Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina strauji attīstīties, uzstādot jaunus rekordus pērnā gada novembrī. 2021. gada novembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 30,7% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, tādējādi sasniedzot 1635 miljonus eiro, kas ir augstākā viena mēneša eksporta vērtība, kopš tiek apkopoti ārējās tirdzniecības statistiskie dati. Šādu eksporta kāpumu var uzskatīt par ļoti strauju, ņemot vērā iepriekšējā gada augsto bāzi, kad preču eksports pieauga par 9,2%.
Straujš preču eksporta pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, bet praktiski visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tomēr Latvija ierindojas valstu grupā ar visstraujāko preču eksporta kāpumu. Līdzīga situācija bija arī 2020. gadā kopumā, kas liecina par Latvijas preču eksporta noturīgo konkurētspēju.
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka jaunā koronavīrusa paveida izplatība, jauni ierobežojumi, preču cenu kāpums, kā arī piegāžu traucējumi negatīvi ietekmē uzņēmēju un patērētāju konfidenci. Ekonomikas konfidence ES jeb lielākajam Latvijas tirdzniecības partnerim pērnā gada decembrī nedaudz samazinājās. Konfidences pasliktinājums bija vērojams pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarēs, pasliktinājies arī patērētāju konfidences līmenis. Tomēr Latvijas preču eksportam svarīgākajās nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, konfidences radītāji ES vidēji pat nedaudz uzlabojās. Tāpēc, neskatoties uz joprojām sarežģīto situāciju ap Covid-19 vīrusa izplatību gan Eiropā, gan pasaulē kopumā, sagaidāms, ka Latvijas preču eksports turpinās augt arī nākamajos mēnešos. Kopš 2021. gada sākuma jeb 11 mēnešos, preču eksporta vērtība palielinājās par 23,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, preču eksporta pieaugums 2021. gada novembrī bija fiksēts praktiski visās preču grupās. Atšķirībā no iepriekšējiem pērnā gada rudens mēnešiem, eksporta kāpumu novembrī papildināja spēcīgs lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums par 19,6% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri. Šīs preču grupas eksporta kāpums bija daudzpusīgs, ko veicināja piena produktu, dārzeņu, graudaugu un augu sēklu eksports.
Pērnā gadā novembrī lielāko devumu kopējā preču eksporta pieaugumā nodrošināja spēcīgs metālu un to izstrādājumu eksporta pieaugums – vairāk nekā divas reizes. Eksporta kāpumu šajā preču grupā veicināja dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugums uz Turciju un Igauniju, kā arī dzelzs velmējumu un dzelzs metālkonstrukciju eksports uz ES valstīm.
Kopā ar metālu grupu, straujš pieaugums ir otrajā lielākajā preču grupā – koksne un koka izstrādājumi, kopumā preču vērtībai pieaugot par 46,6% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams praktiski visos lielākajos noieta tirgos – Vācijā, Lietuvā, Zviedrijā, Nīderlandē, tomēr noteicošā loma bija eksporta pieaugumam uz Apvienoto Karalisti. Koka un koksnes eksporta vērtība uz Apvienoto Karalisti gada laikā pieauga par 56,8%, ko veicināja garumā sazāģētu kokmateriālu un koksnes granulu eksporta kāpums. Zīmīgi, ka koksnes eksports strauji palielinājies ne tikai uz tradicionālajiem tirgiem, bet jūtami audzis arī jaunajos tirgos, piemēram, Francijā, Īrijā, Itālijā, Japānā, Ķīnā un ASV. Pārējo preču grupu eksporta dinamika, kā arī kopējā preču eksporta pieaugums atspoguļots grafikā zemāk.
