No 14. līdz 15. maijam notika Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas investīciju programmu un Divpusējās sadarbības fonda komitejas ikgadējās sanāksmes un biznesa programmas projektu vizītes. Finanšu ministrija (FM), Ārlietu ministrija un nozaru ministriju pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, donorvalstu aģentūras Finanšu instrumenta biroja, kā arī Norvēģijas vēstniecības Rīgā un Islandes vēstniecības Helsinkos pārstāvjiem pārrunāja sasniegto EEZ un Norvēģijas grantu programmu un Divpusējās sadarbības fonda investīciju ieviešanā un divpusējo attiecību stiprināšanā, kā arī vienojās par saskaņotu rīcību pilnvērtīgai atlikušā finansējuma ieguldīšanai pēdējā ieviešanas gadā.
“Šis ir EEZ un Norvēģijas grantu 2014. – 2021.gada perioda ieviešanas noslēdzošais gads. Vēl aktīvi tiek pabeigti jau uzsāktie projekti un pamazām apkopoti rezultāti. Augstu novērtējam Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas atbalstu fokusētam jomu tvērumam Latvijā, elastību ieviešanas izaicinājumu risināšanā, kā arī rasto iespēju īpaši mērķēti novirzīt stratēģiskā Divpusējās sadarbības fonda finansējumu Ukrainas bēgļu vajadzību atbalstam Latvijā. Paralēli visas iesaistītās puses atzina ieinteresētību turpināt sadarbību iespējamā jaunajā 2021. – 2028. gada perioda investīciju ietvarā,” atzīmē FM Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Šobrīd grantu ieviešanā ir intensīvs noslēguma posms - kopumā par visu pieejamo donorvalstu grantu finansējumu 85,4 miljonu tiek īstenoti 167 projekti un dažādas Divpusējā sadarbības fonda iniciatīvas. Neskatoties uz dažādiem bezprecedenta izaicinājumiem pēdējos gados, tai skaitā Covid -19 un ģeopolitiskās situācijas ietekmē, puses novērtē mērķtiecīgā darbā un ar donorvalstu atbalstu panāktās sekmes programmu ieguldījumu rezultātu sasniegšanā. Nozares ministrijas informēja par sasniegto investīciju programmās, atzīmējot dažus no ieguvumu, panākto izmaiņu piemēriem.
Pētniecības un izglītības jomā ir atbalstīti 125 Latvijas pētnieki, kuri veicinās ilgtermiņa zinātniskās pētniecības partnerības starp Baltijas valstīm un donoriem dažādās jomās. Vienlaikus dažādu aktivitāšu realizēšana norit visos četros grantu atbalstītajos inovāciju centros - Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs un Ventspilī. Tajos īstenotas 69 izglītības programmas 3954 skolēniem un 352 skolotājiem, tādējādi veicinot reģionālo zināšanu attīstību STEM jomā. 2023. gada oktobrī Cēsis tika atklāts pēdējais ar grantu atbalstu tapušais inovāciju centrs “Kosmosa izglītības centrs” un arī tajā uzsāktas izglītības programmas skolotājiem un bērniem.
Reģionālās attīstības jomā 2023. gadā visi 5 Latvijas plānošanas reģioni stiprināja uzņēmējdarbības centru un pašvaldību darbinieku kapacitāti, īstenojot dažādas aktivitātes, tostarp apmācības uzņēmējiem un darbiniekiem, konsultatīvo atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un tirdzniecības misiju un biznesa izstāžu veicināšanu. Tāpat šīs programmas ietvaros, kuras viens no mērķiem ir veicināt patvēruma meklētāju integrāciju, 2023. gadā Muceniekos tika uzbūvēts sporta stadions, tādējādi nodrošinot nepieciešamo bāzi sporta un izklaides pasākumu rīkošanai, kas apvienos vietējos iedzīvotājus un patvēruma meklētājus. Tāpat radīti 59 kultūras jomas produkti, aptverot dažādas laikmetīgās mākslas un kultūras jomas, piemēram, ceļošanu, deju, skaņu, jauno mediju mākslu, video un klimatu, kas guvuši lielu sabiedrības atzinību, tos apmeklēja 20 463 cilvēki.
Klimata jomā notiek vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācija 3 projektos. Ventspilī, bijušajā NAI “ŪDEKA” teritorijā un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu trasē, likvidēts peldošo naftas piesārņojuma slānis, Višķu pagastā Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātavā likvidēti piesārņojuma avoti, demontētas mazuta tvertnes, no dīķa iztīrīti visi mazuta atkritumi un veikti meliorācijas darbi. Liepājas ostas Karostas kanālā pabeigti sanācijas darbi, kas ietvēra piesārņoto nogulumu rakšanu, pārvietošanu un noglabāšanu.
Tieslietu jomā šobrīd notiek aktīvi korekcijas dienestu mācību centra būvniecības darbi Olainē, mācību centru plānots pabeigt 2024. gada rudenī.
Uzņēmējdarbības jomā ir noslēgusies Inovāciju akadēmija, kurā 476 saņēmēji ieguvuši padziļinātas zināšanas un prasmes par to, kā attīstīt un popularizēt inovatīvas idejas un produktus, tādējādi veicinot jaunu inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu attīstību. Tāpat ir izstrādāti 30 eksportējamu produktu prototipi, īpašu uzsvaru liekot uz ilgtspējas veicināšanu, jo īpaši biotehnoloģiju un enerģētikas nozarē. Augstas pievienotās vērtības produktu radīšana veicināta trīs jomās – “zaļās” inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un dzīves kvalitāti atbalstošas tehnoloģijas, kopumā īstenojot 44 projektus. Divus no projektiem šajās dienās ir iespēja iepazīt arī donorvalstu pārstāvjiem, apmeklējot SIA “VIZULO” Iecavā un SIA “SFM Latvia” Jelgavā.
Iekšlietu jomā kopš septembra sabiedrībai ir pieejama jauna digitālā trauksmes celšanas platforma, kas veicina korupcijas novēršanu un apkarošanu. Kā arī ir uzlabota bērnu tiesību aizsardzības sistēma, jo ar grantu atbalstu pilnībā atjaunotajās telpās darbojas Barnahus modelis un sniegtas pirmās konsultācijas seksuālās vardarbības upuriem vai lieciniekiem.
Vienlīdz aktīvi līdz 2025. gada aprīlim tiek īstenotas dažādas Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas kopā par 2,9 miljoniem eiro. Vienlaikus vēl šogad plānots pārdalīt atsevišķu programmu projektos neizmantoto finansējumu uz stratēģisko Divpusējās sadarbības fondu, lai prioritāri stratēģiski atbalstītu Ukrainas bēgļu vajadzības Latvijā, par ko arī konceptuāli vienojās Divpusējās sadarbības fonda komitejā.
