Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada septembrī liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 1519 miljonus eiro, kas bija par 3,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tomēr gada griezumā preču eksportam bija fiksēts būtisks kritums un salīdzinājumā ar 2022. gada septembri preču eksporta vērtība samazinājusies par 29,2%. Pēdējo reizi līdzvērtīgs eksporta vērtības samazinājums bija vērojams tikai 2009. gadā. Jāatzīmē, ka pašreizējie eksporta krituma iemesli ir citādāki, nekā tie bija 2009.gadā un lielā mērā ir saistīti ar izejvielu cenu samazinājumu.
Latvijas preču eksporta struktūrā dominē preces ar zemu pievienoto vērtību, it īpaši tādās preču grupās kā lauksaimniecības preces un pārtika, minerālprodukti, koka un koksnes izstrādājumi. Šo preču eksporta grupu vērtība un dinamika ir būtiski atkarīga no izejvielu cenu dinamikas. Pērnajā gadā, kad gāzes, naftas, pārtikas un koksnes cenas strauji pieauga, augstākminētās preču eksporta grupas bija galvenie eksporta dzinējspēki. Savukārt šogad, kad šo izejvielu cenas samazinās, būtiski samazinās arī šo preču eksports. Šā gada septembrī preču eksports samazinājies visām preču grupām, tomēr lielāko negatīvo devumu eksporta kritumā noteica tieši lauksaimniecības un pārtikas, minerālproduktu, kā arī koka un koksnes izstrādājumu eksporta samazinājums, attiecīgi par 31,8%, 68,6% un 34,7%, tādējādi izskaidrojot 80% no kopējā preču eksporta samazinājuma.
Attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta samazinājumu jāatzīmē, ka noteicošais faktors bija graudaugu eksporta kritums. 2023. gada septembrī graudaugu eksporta vērtība veidoja 73 miljonus eiro, kas bija 3,2 reizes mazāk nekā pirms gada. Vienlaicīgi jānorāda, ka tieši pērnā gada septembrī bija fiksēta rekordliela graudaugu eksporta vērtība, kas nedaudz traucē novērtēt graudaugu eksporta attīstību. Tomēr arī graudaugu eksporta fiziskais apjoms kilogramos ir būtiski samazinājies. Līdz ar to negatīva ietekme vērojama gan no cenu krituma, gan no pieprasījuma samazinājuma. Jāatzīmē arī, ka šogad laika apstākļi ir bijuši visai nelabvēlīgi graudaugu ražai, kas arī negatīvi ietekmē eksporta potenciālu. Sagaidāms, ka būtisks graudaugu eksporta kritums būs arī oktobrī un novembrī.
Minerālproduktu eksportu negatīvi ietekmēja gāzes un naftas produktu reeksporta samazinājums attiecīgi par 79% un 52%, kā arī elektroenerģijas eksporta samazinājums uz Eiropas Savienības dalībvalstīm par 82%. Sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos minerālproduktu eksports samazināsies, bet kritums būs nedaudz mazāks bāzes efekta dēļ.
Koksnes un koka izstrādājumu eksporta kritums šā gada septembrī bijis visaptverošs un fiksēts uz visiem lielākajiem noieta tirgiem. Sagaidāms, ka būtisks šīs grupas eksporta kritums saglabāsies arī turpmāk.
Izejvielu cenas pasaulē ir stabilizējušās, līdz ar to šim faktoram ir pārejoša ietekme uz Latvijas preču eksportu, un tā varētu ilgt līdz nākamā gada pavasarim. Būtiska loma turpmākajā eksporta attīstībā būs Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskajai izaugsmei.
Vērtējot Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmēju un patērētāju ekonomisko sentimentu, jāsecina, ka tas ir stabilizējies un vairs nepasliktinās. Vienlaicīgi sentiments nenorāda, ka tuvākajos mēnešos ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā varētu uzlaboties, līdz ar to var droši teikt, ka ārējais pieprasījums vismaz līdz šā gada nogalei saglabāsies vājš. Kopumā jāsecina, ka preču eksporta samazinājums divciparu apmērā saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām. Preču eksporta izaugsmes atjaunošanās sagaidāma ne ātrāk kā nākamā gada pavasarī.
