EPAB ir daudzpusīga starptautiska finanšu institūcija ar izteiktu sociālo mandātu tās darbībā. EPAB tika izveidota 1956. gada 16. aprīlī ar mērķi rast risinājumus bēgļu un imigrantu problēmām. EPAB ir vecākā daudzpusīgā institūcija Eiropā. Latvija pievienojās EPAB 1998. gada 14.septembrī. EPAB nodrošina aizdevumus un garantijas 41 bankas dalībvalstij.
EPAB investē sociālajos projektos, lai veicinātu sociālo iekļaušanos un uzlabotu dzīves apstākļus visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem Eiropā. Banka nodrošina aizdevumus un garantijas tās 41 dalībvalstij, lai finansētu projektus, izpildot noteiktus kritērijus. Potenciālie aizņēmēji ir valsts, pašvaldības, kā arī finanšu institūcijas. Banka pievērš pastiprinātu uzmanību projektu kvalitātei un to sociālai ietekmei. Banka nodrošina tehnisko palīdzību un veic projektu uzraudzību visā projekta ieviešanas cikla laikā.
EPAB regulāri palielina finansējumu projektu finansēšanai, aizņemoties finanšu tirgos kā arī saņemot resursus no dalībvalstīm un ne–dalībvalstu donoriem.
EPAB pārvaldība un cilvēkresursi
Bankas darbību, vadību un kontroli nodrošina Pilnvarnieku valde (Governing Board) Administratīvā padome (Administrative Council), Prezidents (Governor) un Auditoru valde (Auditing Board).
Pilnvarnieku valde sastāv no ievēlēta priekšsēdētāja un pārstāvjiem no katras dalībvalsts. Latvijas pārstāvis bankas Pilnvarnieku valdē ir Jānis Kārkliņš, Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē, Strasbūrā.
Administratīvā padome sastāv no vēlēta priekšsēdētājaun pārstāvim no katras dalībvalsts. Latviju EPAB Administratīvajā Padomē pārstāv Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.
Latvijas pārstāve Inta Vasaraudze ir ievēlēta arī bankas Pensiju padomnieku komitejā (Advisory Pension Committee) kā Administratīvās komitejas pārstāve. Šajā komitejā tiek izskatīta un uzraudzīta bankas pensiju shēmas darbība un novērtēta tās ilgtspēja.
Banku vada prezidents. Bankas prezidenta pienākumus kopš 2011.gada 8.aprīļa pilda Rolf Wenzel. Bankas prezidentam ir trīs vietnieki – R.M. Sanchez-Yebra Alonso, kas ir atbildīga par sociālās attīstības stratēģijas jautājumiem, C. Monticelli – par bankas finanšu stratēģiju un Tomaš Boček - par sadarbību ar mēŗķa grupas valstīm.
Auditoru valde sastāv no trīs pārstāvjiem, kurus apstiprina Pilnvarnieku valde. Sākot ar 2020.gadu Auditoru padomē uzsāka darbu Latvijas pārstāvis.
EPAB 2019.gadā strādāja 206 darbinieki no 33 valstīm, no kuriem 54% ir sievietes , bet 46% vīrieši. Vidējais bankas darbinieku vecums ir 48 gadi un 11 gadi darba stāžs vidēji šajā bankā.
- EPAB 2019.gadā kopējā apstiprināto projektu vērtība sasniedza gandrīz EUR 4 mljrd. Kopumā 2019.gada laikā ir apstiprināti 46 projekti 24 valstīs.
- Finanšu izmaksas aizdevumiem ( disbursement) 2019.gada laikā bija EUR 2,8 mljrd.
- Lai nodrošinātu straujo finanšu resursu pieprasījumu no dalībvalstīm, EPAB aizņēmās finanšu tirgos EUR 4,5 mljrd, t.sk. emitēja Social Inclusion Bond vērtspapīrus EUR 500 milj. apmērā, piesaistot nozīmīgu investoru interesi par tiem.
- EPAB turpina stiprināt sadarbību ar citām starptautiskajām finanšu institūcijām, piedaloties Eiropai svarīgu projektu un programmu finansēšanā . Stipra sadarbība ir izveidojusies ar Eiropas komisiju, pārrunājot turpmākās sadarbības stiprināšanu ieviešot Invest EU Fund .
Latvijas dalība iemaksu veikšanā EPAB pamatkapitālā un finansējuma saņemšanā
Kļūstot par EPAB akcionāru 1998. gada 14. septembrī, Latvijai bija jāveic iemaksas bankas apmaksātajā (paid-in) kapitālā un rezervēs. Līdz 2011. gada 31. decembrim Latvijas Republikas kapitāla daļa EPAB bija EUR 7,688 milj. jeb 0,234% no kopējā parakstītā kapitāla (subscribed capital) apjoma. Pēc palielinātā kapitāla apstiprināšanas Latvijas Republikas saistības pret EPAB palielinājās par EUR 5,120 milj., sasniedzot EUR 12,808 milj.
Tabula2. EPAB Baltijas valstu kapitāldaļu sadalījums, tūkst. EUR
|
Parakstītais kapitāls (subscribed capital) |
Akcionāru kapitāls (called capital) |
Latvija |
12 808 |
1 421 |
Lietuva |
12 588 |
1 397 |
Igaunija |
12 723 |
1 412 |
KOPĀ EPAB |
5 472 219 |
612 417 |
Latvija veic ikgadējās iemaksas EPAB budžetā, kuru apjomu Eiropas Padomes Finanšu direkcija nosaka iepriekšējā gada beigās. 2019.gadā Latvijas iemaksas EPAB veidoja EUR 2133,28.
Periodā no 1998-2019.gadam Latvijai tika apstiprināti 10 projekti par kopējo summu EUR 358 milj. Pēdējais projekts ir apstiprināts 2018.gada novembrī EPAB Administratīvās padomes sanāksmē un 2018.gada decembrī parakstīts Latvijas Republikas aizņēmuma projekts EUR 15 milj. apmērā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), lai finansētu studentu pilsētiņas infrastruktūras modernizāciju un attīstību.
Savukārt, 2017.gada novembrī EPAB Administratīvās padomes sanāksmē apstiprināja un 2018.gada februārī parakstīja aizdevuma līgumu EUR 12 milj. apmērā ar Latvijas Universitāti, lai finansētu akadēmiskā centra 2.fāzes attīstības projektu.
Saite uz EPAB mājas lapu: https://coebank.org