Jul Jun Jul 2017 Jul Aug
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Apstrādes rūpniecībai ir nozīmīga loma Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un tā ir viena no lielākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, 2016. gadā kopējās pievienotās vērtības struktūrā veidojot 13,5% (otra lielākā nozare pēc tirdzniecības ar 15,6% īpatsvaru). Turklāt apstrādes rūpniecība nodrošina darba vietas 123,5 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 13,8% no visa nodarbināto skaita valstī. Tāpat nozarei ir būtiska nozīme Latvijas ārējās tirdzniecības veicināšanā, jo 2/3 no nozares apgrozījuma veido eksports.

Budžeta un finanšu vadības labākajās praksēs arvien lielāks uzsvars tiek likts uz mērķu un rezultātu sasniegšanu, nevis tikai līdzekļu izlietošanu konkrētiem ieplānotiem pasākumiem. Lai nodrošinātu sabiedrības vēlmi redzēt šo informāciju pārskatāmākā un saprotamākā formā, Finanšu ministrija (FM) ir mainījusi budžeta paskaidrojumos ietveramo informāciju, lai, gatavojot 2017. gada budžeta paskaidrojumus, tajos tiktu sniegts priekšstats par visas sabiedrības vai tās atsevišķo grupu sagaidāmajiem ieguvumiem publisko finanšu līdzekļu sadales rezultātā. Jaunā pieeja pilnveido līdzšinējo budžeta paskaidrojumu izdevumu sadaļas saturu, un tās mērķis ir sniegt informāciju par valsts budžetu kā politikas realizācijas instrumentu, kā arī palielināt budžeta dokumentācijas uztveramību.

2016. gada 15. decembrī Saeima pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu. Paredzams, ka jaunais likums spēkā stāsies nākamā gada 1. martā.

Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu. Šīs pārmaiņas nav iespējamas bez publiskās pārvaldes un uzņēmēju savstarpējās uzticēšanās. To, ka savstarpējās sadarbības un uzticības līmenis ir jāaudzē, apliecina arī pasūtītāju un uzņēmēju karstās diskusijas jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas procesā par likuma piemērošanas sliekšņiem, piegādātāju izslēgšanas gadījumiem un to pārbaudes veidiem, papildu publicitātes pasākumiem lielākas atklātības nodrošināšanai un citiem jautājumiem, kur šobrīd abpusēju drošības sajūtu var panāk tikai ar papildu pienākumu veikšanu.

No visām sociāli apdrošinātajām personām 31,2% gadījumu apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. Saglabājoties un palielinoties šādai tendencei (ar katru gadu mikrouzņēmumu darbinieku skaits pieaug), kā arī ņemot vērā demogrāfisko stāvokli, tas nākotnē var radīt būtiskus draudus valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam. Tā kā speciālajam budžetam ir pašfinansēšanās princips, tā izdevumi tiek finansēti no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. 

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī. Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu. 

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos. Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai. 

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. 

Par “ofšoriem” dzirdam bieži, un pēdējā laikā šis jautājums aktualizējies arī tā saucamo “Panamas dokumentu” kontekstā. Kas tieši saprotams ar vārdu “ofšori” un kādi ir mehānismi, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz ekonomiku?

1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Jul Jun Jul 2017 Jul Aug
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija