Mar Feb 2019 Mar Apr
P O T C P S Sv
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos. Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai. 

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. 

Par “ofšoriem” dzirdam bieži, un pēdējā laikā šis jautājums aktualizējies arī tā saucamo “Panamas dokumentu” kontekstā. Kas tieši saprotams ar vārdu “ofšori” un kādi ir mehānismi, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz ekonomiku?

2016. gads iesākās ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem par Latvijas nodokļu slogu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

Ir dzirdēts viedoklis, ka mūsdienās, kad uzņēmējiem pieejamas tik plašas atbalsta iespējas gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) fondu un dažādu finanšu instrumentu (FI) ietvaros, veidot vai attīstīt biznesu par savu naudu nav īsti prātīgi. Nevar nepiekrist, un tomēr ES fondu projekta sākums ir skaidra ideja un mērķis. Tieši tam ir jābūt pamatā projektu pieteikšanai, nevis vēlmei apgūt fondu finansējumu bez skaidra plāna, kur to ieguldīt. Tātad ES fondu nauda var būt izšķirošs atbalsts uzņēmējam, ja tam ir laba biznesa ideja ar augstu potenciālu, kas var nodrošināt arī ilgtspējīgus rezultātus.

Mūsu visu interesēs ir tas, lai publiskas personas (valsts un pašvaldību institūcijas) finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi, tiktu novērsta tās izšķērdēšana un nelietderīga izmantošana. Proti, valsts un pašvaldības, kuru pārziņā mēs  – nodokļu maksātāji – esam uzticējuši mūsu kopīgo īpašumu, rīcībai jābūt tādai, lai darbības ar šo īpašumu sniegtu  mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu jeb manta tiktu nodota īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Finanšu tirgi kā mehānisms, kas saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora, un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (ES) ir kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā. ES kolektīvās finansēšanas platformas kopumā ir piesaistījušas finansējumu no 487 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 2,957 miljardiem eiro 2014. gadā, ar vidējo ikgadējo pieaugumu 146% apmērā[1], tādejādi apliecinot to straujo attīstību.

Mūsdienās arvien pieaugošā tehnoloģiju un elektroniskās vides loma ikvienā nozarē signalizē, ka ar tik pat lielu jaudu un spēku ir jāattīstās arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Tas ir būtisks un aktuāls jautājums gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Nenoliedzami, priekšnosacījums mūsu ekonomiskajai izaugsmei ir spēja radīt inovācijas un tās eksportēt.

Galvenais iemesls, kāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns Publisko iepirkumu likums (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir nākamā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES Tiesas atziņām, kuras ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas nesīs izmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem.

1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Mar Feb 2019 Mar Apr
P O T C P S Sv
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija