Apr Mar Apr 2017 Apr May
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Jaunumi

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums gada izteiksmē pagājušā gada decembrī ir palēninājies līdz 2,0%, salīdzinot ar iepriekšējā mēnesī sasniegto 4,5% kāpumu, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Izaugsmes palēnināšanos noteicis galvenokārt spēcīgais pārtikas tirdzniecības kritums, salīdzinājumā ar 2015.gada gada attiecīgo mēnesi samazinoties par 6,3%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016. gada ceturtajā ceturksnī kļuva spēcīgāka, salīdzinājumā ar 2015. gada pēdējo ceturksni pieaugot par 2,1% (sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati). Savukārt ceturkšņa griezumā pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem IKP pieaugums 2016. gada ceturtajā ceturksnī bija spēcīgākais pērnā gada laikā, veidojot 0,8%. 

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka pašvaldību budžeta pārpalikums[1] 2016. gadā bija 56,9 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2015. gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi ES fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.

[1] Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem pašvaldību budžetā.

Ceturtdien, 26.janvārī, Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2017.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks – SEB banka.

No 26. līdz 27. janvārim Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne un viņas vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā.

Otrdien, 24.janvārī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par krājaizdevu sabiedrību turpmākās attīstības perspektīvām. FM piedāvā modeli krājaizdevu sabiedrību apvienotas struktūras izveidošanai, krājaizdevu sabiedrībām brīvprātīgi apvienojot spēkus, dibinot vienotu krājaizdevu sabiedrību banku.

Finanšu ministrija, saņemot oficiālos mēneša pārskatus par budžeta izpildi, katru gadu sniedz detalizētu skaidrojumu par konkrētā gada valsts budžeta izpildi. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka ministrijas decembrī neplānoti veikušas izdevumus atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Taču šī ziņa gluži nesniedz sabiedrībai patieso valsts budžeta plānošanas un izpildes kopainu. 

No 16. līdz 19. janvārim Rīgā notika sarunas par Latvijas – Saūda Arābijas nodokļu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencija) noslēgšanu. Sarunu gaitā abas puses panāca vienošanos par atšķirīgajiem jautājumiem, savstarpēji saskaņojot konvencijas projekta tekstu, un tas tika parafēts 19. janvārī.

Trešdien, 18.janvārī, Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa (Motome Takisawa) parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Konvencijas parakstīšana veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī atvieglos investoru darbu. 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 563

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Apr Mar Apr 2017 Apr May
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija