Nov Oct Nov 2017 Nov Dec
P O T C P S Sv
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Latvijas apstrādes rūpniecība – attīstība, izaicinājumi un potenciāls 11/07/2017 Diāna Ondža, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta makroekonomikas analītiķe

Latvijas apstrādes rūpniecība – attīstība, izaicinājumi un potenciāls

Apstrādes rūpniecībai ir nozīmīga loma Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un tā ir viena no lielākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, 2016. gadā kopējās pievienotās vērtības struktūrā veidojot 13,5% (otra lielākā nozare pēc tirdzniecības ar 15,6% īpatsvaru). Turklāt apstrādes rūpniecība nodrošina darba vietas 123,5 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 13,8% no visa nodarbināto skaita valstī. Tāpat nozarei ir būtiska nozīme Latvijas ārējās tirdzniecības veicināšanā, jo 2/3 no nozares apgrozījuma veido eksports.

Pērn apstrādes rūpniecība uzrādījusi ļoti atzinīgus pieauguma tempus, 2016. gadā sasniedzot vēsturiski augstāko izlaides līmeni un salīdzinājumā ar 2015. gadu nozares izaugsmei veidojot 5% (salīdzināmās cenās). Tas ļāvis kāpināt apstrādes rūpniecības daļu kopējās pievienotās vērtības struktūrā par 0,5 procentpunktiem, taču šis īpatsvars joprojām krietni atpaliek no “Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam” (NAP 2020) noteiktā mērķa līdz 2020. gadam apstrādes rūpniecības ieguldījuma daļai Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) sasniegt 20%. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā ir zemākais apstrādes rūpniecības īpatsvars (1.1.att.). 2016. gadā apstrādes rūpniecības īpatsvars Igaunijas ekonomikā sastādīja 17,3% un Lietuvas – 20,5%, savukārt vēl lielākas atšķirības vērojamas salīdzinājumā ar Vāciju, kur apstrādes rūpniecības daļa tautsaimniecībā pērn veidoja 23,4%. Jāatzīmē, ka pēdējos gados Latvijas apstrādes rūpniecību ir skāruši nopietni izaicinājumi gan saistībā ar Krievijas-Ukrainas ģeopolitiskā konflikta izraisītajām sekām, gan lēnās ES izaugsmes un no tās izrietošā vājā ārējā pieprasījuma dēļ. Neskatoties uz šīm problēmām, apstrādes rūpniecība 2015. un 2016. gadā spēja uzrādīt spēcīgu izlaides pieaugumu. Turklāt, jāatzīmē, ka Latvijā labi attīstās arī citas nozares, piemēram, tirdzniecība, informācijas un komunikācijas pakalpojumi u.c. pakalpojumu nozares, un, vienlaicīgi pieaugot vairākām nozarēm, ir grūti kāpināt atsevišķa sektora īpatsvaru kopējā struktūrā. 


 

1.1.att. Apstrādes rūpniecības daļa kopējā pievienotajā vērtībā, % (sal. cenas)
Datu avots: Eurostat

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem datiem 2015. gadā Latvijā bija reģistrēti 10 510 ekonomiski aktīvi apstrādes rūpniecības uzņēmumi un nozari pārstāvošo uzņēmumu skaita dinamika ir pieaugoša kopš 2008. gada. Latvijā izteikti dominē ļoti mazi apstrādes rūpniecības uzņēmumi jeb mikro uzņēmumi, kuros ir neliels nodarbināto skaits. Šāda veida uzņēmumi parasti ir mazāk efektīvi un tiem ir grūtāk attīstīties, ko nosaka, piemēram, resursu trūkums, kā rezultātā mikro uzņēmumu konkurētspēja ir vājāka. Turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums[1] parāda, ka lielākajā daļā OECD valstu, tai skaitā, Latvijā, tieši apstrādes rūpniecības nozarē īpaši izteiktas ir produktivitātes atšķirības starp mikro (mazākā mērā mazajiem un vidējiem) un lielajiem uzņēmumiem nekā, piemēram, pakalpojumu sektorā. To daļēji nosaka fakts, ka apstrādes rūpniecība ir kapitālietilpīga nozare, kur ražošana lielos apjomos ir ekonomiski izdevīgāka.

Par pamatu ņemot Eiropas Komisijas statistikas biroja Eurostat klasifikāciju par uzņēmumu lielumu[2], no visiem 2015. gadā reģistrētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem 81,7% klasificējas kā mikro uzņēmumi ar nodarbināto skaitu līdz 9 personām. Tam sekoja 13,6% mazo uzņēmumu, vien 4,2% vidēji lielo uzņēmumu un tikai 0,5% jeb 53 lielo apstrādes rūpniecības uzņēmumu ar strādājošo skaitu virs 250 personām (1.2.att.).

1.2.att. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu sadalījums pēc nodarbināto skaita 2015. gadā
Datu avots: CSP

Savukārt, visus apstrādes rūpniecības uzņēmumus Latvijā iedalot pēc tehnoloģiskās intensitātes, balstoties uz to piederību konkrētai apakšnozarei[3], 65% apstrādes rūpniecības uzņēmumu ierindojas kategorijā, kas apvieno zemas tehnoloģiskās intensitātes uzņēmumus (1.3.att.). Jāatzīmē, ka tas ir ļoti aptuvens dalījums, kurš neņem vērā atsevišķu uzņēmumu ražotās produkcijas specifiku, izmantotās tehnoloģijas, ražošanas procesu kopumā. Jo, piemēram, kokrūpniecība, kas ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozare, nepārtraukti investējot jaunās iekārtās un ražošanas modernizācijā, aizvien kāpina tālākpārstrādes produktu izlaides īpatsvaru, tādējādi attīstot apakšnozares tehnoloģisko intensitāti. Tajā pašā laikā atbilstoši Eurostat klasifikācijai visa kokrūpniecības apakšnozare tiek pieskaitīta pie zemas tehnoloģiskās intensitātes kategorijas. Savukārt vidēji zemas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības uzņēmumi veido nedaudz vairāk kā ceturto daļu no visiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Tikmēr vidēji augsto un augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecība apvieno tikai 9% uzņēmumu.

1.3.att. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu skaita struktūra pēc tehnoloģiskās intensitātes 2015. gadā
Datu avots: CSP

Paturot prātā šīs Eurostat klasifikācijas trūkumus, šī raksta ietvaros tā tiks izmantota turpmākajā apstrādes rūpniecības analīzē. Neskatoties uz identificētajiem ierobežojumiem, šis dalījums atklāj būtisku informāciju par Latvijas apstrādes rūpniecības vājajām un stiprajām pusēm, potenciālu un riskiem.

Visus Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumus sadalot pēc tehnoloģiskās intensitātes dinamikā, var redzēt, ka zemo tehnoloģiju apakšnozaru uzņēmumi vēsturiski bijuši dominējošie (1.4.att.). 2015. gadu salīdzinot ar 2008. gadu, kas ir uzskatāms par pirmskrīzes periodu, apstrādes rūpniecības uzņēmumu skaits kopumā šajā laika posmā pieaudzis par 40%. Pozitīvi, ka lielākais pieaugums septiņu gadu laikā reģistrēts vidēji augsto un augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecības uzņēmumu skaitā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka to skaits salīdzinājumā ar zemas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības uzņēmumu skaitu joprojām ir ļoti neliels.

1.4.att. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu skaits pēc tehnoloģiskās intensitātes
Datu avots: CSP, FM aprēķini

Paralēli uzņēmumu skaita pieaugumam, palielinājusies ir arī apstrādes rūpniecības izlaide, taču nozares izaugsme bijusi samērā nevienmērīga. Apstrādes rūpniecības izlaide[4] (faktiskajās cenās) globālās finansiālās krīzes ietekmē piedzīvoja strauju sarukumu 2009. gadā, toties, sākot ar 2010. gadu, nozarē atsākusies izaugsme. Tomēr 2013. gadā apstrādes rūpniecības izlaide atkal nedaudz saruka galvenokārt saistībā ar metālu ražošanas apakšnozares sašaurināšanos Liepājas Metalurga darbības pārtraukšanas dēļ. Kopumā apstrādes rūpniecības izlaide faktiskajās cenās 2015. gadā salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu, 2008. gadu, palielinājās par 11% (salīdzināmajās cenās nozares izlaides izaugsme šajā pašā laika posmā veido 18%).

Tehnoloģiskās intensitātes dalījumā apstrādes rūpniecības izlaides tendences kopumā ir vērtējamas pozitīvi (1.5.att.)[5]. Augsto tehnoloģiju apakšnozarēs kopš 2010. gada ir vērojama izaugsme un tieši šajā kategorijā tā ir bijusi straujākā. Apstrādes rūpniecības apakšnozares, kuras apvienotas vidēji augsto tehnoloģiju kategorijā, lai arī uzrādījušas izlaides kritumu 2013. un 2014. gadā, kopumā 2015. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, pieauga par 18,8%. Izlaides kāpums laika posmā no 2008. līdz 2015. gadam ir vērojams arī apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kuras raksturo zema tehnoloģiskā intensitāte, lai gan tieši 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tika reģistrēts neliels izlaides samazinājums galvenokārt saistībā ar pārtikas produktu ražošanas kritumu. Savukārt vidēji zemas tehnoloģiskās intensitātes apakšnozaru izlaides vērtība vēl joprojām nav sasniegusi pirmskrīzes līmeni, ko būtiski ietekmēja ražošanas sašaurināšanās un vēlāk pilnīga pārtraukšana savulaik vadošajā metālapstrādes uzņēmumā Liepājas Metalurgs 2013. gadā. Līdz ar to, no vidēji augsto tehnoloģiju kategorijā ietilpstošajām apakšnozarēm atņemot metālu ražošanu, izlaides kritums šajā kategorijā ir ievērojami mazāks.

1.5.att. Apstrādes rūpniecības izlaide sadalījumā pēc apakšnozaru tehnoloģiskās intensitātes (milj. eiro)
Datu avots: CSP, FM aprēķini

Paralēli apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumam, aizņemtās darba vietas nozarē kopumā laika posmā no 2008. gada līdz 2015. gadam ir samazinājušās. 2015. gadā apstrādes rūpniecībā strādājošo skaits veidoja 111 tūkst., kas bija par 19,9% mazāk nekā 2008.gadā. Lielākais aizņemto darba vietu skaits ir zemo tehnoloģiju apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (63% no visām aizņemtajām darba vietām apstrādes rūpniecībā 2015. gadā), kur tas 2015. gadā salīdzinājumā 2008. gadu ir sarucis par 20,6% (1.6.att.). Aizņemtās darba vietas samazinājušās arī vidēji zemo un vidēji augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecības uzņēmumos – attiecīgi par 22,6% un 16,2%, 2015. gadu salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni. Savukārt nodarbināto pieaugums jau kopš 2011. gada ir vērojams augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecībā, kur aizņemto darba vietu skaits 2015. gadā veidoja 3,5% no kopējā aizņemto darba vietu skaita nozarē kopumā (salīdzinājumam – 2008. gadā šis īpatsvars bija 2,6%). 

1.6.att. Aizņemtās darba vietas apstrādes rūpniecībā vidēji gadā
Datu avots: CSP, FM aprēķini

Attiecīgi, izmantojot iepriekš attēlotos statistikas datus, ir iespējams aprēķināt apstrādes rūpniecības izlaides apjomu uz vienu aizņemto darba vietu jeb darbaspēka produktivitāti. Produktivitāte ir svarīgs ekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo ražošanā izmantoto resursu efektivitāti. Makro līmenī augstāka produktivitāte veicina tautsaimniecības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī sekmē iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos.

Aprēķinu rezultāti par darbaspēka produktivitāti apstrādes rūpniecībā kopumā parāda pozitīvu dinamiku. Kopš 2008. gada izlaidei uz vienu nodarbināto ir tendence pieaugt, izņemot 2009. un 2013. gadu, kad produktivitāte nozarē samazinājās. Kopumā septiņu gadu laikā, t.i., 2015. gadu salīdzinot ar 2008. gadu, produktivitāte apstrādes rūpniecībā ir pieaugusi par 38,7%.

Apstrādes rūpniecības darbaspēka produktivitāte dalījumā pa tehnoloģiskās intensitātes kategorijām[6] liecina, ka vēsturiski augstākais produktivitātes līmenis vienmēr ir bijis augsto tehnoloģiju apakšnozarēs (1.7.att.). Turklāt šajā kategorijā ir vērojama straujākā produktivitātes izaugsme laika posmā no 2008. gada līdz 2015. gadam – par 183,9%. Savukārt vidēji augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecības apakšnozarēs darbaspēka produktivitātes pieaugums bija četras reizes lēnāks un tādējādi produktivitātes līmeņu atšķirības kopš 2008. gada starp šīm kategorijām ir ievērojami palielinājušās. Taču vēl zemāku produktivitāti un tās izaugsmi uzrāda zemas un vidēji zemas tehnoloģiskās intensitātes apakšnozares. 2015. gadā šo kategoriju izlaide uz vienu aizņemto darba vietu veidoja tikai 30% no augsto tehnoloģiju apakšnozaru produktivitātes, savukārt darbaspēka produktivitātes pieaugums salīdzinājumā ar 2008. gadu veidoja attiecīgi 39,3% un 21,1%.

