Jul Jun 2018 Jul Aug
P O T C P S Sv
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas novērtējums 2017. gadam un prognozes par 2018. gadu 27/12/2017

2017. gads pagājis ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, izstrādājot un pieņemot vērienīgu reforma nodokļu jomā. Tā stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Tā ir kā vitamīni mūsu tautsaimniecības stiprināšanai, kā arī vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij. Tā ir arī viena no vērienīgākajām dāvanām Latvijas Simtgadei!

Nodokļu reformas rezultātā ieguvumus izjutīs gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji. Mazinot darbaspēka izmaksas zemu atalgotiem darba ņēmējiem, tiks mazināta ienākumu nevienlīdzība. Attiecīgi lielākas algas cels dzīves kvalitāti daudziem iedzīvotājiem visā Latvijā. Nodokļu reformas apstiprināšana nodrošina to, ka nodokļu sistēma būs prognozējama vismaz līdz 2021. gadam.

Nodokļu reforma samazinās darbaspēka izmaksas, veicinās konkurētspēju reģiona līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu attīstībā, godprātīgi maksāt nodokļus. Nodokļu nomaksa būs vienkāršāka. Tas būs arī atbalsts uzņēmējiem algu pieauguma un produktivitātes sabalansēšanā. Īstenojot reformu, veidosim spēcīgus uzņēmumus un paātrināsim Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Lai atbalstītu lauksaimniekus un padarītu pievilcīgāku cenu vietējai produkcijai, valdība piedāvā samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Nākamgad turpināsies kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visvairāk izplatīta. Piemēram, paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu būvniecībā, pilnveidot būvniecības nozares uzskaiti, izstrādāt standartizētus būvniecības līgumu nosacījumus izmantošanai būvdarbu līgumu slēgšanai publiskajos iepirkumos un nostiprināt normatīvajā līmenī. Pakalpojumu nozarē plānots ierobežot fizisko personu nereģistrēto saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, kā arī atkārtoti pievērsties apsardzes pakalpojumu sfēras pilnveidei.

Nodokļu reforma paredz ne tikai likmju izmaiņas, bet virkni svarīgu pasākumu, lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu nodokļu nomaksu. Kopumā reforma būs būtisks atbalsts uzņēmējiem algu pieauguma un produktivitātes sabalansēšanā.

Mazāka ēnu ekonomika palielina budžeta ieņēmumus, ko iespējams izmantot iedzīvotāju kopējās labklājības celšanai un valsts attīstībai – veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai u.c.

Lai nodrošinātu efektīvāku nodokļu iekasēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu šogad tika apstiprināta Valsts ieņēmumu dienesta darbības un attīstības stratēģija. Taisnīga un efektīva nodokļu un muitas lietu administrēšana, sniedzot augstas kvalitātes pakalpojumus un īstenojot viedu uzraudzību par saistību izpildi ir dienesta darbības misija, kurai jākļūst par realitāti.

Savukārt pastiprinot cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTF) valdība apstiprināja darbības plānu. Tā mērķis ir ierobežot vispārējos NILLTF riskus, kā arī nodrošināt atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem, veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijai.

Lai sekmētu stabilu un ilgtspējīgu finanšu sektora attīstību, valdība apstiprināja Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam. Plānā ietverto pasākumu īstenošanas mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu.

 

Šā gada ārējās vides ietekme

Pateicoties labvēlīgajai situācijai ārējos tirgos un straujākai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir būtiski paātrinājusies, sasniedzot spēcīgāko pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā. Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 4,7%, īpaši strauju kāpumu uzrādot trešajā ceturksnī, kad ekonomikas izaugsme sasniedza 5,8%.

Straujās izaugsmes pamatā bija gan uz ārējiem tirgiem vērstās apstrādes rūpniecības spēcīgā attīstība, gan investīciju aktivitātes atjaunošanās un būvniecības nozares kāpums. Investīciju apjomi pēc pagājušā gadā piedzīvotā krituma 2017. gada pirmajos trīs ceturkšņos pieauga par 18,5%, stimulējot būvniecības nozares kāpumu par 18,6%.

Veiksmīgi attīstījās arī pārējās tautsaimniecības nozares. Transportā par spīti kritumam Krievijas kravu tranzītā tika sasniegts 7,5% pieaugums, ko nodrošināja augošie kravu autopārvadājumi un pasažieru satiksme lidostā un jūras ostās. Labi izaugsmes tempi bija arī IT pakalpojumos un tirdzniecībā, kur kāpumu veicināja pastāvīgi augošie iedzīvotāju ienākumi un bezdarba kritums.

Līdz ar spēcīgo ekonomikas izaugsmi vidējā darba samaksa 2017. gadā sasniedza straujāko kāpumu pēckrīzes laikā, gada pirmajos trīs ceturkšņos palielinoties par 7,5%. Bezdarba līmenis samazinājās jūtamāk nekā iepriekšējos gados un uzņēmēju un patērētāju noskaņojums bija labākais kopš 2007. gada. Līdzās pieaugušajai ES fondu līdzekļu plūsmai turpināja aktivizēties banku kreditēšana, nodrošinot papildus pamatu investīciju pieaugumam. Tas, vienlaikus ar labvēlīgo situāciju pasaules ekonomikā, Latvijai dod labas izaugsmes iespējas arī 2018. gadā.

 

Pasaules ekonomiskā situācija 2017. gadā

Pasaules ekonomiskā situācija 2017. gadā ir stabilizējusies un izaugsme – nostiprinājusies, turklāt izaugsmes tempu kāpums ir vērojams visos pasaules reģionos. Uzlabojumi pasaules ekonomikā 2017. gadā saistās ar nodarbinātības pieaugumu, mērenu investīciju kāpumu un globālās tirdzniecības aktivitātes atjaunošanos. Arī 2018. gada izaugsmes perspektīvas ir labas. Taču, tā kā monetārās politikas pozitīvā ietekme kļūst ierobežota, izaugsmes veicināšanā aizvien svarīgāka loma būs strukturāliem un fiskāliem instrumentiem. Tajā pašā laikā vidēja termiņa izaugsmi apdraud zināmi riski, piemēram, finansiālie riski un reformu ieviešanas sabremzēšanās attīstības valstīs, kā arī finanšu risku atjaunošanās attīstītajās valstīs.

Savukārt ES, pēc IKP pieauguma par 1,9% iepriekšējā gadā, 2017. gada trīs ceturkšņos sasniegusi izaugsmi 2,4% apmērā. ES ekonomiskās izaugsmes pamatā ir labvēlīgā finansiālā vide, ko nodrošināja Eiropas Centrālās bankas veiktie monetārās politikas lēmumi, kā arī uzlabojumi darba tirgū, spēcīgāka globālā izaugsme un tirdzniecība.

Saskaņā ar prognozēm, spēcīga ES ekonomiskā izaugsme ir sagaidāma gan 2017. gadā kopā, gan 2018. gadā, par ko liecina šobrīd strauji augošie patērētāju un uzņēmēju konfidences rādītāji. Tāpat starp izaugsmi veicinošiem faktoriem ir turpmāka darba vietu radīšana un ārējā pieprasījuma pieaugums. Pozitīvi, ka spēcīgus ekonomiskās izaugsmes tempus uzrāda arī Latvijas galvenās tirdzniecības partnervalstis ES, īpaši Lietuva, Igaunija un Polija. Tas liecina par labām ekonomiskās izaugsmes perspektīvām Latvijai, ko nodrošinās ārējā pieprasījuma pieaugums. Arī Krievijas, Latvijas trešās lielākās partnervalsts, ekonomiskā situācija pakāpeniski uzlabojas un iedzīvotāju pirktspēja austrumu kaimiņvalstī kāpj, kas atspoguļojas pieaugošajos Latvijas un Krievijas tirdzniecības datos.

 

Latvijas attīstības prognozes un valsts budžets 2018

Nākamā gada valsts budžets būtiski atšķiras no iepriekšējo gadu likumiem, jo budžeta papildināšanai nav palielināti nodokļi, tādejādi sabiedrībai tiek nodrošināta stabilitātes sajūta.

2018. gada valsts budžets ir veselības aprūpes veicināšanas budžets. Saeima ir pieņēmusi likumu, par svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī atbalstu demogrāfijas pasākumiem.

Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina būtisku finansējumu prioritārajām nozarēm. Tas ir pārdomāts un spēs nodrošināt straujāku Latvijas tautsaimniecības attīstību, nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo specialistu darba samaksas palielināšanai nākamgad, salīdzinot ar vidējā termiņa budžeta ietvarā 2017., 2018. un 2019. gadam plānoto, papildus tiek piešķirti vairāk kā 235 miljoni eiro, kas vēsturiski – pirmo reizi nodrošinās finansējumu nozarei virs 1 miljarda eiro.

Nacionālās drošības stiprināšanai papildus piešķirti 126,8 miljoni eiro, tādējādi tās finansējums sasniedz 2% no Latvijas IKP.

Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā. 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās valdības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

2018. gada budžets ir pārdomāts budžets, kas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu demogrāfijas pasākumiem. Tas kopā ar nodokļu reformu un Eiropas Savienības līdzekļu investīcijām veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību.

 

ES fondi 2017. un 2018. gadā

2017. gadā Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas ir aktīvā projektu ieviešanas posmā. Valdībai ir izdevies apstiprināt nepieciešamos nacionālos politikas dokumentus un Kohēzijas politikas investīciju nosacījumus par gandrīz 100% no kopā Latvijai pieejamā ES finansējuma 4,4 miljardi eiro.  Līdz šim veikto investīciju progress kopumā vērtējams kā sekmīgs un ir izpildīts Eiropas Komisijas noteiktais ikgadējais finanšu mērķis 2017.gadam.  Līdz 2017. gada beigām noslēgt investīciju projektu līgumi par 55% (2,4 miljardi eiro) no kopā pieejamā ES finansējuma. Uz šo brīdi pabeigtajos projektos, kuru kopējās izmaksas ir 117 miljoni eiro, sasniegti apjomīgi rezultāti: atbalstu saņēmuši 55 335 bezdarbnieki un 1 598 riska grupas jaunieši un nodarbinātas personas (pedagogi, administratori, prakses vadītāji, amata meistari, nozaru pārstāvji), 1 041 tiesu sistēmas darbiniekam paaugstināta kvalifikācija, atbalstīti 683 komersanti, sniegtas 567 rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai, jaunizveidota 301 darba vieta atbalstītajās teritorijās, pārbūvēti, modernizēti un rekonstruēti 237 km autoceļi, tilti, pārvadi un tuneļi.

2018. gadā, kā arī turpmākos gadus sagaidāma ievērojami intensīvāka investīciju finanšu plūsma un rezultātu sasniegumi. Tuvākos gados sagaidāmi rezultāti no investīcijām pētniecības veicināšanā, t.sk. no zinātnisko institūciju sadarbības ar komersantiem, kā arī jaunu produktu attīstības un komersantu konkurētspējas veicināšanas, paaugstinot darbinieku kvalifikāciju. Tiks uzlabotas valsts IKT sistēmas, publiskie pakalpojumi, tādejādi veicinot komercializācijas potenciālu. Investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam sekmēs jaunu komersantu veidošanos, produktivitātes un eksportspējas kāpumu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Šā gada nogalē parakstīti saprašanās memorandi par Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā 2014. – 2021. gadā (finansējums 102,1 miljoni eiro). Investīcijas paredzētas pētniecībai un izglītībai, inovāciju veicināšanai uzņēmējdarbībā, reģionālajai attīstībai, vides un klimata izaicinājumu risināšanai, iekšlietu sistēmas un korekcijas dienestu kapacitātes celšanai, kā arī pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

14/06/2018 08/06/2018 16/04/2018

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Jul Jun 2018 Jul Aug
P O T C P S Sv
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu