Pēc visai noturīgās izaugsmes pagājušā gada beigās un šā gada sākumā Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi mērenu kritumu, pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni samazinoties par 0,5% pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien publiskotie iekšzemes kopprodukta (IKP) pilnie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir sarukusi par 0,3% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. Pirms mēneša publiskotajā IKP ātrajā novērtējumā ekonomikas kritums bija lēsts nedaudz lielāks – attiecīgi 0,9% pret pagājušā gada otro ceturksni un 0,6% pret iepriekšējo ceturksni.
IKP pilnie dati rāda, ka ekonomikas sabremzēšanās pamatā saistīta ar ārējiem faktoriem un pieprasījuma samazināšanos ārējā tirgū, kas bijis par iemeslu apstrādes rūpniecības kritumam. Nozare, kura ļoti labi bija pārvarējusi pandēmijas apstākļus, kara sākumu un piegāžu ķēžu pārrāvumus, tagad ir piedzīvojusi 7,9% kritumu pret pagājušā gada otro ceturksni, ekonomikas izaugsmei bremzējoties galvenajos noieta tirgos, pirmām kārtām eirozonā. Līdzīgu kritumu piedzīvo arī transporta nozare, zaudējot ar Krieviju saistītās tranzīta kravu plūsmas un samazinoties autopārvadājumiem Eiropā. Kopumā Latvijas preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni samazinājies par 1,5%.
Vienlaikus neliels samazinājums bijis arī privātajā patēriņā, kas rāda, ka zināma ietekme ekonomikas lejupslīdē bijusi arī iekšzemes procesiem un augstais cenu līmenis varētu jau būt sācis ierobežot iedzīvotāju tēriņus. Tajā pašā laikā algu pieaugums ir saglabājies ļoti spēcīgs, norādot, ka izdevumus samazinājušas varētu būt tieši mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionāri, nevis algu saņēmēji, kā arī var būt būtiski palielinājušies Latvijas iedzīvotāju tēriņi ārzemēs, plašāk izmantojot atjaunojušās ceļošanas iespējas un arī iespējas izdevīgāk iepirkties citās valstīs, kur cenu pieaugums nav bijis tik straujš kā Latvijā.
Savukārt būtiskākais pozitīvais devums ekonomikā bijis būvniecības nozarei (+15,4%), kas turpina atgūties pēc divu gadu lejupslīdes, gan aktivizējoties ES fondu investīciju izmantošanai, gan stabilizējoties būvmateriālu un energoresursu cenām. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 10,1%, un apjomi palielinājušies arī citās lielākajās pakalpojumu nozarēs, tostarp tajās, kuru darbību iepriekšējos gados bija ierobežojusi pandēmija. Līdz ar būvniecības atgūšanos, no izlietojuma puses salīdzinoši spēcīgi otrajā ceturksnī ir palielinājušās investīcijas (par 5,1%) un valdības patēriņš (par 5,9%).
Kopumā gada pirmajā pusē iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 0,1%. Gada otrajā pusē attīstība varētu būt visai līdzīga un to noteiks tie paši faktori – ārējais pieprasījums saglabāsies zems, bet galvenais izaugsmes nodrošinātājs būs iekšzemes pieprasījums, pirmām kārtām investīcijas. Pagaidām situācija ārējā vidē vēl turpina pasliktināties, Eiropas Savienības un eirozonas izaugsmes rādītāji gada pirmajā pusē ir bijuši nedaudz zemāki nekā prognozēts, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums turpina pasliktināties, ESI ekonomikas sentimenta indeksam augustā samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada novembra. Eirozonas PMI indekss, kas apsteidzoši prognozē ekonomikas izaugsmi, augustā ir samazinājies un tāpat ir zemākajā līmenī kopš 2020. gada rudens, norādot uz eirozonas IKP kritumu trešajā ceturksnī.
Vienlaikus situāciju saasina Eiropas Centrālās bankas (ECB) iespējamais lēmums par tālāku procentu likmju paaugstināšanu septembrī, kas vēl vairāk sabremzētu ekonomikas izaugsmi eirozonā. Pagaidām analītiķu domas par tālāku likmju celšanas iespējamību dalās, un būtiska loma ECB lēmumā būs tam, kā centrālā banka novērtēs inflācijas nepazemināšanos eirozonā, augustā tai saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī 5,3% apmērā, kamēr pamatinflācija tajā pašā laikā ir kritusies par 0,2 procentpunktiem, kā tika prognozēts.
Iekšējā situācija Latvijā pašlaik ir salīdzinoši labvēlīgāka. Neskatoties uz izaugsmes sabremzēšanos, bezdarba līmenis saglabājas ļoti zems un vasaras mēnešos vēl turpināja samazināties, algu kāpums gan pirmajā, gan otrajā ceturksnī pārsniedza 12% un privāto patēriņu stabilizē arī cenu kritums energoresursiem un pārtikas cenu nostabilizēšanās, tomēr arī šajā apkures sezonā atsevišķām mājsaimniecībām var būt nepieciešams valsts atbalsts energoresursu izmaksu segšanai.