1.7.att. Produktivitāte - izlaide uz 1 aizņemto darba vietu (tūkst. eiro)
Datu avots: CSP, FM aprēķini

Šie rezultāti norāda uz to, ka apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kuru ražošanas procesu raksturo augsto tehnoloģiju izmantošana, darbaspēks ir ražīgāks un resursi tiek izmantoti efektīvāk, kā rezultātā tiek saražots vairāk un vērtīgāki produkti. To cita starpā ietekmē veiktās investīcijas ražošanas paplašināšanā, procesu modernizācijā, tai skaitā iekārtās, darba mašīnās u.tml. Turklāt dati parāda, ka augstākas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecībā arī darba samaksa ir augstāka (1.8.att.). 2015. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa nozarē kopumā bija 765 eiro, savukārt augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecības apakšnozarēs tā pārsniedza 1000 eiro. Vidēji augsto un vidēji zemo tehnoloģisko ražošanas procesu apakšnozarēs darba samaksas ir līdzīgas un arī pārsniedz vidējo algu nozarē. Taču lielākā daļa apstrādes rūpniecībā strādājošo saņem darba samaksu, kura ir zem vidējās bruto darba samaksas nozarē, nesasniedzot 700 eiro mēnesī – tie ir zemo tehnoloģiju apstrādes rūpniecībā nodarbinātie iedzīvotāji. Jāatzīmē, ka zemais atalgojuma līmenis zemās tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības apakšnozarēs noteicis, ka tieši šajā kategorijā ir vērojams straujākais mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums periodā no 2008. gada līdz 2015. gadam. Arī pārējās kategorijās darba samaksa šajā pašā laika posmā ir palielinājusies, bet šī izaugsme bijusi salīdzinoši mērenāka. 

1.8.att. Mēneša vidējā bruto darba samaksa apstrādes rūpniecībā
Datu avots: CSP

Tādējādi Latvijas tautsaimniecībā dominē zemas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecība, kur tradicionāli tiek ražoti produkti ar zemāku pievienoto vērtību un šo apakšnozaru produktivitātes rādītāji nav augsti, kā rezultātā attiecīgo uzņēmumu konkurētspēja ir vāja. Turklāt zemas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecībā strādājošo darba samaksa ir salīdzinoši neliela, tādējādi arī dzīves līmeņa uzlabošanas perspektīvas ir mazākas nekā augstāka atalgojuma saņēmējiem.

Pavisam pretēju situāciju rāda un secinājumus liek izdarīt analīze par augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Šīs apakšnozares pārstāvošo uzņēmumu skaits un produkcijas izlaides apjomi Latvijā ir niecīgi, taču strauji augoši. Turklāt tā ir vienīgā no četrām tehnoloģiskās intensitātes dalījuma kategorijām, kurā pieaug aizņemtās darba vietas, tādējādi apliecinot, ka augsto tehnoloģiju apstrādes rūpniecības apakšnozarēm Latvijā ir potenciāls turpmākai attīstībai. Rezultātā augsto tehnoloģiju  apstrādes rūpniecība uzrāda arī augstus darbaspēka produktivitātes rādītājus, kas liecina par efektīvu resursu izmantošanu un līdz ar to uzņēmumu, kā arī to ražoto produktu spēcīgāku konkurētspēju.

Tādējādi, lai veicinātu konkurētspējīgākas un produktīvākas Latvijas apstrādes rūpniecības attīstību nākotnē, ir jāveicina augstas un vidēji augstas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības apakšnozaru izaugsme. Tāpat, svarīga ir arī modernāku un efektīvāku ražošanas risinājumu ieviešana nozarē kopumā, radot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. To no vienas puses var nodrošināt aktīvāk investējot nozarē – gan atklājot jaunas ražotnes, gan ieguldot tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādē jau esošajās rūpnīcās. Kā nozīmīgs atbalsts investīcijām jau šobrīd ir ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā pieejamais finansējums ieguldījumiem ražošanas telpu izveidē, ražošanas paplašināšanā, modernizēšanā, jaunu produktu ieviešanā u.c. Turklāt plānotās nodokļu izmaiņas, kuras iestrādātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam projektā, motivēs komersantus aktīvāk ieguldīt uzņēmējdarbībā, jo tās paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa atcelšanu reinvestētajai peļņai. Investīcijas un ieguldījumi ražošanas attīstībā sekmēs uzņēmumu augšanu, jo, kā tika norādīts iepriekš, lielie apstrādes rūpniecības uzņēmumi parasti ir produktīvāki un tādējādi to konkurētspēja ir augstāka.

Tāpat, tehnoloģiski augsti attīstītas apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums tautsaimniecībā pieprasa zinošu, konkurētspējīgu un augsti kvalificētu darbaspēku. Attiecīgi, tas paredz izmaiņas izglītības sistēmā, nodrošinot, ka darbaspēka piedāvājums atbilst pieprasījumam.

Kopumā veicamo uzdevumu ir daudz un tie nav viegli. Lai arī Latvijas apstrādes rūpniecībai ir potenciāls kļūt tehnoloģiski modernākai un efektīvākai, pēdējos gados šis process noticis ļoti lēnu, tāpēc ir nepieciešami papildus stimuli nozares transformēšanai un ātrākai rezultātu sasniegšanai. Apstrādes rūpniecība ir viena no vadošajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tāpēc tai ir jābūt ne tikai svarīgai valsts kopējās ekonomiskās izaugsmes veicinātājai, bet arī labklājības un dzīves līmeņa pieauguma nodrošinātājai. 

 

[1] OECD (2017), OECD Compendium on Productivity Indicators 2017, OECD Publishing, Paris. http://dx.doi.org/10.1787/pdtvy-2017-en

[2] Eurostat uzņēmējdarbības strukturālās statistikas uzskaitē uzņēmumus pēc nodarbināto skaita iedala:

                Mikro uzņēmumi (mazāk nekā 10 nodarbinātie);

                Mazie uzņēmumi (10-49 nodarbinātie);

                Vidēji lielie uzņēmumi (50-249 nodarbinātie);

                Lielie uzņēmumi (vairāk kā 250 nodarbinātie).

[3] Eurostat apstrādes rūpniecības apakšnozaru sadalījums pēc tehnoloģiskās intensitātes, balstoties uz NACE Rev. 2 klasifikāciju:

Augsto tehnoloģiju apakšnozares – farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana; datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana;

Vidēji augsto tehnoloģiju apakšnozares – ķīmisko vielu un preparātu ražošana; elektrisko iekārtu ražošana; citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana; automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana; citu transportlīdzekļu ražošana;

Vidēji zemo tehnoloģiju apakšnozares – gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana; metālu ražošana; gatavo metālizstrādājumu ražošana; iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana;

Zemo tehnoloģiju apakšnozares – pārtikas produktu un dzērienu raž.; tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstr. raž.; kokrūpniecība; papīra un papīra izstrādājumu raž.; poligrāfija un ierakstu reproducēšana; mēbeļu ražošana; cita veida ražošana.

[4] Attiecīgajā CSP apsekojumā iekļauti uzņēmumi, kuru pamatdarbība vai sekundārā darbība ir rūpniecība un rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk cilvēku vai iepriekšējā gada rūpniecības apgrozījums bijis 430 tūkst. eiro un vairāk, tādējādi neatspoguļojot apstrādes rūpniecības izlaidi pilnā apmērā. Tāpēc sniegtie dati vairāk atspoguļo tendenci, nevis precīzu izlaides līmeni.

[5] Ņemot vērā CSP datu konfidencialitāti par apstrādes rūpniecības produkcijas izlaidi atsevišķās apakšnozarēs, sekojošu apakšnozaru izlaides apjoms ir FM novērtējums: ādas un ādas izstrādājumu ražošana par 2009.g., farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana par 2014.-2015.g., metālu ražošana par 2015.g., datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana par 2015.g. 1.cet., citu transportlīdzekļu ražošana par 2014.-2015.g.

[6] Ņemot vērā CSP datu konfidencialitāti par apstrādes rūpniecības produkcijas izlaidi atsevišķās apakšnozarēs, produktivitātes aprēķini tehnoloģiskās intensitātes dalījumā, kas demonstrēti 1.7.att., neiekļauj sekojošas apakšnozares: ādas un ādas izstrādājumu ražošana, farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana, metālu ražošana un citu transportlīdzekļu ražošana.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

21/11/2017 12/10/2017 23/01/2017

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Nov Oct Nov 2017 Nov Dec
P O T C P S Sv
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu