Nov Oct Novembris 2018 Nov Dec
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

ES fondi – atbalsts Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmei 25/04/2018 Diāna Ondža - Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta makroekonomikas analītiķe

ES fondi – atbalsts Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmei

Apstrādes rūpniecība ir starp nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, sniedzot būtisku devumu valsts ekonomiskajā izaugsmē un nodrošinot 13% darba vietu valstī. Tieši tāpēc ir svarīgi padziļināti analizēt nozares potenciālu un attīstības perspektīvas.

Kopš 2015.gada apstrādes rūpniecība ir uzrādījusi ievērojamu izlaides pieaugumu, ko veicināja pieprasījuma kāpums, īpaši ārējos tirgos, kā arī iepriekš veiktās investīcijas ražošanas modernizēšanā, paplašināšanā un efektivitātes kāpināšanā. Savukārt pēdējos divos gados investīcijas apstrādes rūpniecībā ir zemas, kas rada risku nozares izaugsmei nākotnē.

Salīdzinoši augstas investīcijas apstrādes rūpniecībā bija 2011.-2012.gadā, taču jau nākamajos gados nefinanšu ieguldījumu apjoms nozarē samazinājās un 2017.gadā nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā bija par 31,7% zemākas nekā 2012.gadā. Turklāt samazinās arī apstrādes rūpniecības investīciju daļa kopējo nefinanšu investīciju struktūrā – no 17% 2011.gadā šīs īpatsvars ir sarucis līdz 12% 2017.gadā. Šāda investīciju dinamika rada risku nozares turpmākai izaugsmei. Tādējādi, lai arī apstrādes rūpniecības perspektīvas šim gadam ir labas, izaugsmes tempi 2018.gadā, kā arī nākamajos periodos kļūs vājāki, ja nenotiks būtiskas investēšanas tendenču izmaiņas.

Nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā, milj. eiro[1]

Viens no atbalsta instrumentiem Latvijas uzņēmējiem investīciju veikšanai ir ES fondu pieejamais finansējums. Iepriekšējā, t.i., 2007.-2013.gada, plānošanas perioda kopējais no ES fondiem (ERAF, ESF un KF) Latvijas saņemtais finansējums veidoja 4,53 mljrd. eiro. No šiem līdzekļiem 474 milj. eiro jeb 10,5% tika novirzīti kopējiem uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanas pasākumiem[2]. Lai arī Latvijas ES fondu darbības programmas nav tieši salīdzināmas ar citu valstu ES fondu sadalījumu, tomēr informācija par ES fondu līdzekļu izlietojumu Lietuvā un Igaunijā dod zināmu priekšstatu par uzņēmējdarbības atbalstu Baltijas valstīs. Piemēram, Igaunija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros kopumā saņēma 3,37 mljrd. eiro, no kuriem uzņēmumu izaugsmes kapacitātes veicināšanai un inovācijām tika novirzīti 12,3% jeb 415 milj. eiro[3]. Savukārt Lietuvas iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā saņemtais ES fondu finansējums kopumā veidoja 6,77 mljrd. eiro, iekļaujot atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai 603 milj. eiro apmērā jeb 8,9% no kopējā fondu finansējuma[4]. Tādējādi var secināt, ka visās Baltijas valstīs 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā inovācijām un uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem paredzētā finansējuma īpatsvars no kopējiem ES līdzekļiem bijis diezgan līdzīgs – zemāks tas bija Lietuvā, savukārt augstākais – Igaunijā. Tomēr svarīgāk ir analizēt un noteikt, cik efektīvi ES fondu līdzekļi tika izmantoti - vai ar ES finansējumu saistītie projekti ir veicinājuši uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugumu, jaudu palielinājumu, konkurētspējas spēcināšanos.

Finansējums ražošanas attīstībai[5] konkrēti apstrādes rūpniecībā Latvijā veidoja gandrīz 200 milj. eiro, kas ir aptuveni 4% no kopējā iepriekšējā plānošanas perioda ES fondu finansējuma. Jāatzīmē, ka 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu projekti apstrādes rūpniecībā tika īstenoti ar zināmu laika nobīdi - no 2009.gada līdz 2016.gadam, tādējādi fondu ietekmes novērtējumu uz investīcijām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir iespējams veikt tieši par šo laika posmu. Turklāt ES fondu projektu ieviešanas intensitāte pa gadiem bijusi nevienmērīga, un tādējādi ES fondu līdzfinansēto projektu daļa kopējās apstrādes rūpniecības nefinanšu investīcijās ir bijusi svārstīga, bet ar augšupejošu tendenci – no 3% 2009.gadā šis īpatsvars nākamajā gadā strauji pieauga līdz 17% un 2015.gadā sasniedza pat 30%.

Lai saņemtu ES fondu finansējumu, ražotājiem ir arī jānodrošina privātais līdzfinansējums, kas atsevišķiem uzņēmējiem var būt ierobežojošs faktors, lai izšķirtos par labu investēšanai. Privātais līdzfinansējums apstrādes rūpniecības projektos vidēji veidojis 60% no ES fondu projektu vērtības.

ES fondu atbalstīto projektu apstrādes rūpniecībā kopējā finansējuma sadalījums, milj. eiro[6]

Lielāko ES finansējumu jeb līdzfinansējumu no ES fondiem investīciju projektu realizēšanai saņēmušas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – pirmkārt, tā ir kokapstrāde, kurai seko tādas apakšnozares kā mašīnbūve[7], metālapstrāde[8], pārtikas produktu ražošana. Tāpat lieli ES fondu līdzekļi tika izmaksāti ķīmiskās rūpniecības un farmācijas nozaru uzņēmumiem.

ES finansējuma sadalījums pa apstrādes rūpniecības apakšnozarēm[9]

 Lai arī investīciju projektu rezultāti apstrādes rūpniecības izlaides rādītājos atspoguļojas ar zināmu laika nobīdi, pieejamie dati liecina par investīciju pozitīvo ietekmi uz nozares izaugsmi. Piemēram, kokrūpniecība ar lielāko īpatsvaru apstrādes rūpniecības nozares izlaides struktūrā un nozīmīgu produkcijas eksporta daļu, pēdējos gados, aizvien investējot ražošanas modernizācijā un tālākas pārstrādes produktu izstrādē, ir būtiski kāpinājusi savu konkurētspēju un līdz ar to nodrošinājusi Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmi. Turklāt investīcijas kokrūpniecībā veido ievērojamu daļu no kopējām nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā – vidēji ¼, un vairāki no šiem investīciju projektiem ir īstenoti, izmantojot ES fondu atbalstu. Kā lielākais no 2007.-2013.gada plānošanas perioda fondu līdzekļiem ES līdzfinansētais projekts kokrūpniecībā bija SIA “Graanul Pellets” kokskaidu granulu ražotnes izveide 2012.gadā. Projekta kopējais finansējums veidoja 12,2 milj. eiro, no kuriem 4,3 milj. eiro bija ES fondu līdzfinansējums. Šobrīd SIA “Graanul Pellets” ir starp Latvijas vadošajiem kokrūpniecības nozares uzņēmumiem, kurš savu apgrozījumu kopš 2012.gada ir ievērojami kāpinājis.

Citi apjomīgi ES līdzfinansētie projekti kokrūpniecībā ir, piemēram, 11,5 milj. eiro lielas investīcijas SIA “BSW Latvia” kokapstrādes ražotnes modernizācijā (ES līdzfinansējums – 4 milj. eiro), augstas pievienotās vērtības investīcijas 10,7 milj. eiro apmērā SIA "Vika Wood" ražotnē ražošanas jaudu un efektivitātes celšanai (ES līdzfinansējums – 4,2 milj. eiro) u.c. projekti. Tajā pašā laikā atsevišķi ieguldījumi projektos dažādu apstākļu dēļ nav bijuši veiksmīgi, piemēram, kādā kokrūpniecības uzņēmumā no ES fondu līdzekļiem divos projektos tika investēti 3,6 milj. eiro, taču šie projekti 2010.gadā tika pārtraukti, uzņēmums apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ vēlāk pasludināja maksātnespēju un 2016.gadā tas ticis likvidēts.

Arī mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares kopš 2010.gada ir uzrādījušas ievērojamu izaugsmi. Mašīnbūvē starp lielākajiem ES līdzfinansētajiem investīciju projektiem bija autotransporta detaļu un piederumu ražotnes izveide uzņēmumā SIA “Malmar Sheet Metal” par 5,7 milj. eiro (ES līdzfinansējums – 2,6 milj. eiro). Augstas pievienotās vērtības investīcijas 4,6 milj. eiro apmērā tika veiktas uzņēmumā AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" (ES līdzfinansējums – 1,6 milj. eiro). Savukārt, ieguldot 4,4 milj. eiro, SIA “Bucher Municipal” īstenoja “Bucher Schoerling Baltic” mašīnbūves ražotnes attīstības projektu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai (ES līdzfinansējums – 2 milj. eiro). Mašīnbūves nozarē iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros pārtraukti tika 3 projekti, un no ES fondiem paredzētie līdzekļi šiem projektiem kopā veidoja tikai nepilnu miljonu eiro.

Kopumā no visiem 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu līdzfinansētajiem projektiem apstrādes rūpniecībā, kas ir nedaudz vairāk kā 350 projekti, pārtraukti to īstenošanas laikā vai pēc pabeigšanas tika 31 projekts, kuriem no ES fondu līdzekļiem bija paredzēts 21,85 milj. eiro liels finansējums. Projektu pārtraukšanas iemesli bija dažādi, piemēram, projekta īstenotājs nepildīja noteiktās līgumsaistības, tāpēc līgums tika lauzts, turklāt bieži vien projekts īstenotājs pats izbeidza līgumu. Atsevišķos gadījumos tika konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar mēģinājumiem izkrāpt ES fondu līdzekļus, kā arī finansējuma atmaksa tika pieprasīta pamatojoties uz projekta mērķa nesasniegšanu un projekta izdevumu sadārdzināšanos. Taču, tā kā pēc pārkāpumu konstatēšanas un līguma laušanas komersanti bija spiesti ES finansējuma daļu atmaksāt, nevar teikt, ka valsts ES līdzekļus būtu zaudējusi.

No visu pārtraukto projektu ES fondu finansējuma ¼ daļu jeb 5,5 milj. eiro veidoja projekti kokrūpniecībā. Ņemot vērā, ka šī ir apakšnozare, kura saņēmusi vislielāko ES fondu līdzekļu daļu, uz kopējo ES investīciju kokrūpniecībā fona šī summa nav liela (10% no kopējiem ES naudas ieguldījumiem kokapstrādē). Tajā pašā laikā datoru un elektronisko iekārtu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā un farmācijā pārtraukto projektu ES finansējums veidoja attiecīgi 3,8 milj. eiro, 3,2 milj. eiro un 2,9 milj. eiro. Un šīs summas, pretnostatot tās kopējiem ES fondu līdzekļu ieguldījumiem augstākminētajās apakšnozarēs, ir salīdzinoši lielas. Piemēram, datoru un elektronisko iekārtu ražošanā pabeigti tika 19 projekti ar 4,8 milj. eiro lielu ES līdzfinansējumu, bet pārtraukto projektu skaits bija neliels – 3, taču ES fondu finansējuma ziņā tas bija tikai par 1 miljonu mazāk, norādot, ka tie kopsummā bijuši ļoti apjomīgi projekti, taču diemžēl neveiksmīgi. Ķīmisko vielu un produktu ražošanā pārtraukti bija 6 projekti, savukārt farmaceitisko vielu un preparātu ražošanā – 3 projekti (ieviesti tika attiecīgi 23 un 12 projekti un tie veidoja attiecīgi 16,4 milj. eiro un 11 milj. eiro ES finansējuma). Jau iepriekš tika minēts, ka ES fondu atbalstu ļoti aktīvi izmantojušas ķīmiskās rūpniecības un farmācijas apakšnozares, kuras kopā saņēmušas 17% no visa ES fondu pieejamā finansējuma apstrādes rūpniecības ražošanas attīstībai 2007.-2013.gada plānošanas periodā. Jāatzīst, ka šāds finansējuma apjoms apakšnozares lielumam bija neproporcionāli augsts, jo šo apakšnozaru īpatsvars kopējā apstrādes rūpniecības izlaides struktūrā 2017.gadā katrai veidoja nepilnus 3%. Turklāt kopējās nefinanšu investīcijas ķīmiskajā rūpniecībā kopš 2009.gada ir salīdzinoši zemas, nesasniedzot pat 2% no kopējām nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā, kas nozīmē, ka šajā apakšnozarē investīcijas pamatā tika veiktas, balstoties uz ES fondu atbalstu.

Tajā pašā laikā īstenoti un pabeigti tika ap 320 projektiem, kas kopā ar privāto līdzfinansējumu veidoja investīcijas 460,5 milj. eiro vērtībā (ES finansējuma daļa – 170,25 milj. eiro). Tas norāda, ES līdzfinansētie projekti vairumā gadījumu tika realizēti,  un apstrādes rūpnieku vidū ES fondu sniegtais atbalsts tika novērtēts un aktīvi izmantots, par ko liecina augtais pieprasījums pēc ES finansējuma. Tomēr jāatzīmē, ka pieejamais ES fondu līdzekļu apjoms ir ļoti ierobežots, jo, ņemot vērā, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 apstrādes rūpniecības uzņēmumu, ES fondu atbalstu investīcijām ražošanā saņēma tikai nepilni 3% uzņēmumu.

Tā kā pieejamais ES fondu līdzekļu apjoms ir salīdzinoši neliels, fondu ietekme uz apstrādes rūpniecības izaugsmi ir ierobežota, tomēr tā ir vērtējama pozitīvi, jo ES fondu sniegtais atbalsts ir pamudinājums investēt arī tiem uzņēmumiem, kuriem nav iespēju veikt ieguldījumus tikai no privātajiem līdzekļiem. Tādējādi, pārdomāti izmantojot fondu finansējumu, uzņēmumi kāpina izlaidi, ražošanas efektivitāti, kā arī nodrošina produktivitātes pieaugumu. Turklāt investīcijas produktivitātes paaugstināšanā ir īpaši svarīgas šobrīd, kad Latvijā ir vērojama darba spēka pieejamības problēma un augsta jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā. Jāatzīmē, ka ES fondi rada arī papildu ilgtermiņa ietekmi uz investīcijām apstrādes rūpniecībā, kad pēc fondu atbalstītā projekta īstenošanas uzņēmumi sasniedz tādu izaugsmes līmeni, kas mudina vēlāk investēt pašiem.

Savukārt jaunajā, 2014.-2020.gada, plānošanas periodā Latvijai pieejamais kopējais ES fondu finansējums veido 4,42 mljrd. eiro. No šiem līdzekļiem mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas pasākumiem, kas iekļauj arī līdzekļus investīcijām ražošanas attīstībā, ir iedalīti 314 milj. eiro[10], kas ir 7% no kopējiem 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu līdzekļiem. Tā kā šajā periodā pieejamais ES fondu finansējums ir nedaudz zemāks par iepriekšējā perioda finansējuma apjomu, ir vēl svarīgāk nodrošināt līdzekļu efektīvu izmantošanu, kas veicinātu ilgtspējīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2014.-2020.gadā atbalsts apstrādes rūpniecības komersantu izaugsmei, to eksporta potenciāla un konkurētspējas palielināšanai ir pieejams dažādu ES fondu prioritāro virzienu atbalsta pasākumu ietvaros[11].  Piemēram, apstrādes rūpniecības komersanti var saņemt atbalstu grantu veidā gan ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai, gan  inovāciju un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, kā arī atbalstu energoefektīvu iekārtu iegādei. Tāpat  finansējuma saņēmēji līdz esošā plānošanas perioda beigām varēs pretendēt uz atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko nodrošina sabiedrība Altum.

Pašlaik ar 2014.-2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem saistīto projektu realizēšana ir uzsākta salīdzinoši nesen, un lielāka aktivitāte ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā sagaidāma šogad un nākamajos 2 gados.

Jānorāda, ka apstrādes rūpniecība nav starp tām nozarēm, kuras attīstība ir atkarīga no ES fondiem – rūpnieki pārsvarā investē, izmantojot privāto finansējumu, savukārt ES fondi ir papildu atbalsta mehānisms uzņēmumiem. Taču izaugsmi nozarē galvenokārt noteiks tādi faktori kā vispārējā ekonomiskā situācija eksporta tirgos un pieprasījums, kas attiecīgi veicinās vai atturēs uzņēmējus ieguldīt pašu līdzekļus ražošanas attīstībā, paplašināšanā un efektivitātes kāpināšanā.

 

 

[1] Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

[3] Avots: Igaunijas Finanšu ministrija

[4] Avots: Lietuvas Finanšu ministrija

[5] Analīzē iekļautas sekojošas ES fondu programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" aktivitātes un apakšaktivitātes:

Programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.2.aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" 2.1.2.2.2.apakšaktivitāte "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" un 2.1.2.2.4.apakšaktivitāte "Mikro, mazo  un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma";

Programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitāte "Augstas pievienotās vērtības investīcijas";

Programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.2.2.aktivitātes "Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem" 2.3.2.2.3.apakšaktivitāte "Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstībai", 2.3.2.2.1.apakšaktivitāte “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās”, 2.3.2.2.2.apakšaktivitāte "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai"

[6] Avots: Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēma

[7] Mašīnbūve apvieno četras apstrādes rūpniecības apakšnozares: elektrisko iekārtu ražošana; iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana; automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana; citu transportlīdzekļu ražošana

[8] Metālapstrāde apvieno metālu ražošanas un gatavo metālizstrādājumu ražošanas apakšnozares

[9] Avots: Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēma

[11] Atbilstoši ES fondu darbības programmai ”Izaugsmes un nodarbinātība”

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

07/11/2018 28/08/2018 02/08/2018

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Nov Oct Novembris 2018 Nov Dec
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu