Mar Feb Mar 2017 Mar Apr
P O T C P S Sv
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Ir dzirdēts viedoklis, ka mūsdienās, kad uzņēmējiem pieejamas tik plašas atbalsta iespējas gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) fondu un dažādu finanšu instrumentu (FI) ietvaros, veidot vai attīstīt biznesu par savu naudu nav īsti prātīgi. Nevar nepiekrist, un tomēr ES fondu projekta sākums ir skaidra ideja un mērķis. Tieši tam ir jābūt pamatā projektu pieteikšanai, nevis vēlmei apgūt fondu finansējumu bez skaidra plāna, kur to ieguldīt. Tātad ES fondu nauda var būt izšķirošs atbalsts uzņēmējam, ja tam ir laba biznesa ideja ar augstu potenciālu, kas var nodrošināt arī ilgtspējīgus rezultātus.

Mūsu visu interesēs ir tas, lai publiskas personas (valsts un pašvaldību institūcijas) finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi, tiktu novērsta tās izšķērdēšana un nelietderīga izmantošana. Proti, valsts un pašvaldības, kuru pārziņā mēs  – nodokļu maksātāji – esam uzticējuši mūsu kopīgo īpašumu, rīcībai jābūt tādai, lai darbības ar šo īpašumu sniegtu  mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu jeb manta tiktu nodota īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Finanšu tirgi kā mehānisms, kas saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora, un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (ES) ir kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā. ES kolektīvās finansēšanas platformas kopumā ir piesaistījušas finansējumu no 487 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 2,957 miljardiem eiro 2014. gadā, ar vidējo ikgadējo pieaugumu 146% apmērā[1], tādejādi apliecinot to straujo attīstību.

Mūsdienās arvien pieaugošā tehnoloģiju un elektroniskās vides loma ikvienā nozarē signalizē, ka ar tik pat lielu jaudu un spēku ir jāattīstās arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Tas ir būtisks un aktuāls jautājums gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Nenoliedzami, priekšnosacījums mūsu ekonomiskajai izaugsmei ir spēja radīt inovācijas un tās eksportēt.

Galvenais iemesls, kāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns Publisko iepirkumu likums (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir nākamā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES Tiesas atziņām, kuras ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas nesīs izmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem.

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods Latvijai jau ir pavēris iespējas ieguldīt 4,4 miljardu eiro finansējumu valsts izaugsmē. Projekti šī plānošanas perioda ietvaros tiks īstenoti līdz pat 2020. gadam, bet jau šobrīd reāli uzsākta investīciju ieguldīšana un vairāku projektu īstenošana. Tā tiešā mērā panākta, pateicoties nozaru ministriju sekmīgi un savlaicīgi paveiktajiem priekšdarbiem. Tomēr vēl darba ir diezgan, lai ES fondu līdzekļi būtu pieejami visās jomās.

15. septembrī valdība atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz pilnveidot informācijas apmaiņas mehānismu starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Lai veicinātu valsts kopējai ekonomiskai un tautsaimniecības izaugsmei tik būtisko uzņēmējdarbības attīstību reģionos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi darbu pie valsts atbalsta programmu izstrādes. To ieviešanas sākumu šī gada laikā ar nepacietību gaida vairums Latvijas pašvaldību. Atbalsta programmu galvenais mērķis ir uzlabot bijušo rūpniecisko un degradēto, kā arī citu ārpus Rīgas esošo teritoriju atbilstību saimnieciskās darbības veikšanai.

Kohēzijas politika ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) investīciju politikām. Tās mērķis ir nodrošināt ekonomiskās attīstības un dzīves apstākļu atšķirību mazināšanos Eiropā. Nenoliedzami, Eiropas un arī Latvijas iedzīvotāji pašreizējā ekonomiskajā situācijā no Kohēzijas politikas sagaida daudz vairāk kā agrāk. Tādēļ mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai katrs ieguldītais eiro sniedz pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību Latvijas iedzīvotāju labklājībai un ekonomikas izaugsmei.

4. jūnijā Saeimā atbalstītais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nodrošinās līdzsvarotu resursu pieejamību visām Latvijas pašvaldībām, kas ir likuma galvenais mērķis.

Kopš Finanšu ministrija uzņēmās darbu pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas regulējuma, tas no tukšiem vārdiem pārtapa reālā un kvalitatīvā piedāvājumā. Tiešās diskusijās ar pašvaldību vadītājiem mēs rekordīsā laikā nonācām līdz reālam likumprojektam, kas sāks darboties jau no nākamā gada 1. janvāra.

1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Mar Feb Mar 2017 Mar Apr
P O T C P S Sv
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija