Dec Nov Decembris 2018 Dec Jan
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā nodrošināja augošais ārējais pieprasījums un spēcīgais investīciju kāpums 28/02/2018

Pēc 2016. gadā piedzīvotās sabremzēšanās Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā sasniegusi 4,5%, kas ir straujākais kāpums kopš 2011. gada, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Par šādu izaugsmi liecināja jau CSP pirms mēneša publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2017. gada ceturtajā ceturksnī, kas parādīja, ka IKP salīdzinājumā ar 2016. gada ceturto ceturksni ir palielinājies par 4,2%. Arī pilnie IKP dati apstiprināja šādu novērtējumu.

Būtisko ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā nodrošināja labvēlīgā situācija pasaules tirgos un spēcīgi augošais ārējais pieprasījums, kas veicināja apstrādes rūpniecības izaugsmi, kā arī investīciju un būvniecības aktivitātes atjaunošanās, ko stimulēja straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieplūde.

Lielāko devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē pagājušajā gadā nodrošināja apstrādes rūpniecība, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 8,0%, sasniedzot straujāko pieaugumu kopš 2011. gada. Apstrādes rūpniecības izaugsme pērn bija visaptveroša,  bet lielāko pozitīvo devumu nodrošināja straujais izlaides apjomu kāpums mašīnbūvē un metālapstrādē, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Stabila attīstība bija vērojama arī divās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – kokapstrādē un pārtikas produktu ražošanā, kur tika sasniegts attiecīgi 2% un 4% pieaugums.

Atjaunojoties investīciju aktivitātei, būvniecības nozare 2017. gadā pieauga par 19,4%, ko nodrošināja ne tikai straujāka ES fondu ieplūde, bet arī augošās investīcijas sektoros, kur tradicionāli dominē privātās investīcijas, tostarp tirdzniecības ēku, degvielas uzpildes staciju būvniecībā.  Patīkamu pārsteigumu pērn sagādāja transporta un uzglabāšanas nozare,  kas, neskatoties uz krītošajiem tranzīta apjomiem, spēja sasniegt 7,3% pieaugumu, kas tāpat kā apstrādes rūpniecībai bija straujākais kāpums pēdējo sešu gadu laikā. Transporta nozares pieaugumu pērn nodrošināja augošie autotransporta kravu pārvadājumi, kā arī lidostas un jūras pasažieru pārvadājumu straujais kāpums, kamēr kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļā samazinājās par 7,9% un kravu apgrozījums ostās – par 2,0%.

Gada otrajā pusē būtiski paātrinājās izaugsme tirdzniecības nozarē, kur tā ceturtajā ceturksnī sasniedza jau 9,0%, visā gadā kopā palielinoties par 5,2%, kā arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē, kur ceturtajā ceturksnī izaugsme paātrinājās līdz 7,0%, kā rezultātā gadā kopā nozare auga jau par 6,2%.

Vienīgā nozare, kas 2017. gadā piedzīvoja kritumu, bija finanšu un apdrošināšanas darbības, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājās par 16,6%. Nozares kritums saistīts galvenokārt ar nerezidentu apkalpošanas biznesa samazināšanos Latvijā, un to ietekmēja arī iepriekšējā gada augstā bāze, kad papildu pelņu nozarei bija nodrošinājis vienreizējs darījums – “Visa Europe” akciju pārdošana. Nerezidentu depozīti pagājušā gada laikā samazinājās par 12%, bet nerezidentiem izsniegtie kredīti  saruka par 14%.  Īpaši straujš kritums finanšu pakalpojumu nozarei bija ceturtajā ceturksnī, kad tas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni sasniedza 26,0%. Finanšu pakalpojumu nozares vājie rezultāti arī bija galvenais iemesls, kāpēc ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsme būtiski palēninājās, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugot tikai par 0,3%, bet gada griezumā izaugsmes temps palēninājās no 5,8% trešajā ceturksnī līdz 4,2% ceturtajā ceturksnī.

No izlietojuma puses 2017. gadā izaugsmi turpināja pozitīvi ietekmēt privātā patēriņa pieaugums, – par 5,1% salīdzinājumā ar 2016. gadu, ko veicināja spēcīgais darba samaksas kāpums un bezdarba samazināšanās. Tajā pašā laikā gandrīz tikpat būtiska ietekme ekonomikas izaugsmē bija investīcijām, kas pēc stagnācijas 2014. un 2015. gadā un pēc krasā krituma 2016. gadā pērn palielinājās par 16,0%. Preču un pakalpojumu eksports auga par 4,4%, palielinoties nedaudz straujāk nekā 2016. gadā.

Vērtējot ekonomikas izaugsmes perspektīvas 2018. gadam, jānorāda, ka arī šogad saglabājas labi priekšnosacījumi salīdzinoši straujai ekonomikas izaugsmei, un pēc pašreiz aktuālajām Finanšu ministrijas prognozēm iekšzemes kopprodukts 2018. gadā palielināsies par 4,0%. Ekonomikas izaugsmi nodrošinās labvēlīgā situācija ārējos tirgos, pasaules ekonomikai kopumā augot straujākā tempā kopš 2011. gada un augstus izaugsmes tempus uzrādot arī Latvijas galvenajām ārējās tirdzniecības partnervalstīm. Tāpat turpinās palielināties investīciju apjomi, arvien augot ES fondu investīciju ieplūdei un nodrošinot būvniecības nozares tālāku kāpumu.

Pagājušā gada beigu un šā gada sākuma dati uzrāda spēcīgāku izaugsmi mazumtirdzniecībā, un kopumā 2018. gadā ir ļoti labi priekšnosacījumi privātā patēriņa tālākam kāpumam. To veicinās gan darba samaksas palielināšanās, tajā skaitā būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 2018. gada 1. janvāra un valsts budžetā paredzētais izdevumu palielinājums atalgojumam, it īpaši veselības aprūpes nozares darbiniekiem, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšana un ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana.

Vienlaikus tieši pēdējās nedēļās ir saasinājusies situācija Latvijas finanšu sektorā, kas liek sagaidīt nozares spēcīgāku kritumu nekā iepriekš prognozēts. Negatīvie notikumi var arī būtiski pasliktināt uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu, mazinot gatavību tērēt un investēt Latvijā. Tomēr pagaidām uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji Latvijā joprojām ir augsti, februārī tikai nedaudz samazinoties no iepriekšējā mēnesī sasniegtā pēckrīzes laika augstākā līmeņa, un līdzīga situācija ir visā ES kopumā.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

12/12/2018 10/12/2018 04/12/2018

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Dec Nov Decembris 2018 Dec Jan
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija