Jan Dec 2018 Jan Feb
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu. 

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos. Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai. 

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. 

Par “ofšoriem” dzirdam bieži, un pēdējā laikā šis jautājums aktualizējies arī tā saucamo “Panamas dokumentu” kontekstā. Kas tieši saprotams ar vārdu “ofšori” un kādi ir mehānismi, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz ekonomiku?

2016. gads iesākās ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem par Latvijas nodokļu slogu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

Ir dzirdēts viedoklis, ka mūsdienās, kad uzņēmējiem pieejamas tik plašas atbalsta iespējas gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) fondu un dažādu finanšu instrumentu (FI) ietvaros, veidot vai attīstīt biznesu par savu naudu nav īsti prātīgi. Nevar nepiekrist, un tomēr ES fondu projekta sākums ir skaidra ideja un mērķis. Tieši tam ir jābūt pamatā projektu pieteikšanai, nevis vēlmei apgūt fondu finansējumu bez skaidra plāna, kur to ieguldīt. Tātad ES fondu nauda var būt izšķirošs atbalsts uzņēmējam, ja tam ir laba biznesa ideja ar augstu potenciālu, kas var nodrošināt arī ilgtspējīgus rezultātus.

Mūsu visu interesēs ir tas, lai publiskas personas (valsts un pašvaldību institūcijas) finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi, tiktu novērsta tās izšķērdēšana un nelietderīga izmantošana. Proti, valsts un pašvaldības, kuru pārziņā mēs  – nodokļu maksātāji – esam uzticējuši mūsu kopīgo īpašumu, rīcībai jābūt tādai, lai darbības ar šo īpašumu sniegtu  mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu jeb manta tiktu nodota īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Finanšu tirgi kā mehānisms, kas saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora, un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (ES) ir kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā. ES kolektīvās finansēšanas platformas kopumā ir piesaistījušas finansējumu no 487 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 2,957 miljardiem eiro 2014. gadā, ar vidējo ikgadējo pieaugumu 146% apmērā[1], tādejādi apliecinot to straujo attīstību.

Mūsdienās arvien pieaugošā tehnoloģiju un elektroniskās vides loma ikvienā nozarē signalizē, ka ar tik pat lielu jaudu un spēku ir jāattīstās arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Tas ir būtisks un aktuāls jautājums gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Nenoliedzami, priekšnosacījums mūsu ekonomiskajai izaugsmei ir spēja radīt inovācijas un tās eksportēt.

1 2 3 4 5

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Jan Dec 2018 Jan Feb
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu