Nov Oct Nov 2017 Nov Dec
P O T C P S Sv
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM reglaments 29/09/2017

Izdots saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
75.panta pirmo daļu

I Vispārīgie jautājumi

1. Finanšu ministrijas reglaments (turpmāk – reglaments) nosaka Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) struktūru, darba organizāciju, ministrijas amatpersonu un darbinieku (turpmāk – darbinieki), ministrijas struktūrvienību kompetenci un ministrijas padotībā esošās iestādes (turpmāk – padotības iestādes).

2. Ministrija veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.239 „Finanšu ministrijas nolikums” (turpmāk – Nolikums), kā arī citos normatīvajos aktos un reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

II. Ministrijas struktūra

3. Ministrijas struktūru nosaka reglamentā, struktūrvienību reglamentos un amatu sarakstā.

4. Ministrijas darbu vada finanšu ministrs (turpmāk – ministrs), kurš ir augstākā ministrijas amatpersona.

5. Ministra darbību nodrošina ministra biroja darbinieki un ministrijas struktūrvienības.

6. Ministra biroja darbu vada biroja vadītājs. Ministra biroja vadītāja un ministra padomnieku kompetenci ministrs nosaka amatpersonas darba līgumā un atsevišķos rīkojumos.

7. Ministram ir tieši pakļauts ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš nodrošina saikni starp ministru un Saeimu.

8. Ministram ir tieši pakļauts valsts sekretārs, kurš ir ministrijas administratīvais vadītājs.

9. Ministram ir pakļauts Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktors kā Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes (turpmāk – revīzijas iestāde) vadītājs. Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta ierēdņi un darbinieki ir funkcionāli pakļauti departamenta direktoram.

10. Ministrijas amatu sarakstā nosaka amata vietu skaitu struktūrvienībās, amatu nosaukumus, amatu kodus pēc Profesiju klasifikatora, amatu statusu (darbinieka vai ierēdņa amats), amatu saimi un līmeni, un amatam plānoto mēnešalgu.

11. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un nodaļas.

12. Departamentā var veidot nodaļas. Nodaļu skaitu departamentā, kompetenci un nosaukumu nosaka attiecīgās struktūrvienības reglamentā un amatu sarakstā.

13. Darbinieki, kuri nav iekļauti struktūrvienībās, ir tieši pakļauti valsts sekretāram atbilstoši ministrijas amatu sarakstam, izņemot darbiniekus, kas tieši pakļauti valsts sekretāra vietniekiem un administrācijas vadītājam.

14. Ministrijā ir šādas struktūrvienības (pielikums):

14.1. valsts sekretāra tiešā pakļautībā:

14.1.1. Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments (administratīvi), izņemot departamenta direktoru;

14.1. 2. Iekšējā audita departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.1.2.1. Iekšējā audita politikas plānošanas nodaļa;

14.1.2.2. Iekšējā audita nodaļa;

14.1.3. Komunikācijas departaments.

14.2. valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos tiešā pakļautībā:

14.2.1. Budžeta departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.2.1.1. Valsts budžeta politikas un kopsavilkuma nodaļa;

14.2.1.2. Varas, valdības dienestu un tautsaimniecības finansēšanas nodaļa;

14.2.1.3. Reģionālās attīstības, zemkopības un vides finansēšanas nodaļa;

14.2.1.4. Aizsardzības un tiesībsargājošo iestāžu finansēšanas nodaļa;

14.2.1.5. Labklājības sfēras finansēšanas nodaļa;

14.2.1.6. Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļa;

14.2.2. Finanšu vadības un metodoloģijas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.2.2.1. Budžeta metodoloģijas nodaļa;

14.2.2.2. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļa;

14.2.3. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.2.3.1. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļa;

14.2.3.2. Pašvaldību finansēšanas nodaļa.

14.3. valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos tiešā pakļautībā:

14.3.1. Netiešo nodokļu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.3.1.1. Muitas un akcīzes nodokļa nodaļa;

14.3.1.2. Pievienotās vērtības nodokļa nodaļa.

14.3.2. Grāmatvedības un revīzijas politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.3.2.1. Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļa;

14.3.2.2. Komercsabiedrību revīzijas politikas un uzraudzības nodaļa.

14.3.3. Nodokļu analīzes departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.3.3.1. Nodokļu politikas stratēģijas nodaļa;

14.3.3.2. Ieņēmumu analīzes un prognozēšanas nodaļa.

14.3.4. Tiešo nodokļu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.3.4.1. Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu nodaļa;

14.3.4.2. Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļa.

14.4. valsts sekretāra vietnieka nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos tiešā pakļautībā:

14.4.1. Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departaments;

14.4.2. Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.4.2.1. Nodokļu administrēšanas un starptautiskās administratīvās sadarbības politikas nodaļa;

14.4.2.2. Sabiedrības interešu politiku nodaļa.

14.5. valsts sekretāra vietnieka finanšu politikas jautājumos tiešā pakļautībā:

14.5.1. Tautsaimniecības analīzes departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.5.1.1. Makroekonomikas nodaļa;

14.5.1.2. Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļa.

14.5.2. Fiskālās politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.5.2.1. Fiskālās pārvaldības nodaļa;

14.5.2.2. Starptautisko ekonomisko un finanšu lietu nodaļa;

14.5.2.3. Eiropas Savienības budžeta un finansējuma nodaļa;

14.5.2.4. Ekonomisko un finanšu lietu nodaļa Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.

14.5.3. Finanšu tirgus politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.5.3.1. Kredītiestāžu un maksājumu politikas nodaļa;

14.5.3.2. Kapitāla tirgus un apdrošināšanas politikas nodaļa;

14.5.3.3. Starptautisko finanšu institūciju nodaļa.

14.6. valsts sekretāra vietnieka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos / vadošās iestādes vadītāja tiešā pakļautībā:

14.6.1. Eiropas Savienības fondu lietu departaments;

14.6.2. Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.6.2.1. Cilvēkresursu un publisko investīciju plānošanas nodaļa;

14.6.2.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju plānošanas nodaļa;

14.6.2.3. Izvērtēšanas nodaļa.

14.6.3. Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.6.3.1. Eiropas Sociālā fonda uzraudzības nodaļa;

14.6.3.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju uzraudzības nodaļa;

14.6.3.3. Publiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa;

14.6.3.4. Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ), Norvēģijas un Šveices projektu uzraudzības nodaļa.

14.6.4. Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.6.4.1. Eiropas Savienības fondu ieviešanas vadības nodaļa;

14.6.4.2. Eiropas Savienības fondu tiesiskā nodrošinājuma nodaļa;

14.6.4.3. Eiropas Savienības fondu kontroles nodaļa;

14.6.5. Komercdarbības atbalsta kontroles departaments.

14.7. administrācijas vadītāja tiešā pakļautībā:

14.7.1. Dokumentu pārvaldības departaments;

14.7.2. Finanšu un darbības nodrošinājuma departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.7.2.1. Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas nodaļa;

14.7.2.2. Grāmatvedības nodaļa;

14.7.2.3. Finanšu nodaļa;

14.7.2.4. Darbības nodrošinājuma nodaļa;

14.7.2.5. Informātikas nodaļa.

14.7.3. Juridiskais departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.7.3.1. Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļa;

14.7.3.2. Juridiskā atbalsta nodaļa;

14.7.3.3. Tiesību aktu nodaļa.

14.7.4. Personālvadības departaments.

15. Struktūrvienību vadītājiem var būt vietnieki, kuru kompetence ir noteikta struktūrvienības reglamentā un amata aprakstā.

III. Ministrijas darba organizācija

16. Darba organizācijas kārtību ministrijā nosaka iekšējie normatīvie akti.

17. Ministrs dod uzdevumus parlamentārajam sekretāram un valsts sekretāram. Ministrs var dot tiešus uzdevumus ikvienam ministrijas darbiniekam un atbilstoši kompetencei var dot tiešus uzdevumus padotības iestādes vadītājam.

18. Parlamentārais sekretārs atbilstoši kompetencei dod uzdevumus valsts sekretāram. Parlamentārais sekretārs atbilstoši kompetencei var dot tiešus uzdevumus ikvienam ministrijas darbiniekam un padotības iestādes vadītājam, izņemot Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta ierēdņus un darbiniekus.

19. Valsts sekretārs dod uzdevumus valsts sekretāra vietniekiem, administrācijas vadītājam un departamenta direktoriem, kuri nodrošina uzdevumu izpildi. Valsts sekretārs var dot tiešus uzdevumus ikvienam ministrijas darbiniekam, izņemot Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta darbiniekiem.

20. Valsts sekretārs atbilstoši kompetencei var dot uzdevumus ministrijas padotības iestāžu vadītājiem.

21. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs dod uzdevumus pakļautībā esošo departamentu direktoriem un var dot tiešus uzdevumus pakļautībā esošo struktūrvienību amatpersonām (darbiniekiem), kuras nodrošina viņa rīkojumu izpildi.

22. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs atbilstoši kompetencei, ievērojot ministrijas struktūru un padotību, var dot uzdevumus citam valsts sekretāra vietniekam pakļauto struktūrvienību vadītājam.

23. Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktoram kā revīzijas iestādes vadītājam ir tiesības tieši ziņot ministram un Ministru kabinetam.

24. Departamenta direktors vada departamenta darbu un dod uzdevumus departamenta darbiniekiem.

25. Nodaļas vadītājs vada nodaļas darbu un dod uzdevumus nodaļas darbiniekiem.

26. Ja darbinieks saņem tiešu uzdevumu no ministra vai parlamentārā sekretāra, viņš par to informē savu tiešo vadītāju atbilstoši padotības kārtībai. Darbinieka tiešais vadītājs par saņemto uzdevumu informē departamenta direktoru, savukārt departamenta direktors attiecīgo valsts sekretāra vietnieku vai administrācijas vadītāju, kuram viņš ir pakļauts. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs par to informē valsts sekretāru.

27. Ja darbinieks saņem tiešu uzdevumu no valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka, administrācijas vadītāja vai citas augstākas amatpersonas, kura nav tā tiešais vadītājs, darbinieks par to informē savu tiešo vadītāju, savukārt tiešais vadītājs informē departamenta direktoru.

IV. Ministrijas amatpersonu kompetence

28. Ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra kompetence ir noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Nolikumā un citos normatīvajos aktos un atsevišķos rīkojumos.

29. Valsts sekretāra prombūtnes laikā (pārejoša darbnespēja, komandējums, atvaļinājums u.c.) valsts sekretāra pienākumus pilda ministra norīkots valsts sekretāra vietnieks, tai skaitā valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos (izņemot jautājumus, kas skar revīzijas iestādi, Finanšu ministriju kā  finansējuma saņēmēju Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, EEZ finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektos, kā arī nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmā un Pārejas programmā) vai administrācijas vadītājs.

30. Valsts sekretāra vietnieks:

30.1. veido politiku (īsteno valdības noteiktās prioritātes konkrētā politikas jomā, apzina problēmu, izvirza mērķus, izvēlas un ievieš risinājumus politikas mērķu sasniegšanai, izvērtē īstenotās politikas ietekmi uz mērķu sasniegšanu) savās kompetences jomās;

30.2. koordinē politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm savas kompetences ietvaros;

30.3. plāno, vada, organizē un koordinē sev tieši pakļauto struktūrvienību darbu, kā arī dod uzdevumus un norādījumus to vadītājiem;

30.4. nodrošina normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra uzdevumu izpildi atbilstoši kompetencei;

30.5. atbilstoši kompetencei pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām;

30.6. iesniedz valsts sekretāram priekšlikumus par tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, darbinieku iecelšanu amatā vai pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no amata vai darba, darbinieku pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī darbinieku saukšanu pie disciplināratbildības;

30.7. nosaka tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniedz valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus;

30.8 veic padotības iestādes uzraudzību savas kompetences jomā:

30.8.1. sniedz viedokli par iestādes izstrādāto darbības un attīstības stratēģiju;

30.8.2. sniedz viedokli par iestādes izstrādāto iestādes gadskārtējo darbības plānu, gada pārskatu, kā arī par iestādes darbību, rezultatīvajiem rādītājiem;

30.8.3. sniedz viedokli par iestādes finanšu līdzekļu izlietojumu un budžeta pieprasījumu;

30.8.4. izskata privātpersonu un valsts pārvaldes iestāžu sūdzības par padotības iestādes darbību;

30.8. 5. valsts sekretāra uzdevumā pieprasa no padotības iestādes vadītāja informāciju par iestādes darbības jautājumiem un izvērtē to.

31. Valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos:

31.1. veido politiku valsts budžeta jomā; sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības jomā; pašvaldību finansēšanas un finanšu uzraudzības jomā;

31.2. nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes), gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes) paskaidrojumu sagatavošanu;

31.3. nodrošina valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģijas koordinēšanu un pilnveidošanu;

31.4. nodrošina pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā paskaidrojumu, kas saistīts ar pašvaldībām, izstrādāšanu;

31.5. koordinē ar gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi saistīto jautājumu risināšanu;

31.6. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē – Valsts kasē.

32. Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos:

32.1. veido politiku nodokļu jomā; muitas jomā; grāmatvedības jomā; komercsabiedrību revīzijas jomā;

32.2. sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu nodrošina muitas un nodokļu politikas īstenošanu;

32.3. nodrošina nodokļu ietekmes un ieņēmumu analīzi un prognozēšanu;

32.4. nodrošina Latvijas pilnvērtīgu pārstāvniecību Eiropas Savienības un starptautiskajās institūcijās amata kompetencē esošajos jautājumos.

33. Valsts sekretāra vietnieks nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos:

33.1. veido politiku nodokļu administrēšanas jomā; ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā; nodevu jomā; valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā; azartspēļu un izložu organizēšanas jomā; sabiedriskā labuma organizācijas politikas apakšnozares jomā;

33.2. nodrošina nodokļu administrēšanas pārvaldību;

33.3. nodrošina ēnu ekonomikas analīzi un priekšlikumu izstrādi;

33.4.nodrošina uzkrājuma principa ieņēmumu ieviešanas koordināciju;

33.5. nodrošina darbības uzraudzību šādās ministrijas padotības iestādēs:

33.5.1. Valsts ieņēmumu dienestā;

33.5.2. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.

34. Valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos:

34.1. veido politiku finanšu tirgus jomā un valsts fiskālās politikas jomā;

34.2. nodrošina sistemātisku un regulāru tautsaimniecības un valsts finanšu stāvokļa analīzi, kā arī izstrādā makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes valsts fiskālās politikas pamatojumam;

34.3. nodrošina ar politikas ietvara, kas nodrošina tautsaimniecības izaugsmi, fiskālo ilgtspēju un finanšu stabilitāti, saistīto interešu aizstāvību starptautiskā līmenī;

34.4. nodrošina ministrijas nostājas sagatavošanu un aizstāvēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru un to reglamentējošiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

34.5. nodrošina ministrijas viedokļa un prioritāšu par Eiropas Savienības jautājumiem noteikšanu un ministrijas pozīciju par vispārējiem ekonomiskās, finanšu un fiskālās politikas jautājumiem sagatavošanu un aizstāvēšanu Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī;

34.6. nodrošina vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanu.

35. Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos – vadošās iestādes vadītājs:

35.1. izstrādā politiku Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi), EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk – EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti) un Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļu ieviešanas vadības jomā; nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercsabiedrības atbalsta kontroles jomā (izņemot jautājumus par atbalsta sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē);

35.2. veic ministrijas kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkcijas;

35.3. veic ministrijas kā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta vadošās iestādes funkcijas;

35.4. veic ministrijas kā Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes funkcijas;

35.5. veic Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un Eiropas Savienības finanšu instrumenta programmas „Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmu nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos funkcijas;

35.7. īsteno ministrijas kā Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes plānošanas, ieviešanas un uzraudzības funkcijas tehniskās palīdzības aktivitātēm un Eiropas Sociālā fonda reformu aktivitātei;

35.8. koordinē ministrijas darbu attiecībā uz valsts pozīcijas veidošanu par Eiropas Savienības Kohēzijas politiku un saistītajiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem;

35.9. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē – Centrālās finanšu un līgumu aģentūrā;

35.10. veic Latvijas nacionālā koordinatora pienākumus Twinning (mērķsadarbības) un Twinning Light (neliela apjoma mērķsadarbības) projektu jautājumos.

36. Administrācijas vadītājs:

36.1. veido politiku valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā; publisko iepirkumu jomā; valsts un privātās partnerības jomā;

36.2. nodrošina ministrijas centrālā aparāta budžeta projekta izstrādi un ministrijas (resora) kopbudžeta projektu sagatavošanu, kontrolē kārtējā budžeta gada ministrijas budžeta izpildi;

36.3. nodrošina vienotas resora grāmatvedības politikas izstrādi, nodrošina ministrijas izpildāmo programmu un apakšprogrammu grāmatvedības uzskaiti, nodrošina resora konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu;

36.4. nodrošina ministriju ar tās darbībai nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, nodrošina ar to saistīto atbalsta procesu īstenošanu;

36.5. nodrošina ministrijas personāla vadības politikas izstrādāšanu un īstenošanu;

36.6. nodrošina dokumentu pārvaldības procesu īstenošanu un uzraudzību;

36.7. nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību, sevišķās lietvedības kārtošanu;

36.8. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un tiesību aktu projektu papildus tiesiskuma pārbaudi un atbilstību juridiskās tehnikas prasībām;

36.9. nodrošina ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un iekšējo normatīvo aktu iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi, nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos, izņemot to procesu ietvaros, kas skar Eiropas Savienības fondu lietu departamenta kompetenci;

36.10. koordinē disciplinārlietu pārsūdzību izskatīšanu;

36.11. organizē ministrijas darbības stratēģijas izstrādi;

36.12. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē –Iepirkumu uzraudzības birojā;

36.13. koordinē Finanšu ministrijas procesu un risku pārvaldību.

V. Ministrijas struktūrvienību kompetence

37. Budžeta departaments veic šādus uzdevumus:

37.1. analizē un sagatavo priekšlikumus valsts budžeta izdevumu politikas pilnveidošanai un ieviešanas nodrošināšanai;

37.2. sagatavo analītiskos aprēķinus un informācijas kopsavilkumus, lai nodrošinātu ar vidēja termiņa budžeta likumprojektu un gadskārtējo budžeta likumprojekta izstrādi saistītu lēmumu pieņemšanu;

37.3. sagatavo maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjoma aprēķinus vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu sadalījumā pa ministrijām;

37.4. atbilstoši kompetencei piedalās vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanā;

37.5. izstrādā gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu un tā paskaidrojumus;

37.6. nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi, izvērtējot ministriju sagatavotos pieprasījumus valsts budžeta finanšu resursu un izdevumu sadalījumam, izvērtējot ministriju iesniegtos pieprasījumus par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas palielināšanu likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos, ministriju iesniegtos pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp ministrijām, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ministriju iesniegtos pieprasījumus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu līdzekļu pārdalei, ministriju iesniegtos pieprasījumus par gadskārtējā valsts budžeta likuma programmā „Apropriācijas rezerve” apstiprinātās apropriācijas pārdali un sagatavojot attiecīgu ministra rīkojumu;

37.7. izskata ministriju iesniegtos pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam sagatavo attiecīgus ministra rīkojuma projektus;

37.8. izvērtē un apkopo ministriju iesniegtos priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta otrajam lasījumam izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;

37.9. sniedz konsultatīvu un metodoloģisku palīdzību ministrijām budžeta projekta sagatavošanas, izpildes nodrošināšanas un valsts budžeta izdevumu politikas realizācijas jautājumos;

37.10. sagatavo analītiskos un prezentācijas materiālus un informāciju par valsts budžeta plānošanu, izpildi un valstī realizēto budžeta izdevumu politiku;

37.11. nodrošina informācijas sistēmu satura ieviešanu, uzturēšanu un pilnveidošanu valsts budžeta plānošanas procesā.

38. Dokumentu pārvaldības departaments veic šādus uzdevumus:

38.1. nodrošina dokumentu reģistrēšanu, apriti un nosūtīšanu;

38.2. nodrošina vienotu uzdevumu izpildes kontroli par visu ministrijai doto uzdevumu izpildi;

38.3. nodrošina dokumentu apstrādi un apriti Valsts kancelejas dokumentu elektroniskās aprites un uzdevumu kontroles sistēmā „DAUKS”;

38.4. nodrošina pastāvīgi un uz laiku glabājamo dokumentu saglabāšanu, aprakstīšanu un iznīcināšanu, kā arī nodrošina iestādes arhīvā uzkrāto dokumentu uzziņas sistēmas veidošanu, pieejamību un izmantošanu atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva norādījumiem;

38.5. nodrošina ministrijas kopējās lietu nomenklatūras izstrādi, vēsturiskās izziņas un aprakstu sagatavošanu, kā arī sagatavo un nodod pastāvīgi un ilgtermiņa glabājamās lietas Latvijas Nacionālajā arhīvā;

38.6. nodrošina ministra, valsts sekretāra un administrācijas vadītāja sekretariāta funkciju;

38.7. nodrošina ministra un valsts sekretāra vadības sanāksmju protokolēšanu, protokolu sagatavošanu, reģistrēšanu un saglabāšanu, kā arī apkopo materiālus par vadības sēdēm;

38.8. metodiski vada un sniedz konsultācijas ministrijas struktūrvienībām un ministrijas padotībā esošajām iestādēm dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, arhivēšanas jautājumos, kā arī doto uzdevumu izpildes jautājumos;

38.9. nodrošina Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” noteikto funkciju amatpersonai, kura veic darbu ar valsts noslēpuma objektu, NATO vai ES klasificēto informācijas apstrādi, apriti un saglabāšanu.

39. Eiropas Savienības fondu lietu departaments veic šādus uzdevumus:

39.1. izskata iesniegumus par apstrīdētajiem sadarbības iestādes un Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību lēmumiem par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, vai par aizliegumu uz laiku piedalīties projektu iesniegumu atlasē, un sagatavo lēmuma projektu lietā;

39.2. izskata finansējuma saņēmēju, kuri ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātās publiskās personas vai citas valsts iestādes iesniegumus par apstrīdētajiem sadarbības iestādes lēmumiem, un sagatavo lēmumu projekta lietā, kā arī izskata juridisko personu iesniegumus par sadarbības iestādes pieņemtajiem lēmumiem līguma par projekta īstenošanu izpildes ietvaros;

39.3. pārstāv ministrijas intereses visu līmeņu tiesu instancēs un regulāri papildina datu bāzē informāciju par tiesas procesiem, ja projekta iesniedzējs ir privātpersona par reglamenta 39.1.apakšpunktā minētajiem lēmumiem;

39.4. veic analīzi par sadarbības iestādes un Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību lēmumu atcelšanas iemesliem un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus darba pilnveidošanai.

40. Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments veic šādus uzdevumus:

40.1. īsteno Eiropas Savienības fondu revīzijas iestādes funkcijas 2014.-2020.gada plānošanas periodā;

40.2. īsteno EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu revīzijas iestādes funkciju;

40.3. īsteno Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gadam revīzijas iestādes funkciju;

40.4. īsteno Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda revīzijas iestādes funkciju;

40.5. koordinē ministriju un iestāžu sadarbību Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jautājumos, pilda Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS Anti-fraud Coordination Service) funkcijas un īsteno Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes sekretariāta funkciju.

41. Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments veic šādus uzdevumus:

41.1. nodrošina Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu un to grozījumu sagatavošanu;

41.2. sadarbībā ar citām Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām koordinē grozījumu veikšanu Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos;

41.3. nodrošina atbildīgo iestāžu izstrādāto priekšlikumu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un izstrādāto aktivitātes īstenošanas noteikumu izskatīšanu;

41.4. sagatavo stratēģiskos ziņojumus attiecībā par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu vadību;

41.5. nodrošina Eiropas Savienības fondu darbības programmu līdzfinansēto aktivitāšu koordināciju ar citiem finanšu instrumentiem, kā arī citiem valsts attīstības un investīciju plānošanas dokumentiem stratēģiskā līmenī, izstrādājot par tiem departamenta pozīciju un nodrošinot tas koordinēšanu;

41.6. nodrošina Eiropas Savienības fondu , kā arī  EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu  izvērtēšanu . Organizē Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu sākotnējo (ex-ante) izvērtēšanu, kā arī nodrošina atbalstu Eiropas Komisijai Eiropas Savienības fondu programmu noslēguma (ex-post) izvērtēšanas organizēšanu;

41.7. koordinē Latvijas pozīcijas formulēšanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas vadībai un ieviešanai Latvijā;

41.8. piedalās Latvijas pozīcijas formulēšanā un izstrādē par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanu, tai skaitā grozījumu izstrādē attiecībā uz kohēzijas politikas finansējumu;

41.9. nodrošina ministrijas kā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes plānošanas funkcijas attiecībā uz Saprašanās memorandu noslēgšanu izpildi.

42. Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments veic šādus uzdevumus:

42.1.uzrauga Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmu ieviešanu, finansējuma izmantošanas mērķus un rezultātu sasniegšanu, analizē neatbilstību gadījumus, rezultātus par veiktajām pārbaudēm, sagatavo pārvaldības deklarāciju Eiropas Komisijai;

42.2. iesniedz Eiropas Savienības fondu lielo projektu iesniegumus un to grozījumu priekšlikumus Eiropas Komisijas finansētai palīdzībai Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas Reģionos (turpmāk – JASPERS) un Eiropas Komisijā, kā arī komunicē ar tām par lielo projektu jautājumiem;

42.3. organizē Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas un apakškomitejas, kā arī regulārās tikšanās ar Eiropas Komisiju, pilda uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas;

42.4. sniedz  informāciju par Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmu ieviešanu Ministru kabinetam, Saeimai, Koalīcijas partneru darba grupai par ES fondu jautājumiem sanāksmēm, Eiropas Komisijai un citiem interesentiem;

42.5. koordinē JASPERS tehniskās palīdzības Eiropas Komisijas instrumenta darbību Latvijā, kā arī informācijas sagatavošanu Eiropas Investīciju bankai, kā arī citu starptautisko finanšu institūcijām, aizdevuma līgumos iekļauto nosacījumu izpildes nodrošināšanai;

42.6. koordinē  Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmu  slēgšanas procesu un pēcuzraudzības jautājumus.

43. Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles departaments veic šādus uzdevumus:

43.1.izveido un ievieš Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ieviešanas un drošas finanšu vadības principiem atbilstošu vadības un kontroles sistēmu;

43.2. Eiropas Savienības fondu neatbilstību administrēšanas procesā veic horizontālu datu analīzi, kā arī veic atsevišķus pienākumus un piedalās neatbilstību ziņošanas Eiropas Komisijai darba grupas sanāksmēs;

43.3. organizē un koordinē Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas risku pārvaldības procesu vadošajā iestādē;

43.4. koordinē auditu un revīziju par Eiropas Savienības fondu, kā arī EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmu saņemto ziņojumu projektu saskaņošanas procesu vadošajā iestādē un pārrauga auditu ietvaros vadošajai iestādei izteikto ieteikumu ieviešanu;

43.5. īsteno Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas perioda tehniskās palīdzības un Eiropas Sociālā fonda reformu aktivitātes administrēšanas funkcijas;

43.7. piedalās Latvijas interešu formulēšanā un aizstāvēšanā attiecībā uz Eiropas Savienības Kohēzijas politikas stratēģisko plānošanu, atbilstoši kompetencei nodrošina iesaistīšanos Eiropas Savienības un donorvalstu līmeņa un nacionālo normatīvo aktu, plānošanas dokumentu, pozīciju izstrādē, viedokļa sniegšanā, pārstāvībā Eiropas Savienības, donorvalstu un nacionālā līmeņa sanāksmēs un darba grupās;

43.8. sniedz tiesisko atbalstu Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ieviešanā;

43.9. veic vadošās iestādes deleģēto funkciju pārbaudes, tai skaitā pārbaudes Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas vietās un uzrauga minēto darbību rezultātā izteikto ieteikumu ieviešanu;

43.10. gatavo Eiropas Savienības fondos veikto kontroļu gada kopsavilkumu;

43.11. Izstrādā vadlīnijas un metodiskos materiālus Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmu ieviešanai.

44. Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departaments veic šādus uzdevumus:

44.1. izstrādā, uzrauga un koordinē priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas politiku;

44.2. piedalās valsts nodokļu politikas un nodokļu administrēšanas regulējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē un  normatīvo aktu projektu ietekmes uz ēnu ekonomikas ierobežošanu izvērtēšanā;

44.3. izstrādā, izskata un koordinē ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumus, kā arī risinājumu īstenošanas koordinēšanu un pārraudzību;

44.4. nodrošina ēnu ekonomikas faktoru un ietekmes analīzi, ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu un normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanas efektivitātes izvērtējumu;

44.5. nodrošina rezultatīvo rādītāju un mērķu izstrādi ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā;

44.6. nodrošina ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumu koordināciju ar nodokļu administrāciju.

45. Finanšu tirgus politikas departaments veic šādus uzdevumus:

45.1. izstrādā politikas plānošanas dokumentus un veido ministrijas nostāju finanšu tirgus politikas jomā;

45.2. pilnveido finanšu tirgu regulējošos normatīvos aktus;

45.3. atbilstoši noteiktajai kompetences jomai kopīgi ar Tieslietu ministriju veido politiku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

45.4. koordinē Latvijas Republikas kā starptautisko finanšu institūciju kapitāla daļu turētāja pienākumu un saistību izpildi;

45.5. koordinē valsts atbalsta programmu, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā, izstrādi un pilnveidošanu.

46. Finanšu un darbības nodrošinājuma departaments veic šādus uzdevumus:

46.1. nodrošina ministrijas resora valsts budžeta projekta nākamajam gadam un vidējam termiņam sagatavošanu, ja nepieciešams, resora valsts budžeta grozījumu projekta sagatavošanu;

46.2. sagatavo ministrijas izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu valsts budžeta projektu, un, ja nepieciešams, valsts budžeta grozījumu projektu;

46.3. nodrošina regulāru ministrijas resora valsts budžeta izpildes analīzes veikšanu, t.sk.:

46.3.1. nodrošina resora priekšlikumu sagatavošanu par papildus apropriācijas piešķiršanu un par finansējuma pārdali starp programmām/apakšprogrammām/projektiem un starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

46.3.2. organizē resorā izpildāmo programmu un apakšprogrammu finansēšanas plānu sastādīšanu un precizēšanu atbilstoši metodiskajos norādījumos noteiktajām prasībām;

46.4. izstrādā ministrijas izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumu tāmes, kā arī nodrošina to precizēšanu noteiktajos termiņos;

46.5. nodrošina ministrijas izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izpildes uzraudzību;

46.6. nodrošina ministrijas darbībai nepieciešamo preču iegādi, pakalpojumu un būvdarbu saņemšanu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām;

46.7. organizē preču izsniegšanu ministrijas struktūrvienībām, kā arī organizē un veic ministrijas ikgadējo inventarizāciju;

46.8. izstrādā vienotu resora grāmatvedības politiku atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta grāmatvedības jomā, nodrošina ministrijas izpildāmo programmu un apakšprogrammu grāmatvedības uzskaiti, sagatavo resora konsolidētos finanšu pārskatus;

46.9. nodrošina ministrijas izpildāmo ārvalstu finansēto projektu administratīvo, tehnisko un finanšu vadību, izņemot to projektu vadību, kuru vadība tiek deleģēta citām struktūrvienībām;

46.10. nodrošina ministrijas informācijas sistēmu nepārtrauktu pieejamību, darbību un attīstību, tai skaitā veicot pārraudzību un kontroli pār informācijas tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu izpildi un kvalitāti.

47. Finanšu vadības un metodoloģijas departaments veic šādus uzdevumus:

47.1. koordinē un pilnveido valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģiju;

47.2. izstrādā un pilnveido sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politiku;

47.3. izstrādā tiesību aktu projektus valsts budžeta plānošanas jautājumos, tai skaitā  par budžeta izdevumu, ieņēmumu un citām budžeta klasifikācijām un veic atbilstīgas izmaiņas vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā;

47.4. izstrādā tiesību aktu projektus sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības, tai skaitā darba samaksas un sociālo garantiju, un ar to saistītajās jomās:

47.4.1. valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām un darbiniekiem;

47.4.2. centrālo valsts budžeta iestāžu amatpersonām un darbiniekiem;

47.4.3. pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem;

47.4.4. ostu valdes locekļiem;

47.5. veic aprēķinus par nepieciešamo finansējumu atlīdzības sistēmas      nodrošināšanai un izmaiņu ieviešanai, kā arī cita veida aprēķinus gadskārtējā valsts budžeta un tā grozījumu likumprojekta izstrādes gaitā;

47.6. izstrādā variantus mēnešalgu skalu pārskatīšanai no valsts budžeta finansētajām iestādēm saistībā ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām un veic aprēķinus par ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem;

47.7. uztur, aktualizē un pilnveido valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu, tai skaitā ierēdņu amatu un ar tiem saistītās personāla informācijas, uzskaites sistēmu (datubāzi), kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi) un tādu kapitālsabiedrību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi), kurās visas kapitāla daļas pieder valstij, pašvaldībai vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai;

47.8. veic datu analīzi un regulāri sagatavo informācijas kopsavilkumus par situāciju sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības jomā;

47.9. pamatojoties uz 45.7. apakšpunktā minētās informācijas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem sagatavo analītiskus ziņojumus par atalgojuma izmaiņām sabiedriskajā un privātajā sektorā;

47.10. pastāvīgi sniedz konsultācijas ministrijām un to padotības iestādēm, citām valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī citām ieinteresētajām institūcijām un privātpersonām valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģijas jautājumos, sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas jautājumos.

48. Fiskālās politikas departaments veic šādus uzdevumus:

48.1. izstrādā valsts fiskālās politikas stratēģiju, vada un organizē fiskālās politikas mērķu izstrādi, saskaņošanu un apstiprināšanu;

48.2. izstrādā fiskālās politikas veidošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus, nodrošina to saskaņošanu un veic ievērošanas uzraudzību pēc apstiprināšanas;

48.3. vada ministrijas kompetencē esošo tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes politikas plānošanas dokumentu, tajā skaitā Stabilitātes programmas izstrādi un to ieviešanas uzraudzību, kā arī nodrošina ziņojumu un atskaišu sagatavošanu par tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes politikas plānošanas dokumentu izpildi

48.4. metodiski vada vispārējās valdības bilances un valsts parāda līmeņa aprēķināšanas uzraudzību atbilstoši Eiropas integrētajai ekonomiskās uzskaites sistēmai;

48.5. nepieciešamības gadījumā organizē starptautisko aizņēmumu programmu, kas vērstas uz tautsaimniecības stabilizāciju, izstrādi, saskaņošanu, vadību, koordinē sadarbību ar aizdevēju institūcijām un valstīm;

48.6. veido un aizstāv ministrijas viedokli par vispārējiem ekonomiskās politikas, ekonomiskās stabilizācijas un izaugsmes jautājumiem Eiropas Savienībā un starptautiskā līmenī;

48.7. organizē ministrijas pārstāvju līdzdalību ekonomikas un finanšu lietu komitejās, darba grupās un ministru padomēs;

48.8. nodrošina strukturētu informācijas apriti starp atbildīgajām ministrijas struktūrvienībām par ministrijai saskaņošanai iesniegtām Latvijas Republikas pozīcijām un instrukcijām, kā arī par Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju priekšlikumiem un politikas iniciatīvām;

48.9. veido, saskaņo un aizstāv ministrijas nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības gadskārtējo budžetu un Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru, tajā skaitā, attiecībā uz tos reglamentējošiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

48.10. nodrošina Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas, tai skaitā Latvijas pašu resursu iemaksu veikšanu Eiropas Savienības budžetā, administrēšanu (prognožu izstrādi un plānošanu nacionālajā budžetā, normatīvo aktu izstrādi, kontrolē Eiropas Komisijas kontroles vizītes);

48.11. Nodrošina vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta izstrādi.

48.12.  nodrošina budžeta plāna izstrādi.

48.13. izstrādā ministrijas pozīciju un priekšlikumus fiskāli nozīmīgu strukturālo reformu īstenošanai.

49. Grāmatvedības un revīzijas politikas departaments veic šādus uzdevumus:

49.1. veido valsts politiku grāmatvedības un pārskatu (izņemot publiskā sektora) jomā;

49.2. veido valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā un veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību;

49.3. piedalās Eiropas Savienības institūciju organizētajās darba grupās un komitejās, kā arī pārstāv valsts intereses starptautiskajās institūcijās grāmatvedības, tās pārskatu un komercsabiedrības revīzijas jautājumu jomās.

50. Iekšējā audita departaments veic šādus uzdevumus:

50.1. veido iekšējā audita politiku valsts pārvaldē, kā arī sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par iekšējā audita prioritātēm kārtējam plānošanas periodam;

50.2. veic ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības novērtēšanu;

50.3. uzrauga iekšējo auditoru profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu;

50.4. sagatavo Ministru kabinetam un Valsts kontrolei gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs, t.sk. iekšējās kontroles sistēmas novērtējumu;

50.5. veic Iekšējā audita padomes sekretariāta funkciju;

50.6. sniedz neatkarīgu, objektīvu vērtējumu un konsultācijas par ministrijā, tās padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir kapitāla daļu turētāja, izveidotās iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā arī sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem pilnveidojumiem un uzrauga to ieviešanu;

50.7. veic Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas auditus un uzrauga auditu rezultātā izteikto ieteikumu ieviešanu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajās institūcijās (sadarbības iestādēs, atbildīgajās iestādēs);

50.8. izvērtē ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības vadībā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienību identificēto trūkumu ietekmi uz vadības un kontroles sistēmas darbību;

50.9. veic Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta iekšējā audita struktūrvienību darba koordinēšanu un metodisko vadību;

50.10. koordinē sadarbību ar ārējiem auditoriem, Valsts kontroles veikto revīziju ziņojumu saskaņošanas procesu un uzrauga sniegto ieteikumu ieviešanu.

51. Juridiskais departaments veic šādus uzdevumus:

51.1. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un tiesību aktu projektu papildu tiesiskuma pārbaudi un atbilstību juridiskās tehnikas prasībām;

51.2. nodrošina ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un iekšējo normatīvo aktu iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi;

51.3. elektroniski ievieto dokumentu elektroniskās aprites un uzdevumu kontroles sistēmā „DAUKS” ministrijas Vadības komitejā atbalstītos Valsts sekretāru sanāksmei piesakāmos ministrijas projektus, anotāciju papildinājumu pieprasījumus Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktajiem projektiem un ministrijas projektu atsaukumus, gatavo valsts sekretāra rezolūciju projektus par Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un citu tiesību aktu projektu izvērtēšanu ministrijā;

51.4. nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos;

51.5. nodrošina uzraudzību pār ministrijas padotībā esošo iestāžu lēmumu un rīcības likumību ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanā, veic dienesta pārbaudes par ministrijas darbinieku rīcību un sagatavo dienesta pārbaudes atzinumu, izmeklē ministrijā ierosinātās disciplinārlietas par ministrijas darbinieku rīcību;

51.6. veido politiku valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā; publisko iepirkumu jomā; valsts un privātās partnerības jomā;

51.7. informē ministrijas struktūrvienības un ministrijas padotībā esošās iestādes par jaunpieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, koordinē ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu kodifikāciju, transpozīciju un tulkojumu/terminoloģijas jautājumus;

51.8. sadarbībā ar atbildīgajām struktūrvienībām izstrādā Latvijas Republikas nostājas par Eiropas Komisijas ierosinātajām pārkāpuma procedūrām pret Latvijas valsti ministrijas kompetences jautājumos.

51.9. pārbauda no citām iestādēm iesniegtos dokumentus saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 24.panta trešo un ceturto daļu un paziņo personai par izmaksāto atlīdzību, ja nepieciešams, pieprasot papildu dokumentus no lēmējiestādēm. Ja nepieciešams sagatavo lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksāšanu pa daļām;

51.10. sagatavo un nodrošina pārskatu iesniegšanu Ministru kabinetam par visiem attiecīgajā laika posmā saņemtajiem iestāžu lēmumiem vai tiesas nolēmumiem par zaudējumu atlīdzinājuma izmaksu no valsts pamatbudžeta.

52. Komercdarbības atbalsta kontroles departaments veic šādus uzdevumus:

52.1. veic plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kā arī plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos pieteikumu sākotnējo izvērtēšanu, izņemot gadījumos par atbalsta sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē;

52.2. veic informācijas apriti starp Eiropas Komisiju un atbildīgajām Latvijas institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas pieteiktajām atbalsta programmām un individuālajiem atbalsta projektiem, kā arī iesniegtajām sūdzībām, izmantojot Eiropas Komisijas drošā elektroniskā pasta sistēmu;

52.3. sagatavo ikgadējos pārskatus par Latvijas Republikā sniegto atbalstu rūpniecībai un citiem sektoriem, izņemot atbalstu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un notifikācijas par subsīdijām atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasībām;

52.5. sagatavo normatīvo aktu projektus komercdarbības atbalsta kontroles politikas veidošanai Latvijā, kā arī nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus Eiropas Savienības prasību komercdarbības atbalsta kontroles jomā ieviešanai, izņemot jautājumus, kas skar atbalsta plānošanu vai sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē;

52.6. informē ministrijas struktūrvienības, nozaru ministrijas un citas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas par aktualitātēm komercdarbības atbalsta jomā, tai skaitā jaunākajām aktualitātēm Eiropas Savienības tiesībās;

52.7. sagatavo atzinumus par Eiropas Komisijas dienestu izstrādātajiem dokumentu projektiem. Gatavo kopējo Latvijas atzinumu iesniegšanai Eiropas Komisijā un citās ārvalstu institūcijās, kā arī gatavo nacionālo pozīciju Eiropas Padomes sēdēs izskatāmajiem jautājumiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā;

52.8. gatavo ziņojumus, kā arī sniedz metodoloģisko palīdzību valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām par komercdarbības atbalsta kontroles politikas jautājumiem;

52.9. piedalās Latvijas institūciju, Eiropas Komisijas, kā arī citu ārvalstu institūciju organizētajās sanāksmēs par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem.

53. Komunikācijas departaments veic šādus uzdevumus:

53.1. nodrošina ministrijas komunikācijas vadības funkciju, veidot mediju attiecības, tajā skaitā veidot ministrijas publisko tēlu un veicināt iekšējo komunikāciju starp ministrijas darbiniekiem;

53.2. savlaicīgi izplata un precīzi izskaidro plašsaziņas līdzekļiem ministrijas oficiālo viedokli un informāciju, kā arī nodrošina operatīvu reakciju uz nepatiesas vai neprecīzas informācijas izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos;

53.3. plāno, gatavo un realizē sabiedrisko attiecību un komunikācijas projektus;

53.4. īsteno Eiropas Savienības fondu komunikācijas stratēģiju 2007.–2015. gadam un ES fondu stratēģiju 2015. – 2022. gadam, un ES fondu vadošās iestādes atbildībā esošo informatīvo un publicitātes pasākumu īstenošanu;

53.5. organizē plašsaziņu līdzekļu pārstāvju darbu ministrijā, ministra un ministrijas vadības rīkotajos pasākumos;

53.6. konsultē ministrijas darbiniekus par komunikācijas jautājumiem;

53.7. sadarbojas ar citiem sabiedrisko attiecību, komunikācijas vai preses dienestiem valsts pārvaldes sistēmā, lai nodrošinātu vienotu principu ievērošanu valsts pārvaldes komunikācijas nodrošināšanā;

53.8. veic ministrijas „Izziņu dienesta” funkcijas;

53.9. koordinē ministrijas ārējo interneta vietņu un ministrijas iekšējās interneta vietnes veidošanu un uzturēšanu, nodrošina aktuālākās informācijas ievietošanu tajās latviešu un angļu valodās, kā arī koordinē un nodrošina ministrijas sociālo platformu uzturēšanu un satura veidošanu;

53.10. plāno un organizē iekšējās komunikācijas projektus un pasākumus.

54. Netiešo nodokļu departaments veic šādus uzdevumus:

54.1. izstrādā pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa un elektroenerģijas nodokļa, muitas jomu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus, Ministru kabineta noteikumu projektus, citus tiesību aktu projektus un informatīvo ziņojumu projektus;

54.2. atbilstoši līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām nodrošina nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādi pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un akcīzes nodokļa harmonizēšanas jomā;

54.3. izvērtē pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektus to sākotnējā izstrādes stadijā un sagatavo sākotnējo nacionālo Latvijas pozīciju par konkrēto tiesību akta projektu vai Eiropas Komisijas priekšlikumu;

54.4. piedalās instrukcijas sagatavošanā vēstniekam par Pastāvīgo pārstāvju komitejā izskatāmajiem pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem;

54.5. piedalās Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem un tās pamatojuma sagatavošanā Latvijas intereses skarošajos pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomu politikas jautājumos;

54.6. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomā organizētajās darba grupās un komitejās un nodrošina Latvijas pozīcijas paušanu tajās;

54.7. sagatavo atzinumus par citu ministriju sagatavotiem nacionālo pozīciju projektiem, kuros skarta pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas joma;

54.8. savas kompetences ietvaros izvērtē starptautisku  līgumu projektus jautājumos, kas skar pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomas jautājumus un nepieciešamības gadījumos sagatavo atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos;

54.9. izvērtē citu institūciju izstrādāto ar pievienotās vērtības nodokli,  uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli un muitas saistīto politikas plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus un citus normatīvo aktu projektus un sagatavo atzinumus par tiem;

54.10. izskata Eiropas Savienības tiesas nolēmumus un uzsāktās tiesu lietas Eiropas Savienībā pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas jomā un sniedz atzinumus par tām, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās nostājas projekta sagatavošanā, kā arī kā eksperti piedalās Eiropas Savienības tiesas sēdēs;

54.11. izvērtē citu tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un fizisko un juridisko personu priekšlikumus pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa,  elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas sistēmas pilnveidošanai un nepieciešamības gadījumā sagatavo atbilstošus nodokļu normatīvo aktu projektus.

55. Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departaments veic šādus uzdevumus:

55.1. izstrādā priekšlikumus nodokļu administrēšanas un nodevu noteikšanas un administrēšanas politikas stratēģiskajiem attīstības virzieniem;

55.2. piedalās Eiropas Savienības institūciju organizētajās darba grupās un komitejās;

55.3. veido valsts politiku sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomā, izstrādājot tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;

55.4. izstrādā publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību dāvināšanu (ziedošanu) regulējošo attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus, kā arī izskata valsts kontrolēto kapitālsabiedrību iesniegumus par dāvinājumu (ziedojumu), ieķīlāšanas darījumu veikšanu;

55.5. izstrādā priekšlikumus tiesību aktu projektiem un nodrošina Padziļinātās sadarbības programmas īstenošanu;

55.6. nodrošina uzkrājumu principa ieviešanas projekta (valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu uzskaitē) koordināciju;

55.7. veido valsts politiku valsts proves, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, izstrādājot tiesību aktus un nodrošinot to ievērošanas uzraudzību;

55.8. veido valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanas jomā.

56. Nodokļu analīzes departaments veic šādus uzdevumus:

56.1. izstrādā valsts nodokļu politikas attīstības stratēģijas virzienus;

56.2. izstrādā un koordinē valsts nodokļu sistēmu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus;

56.3. veic nodokļu politikas ietekmes izvērtēšanu uz nodokļu ieņēmumiem, ekonomiku, uzņēmumiem un mājsaimniecībām;

56.4. veic sistemātisku izpēti, analīzi un sniedz novērtējumu par nodokļu ieņēmumu izpildi un to ietekmējošiem ekonomiskajiem faktoriem;

56.5. nodrošina nodokļu ietekmes un ieņēmumu analīzes un prognozēšanas metožu un rīku izstrādi, pilnveidošanu un papildināšanu;

56.6. sagatavo nodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognozes;

56.7. organizē valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognožu sagatavošanu;

56.8. veic nodokļu un nenodokļu reglamentējošo normatīvo aktu projektu ietekmes izvērtēšanu uz budžeta ieņēmumiem un ekonomiku atbilstoši departamenta kompetencei;

56.9. piedalās pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzes aprēķināšanā pievienotās vērtības nodokļa resursa iemaksu veikšanai Eiropas Savienības budžetā;

56.10. pamatojoties uz savāktajiem datiem, departamentā veikto analīzi un aprēķiniem piedalās informācijas un ziņojumu par nodokļu politikas ietekmi un nodokļu ieņēmumiem sagatavošanā.

57. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments veic šādus uzdevumus:

57.1. analizē pašvaldību budžeta resursu pietiekamību, izstrādā priekšlikumus valsts budžeta atbalstam pašvaldībām, un priekšlikumus pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības politikai un atbilstoši kompetencei nodrošina to ieviešanu;

57.2. pamatojoties uz ministriju, centrālo valsts budžeta iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā pašvaldību iesniegtajiem mēneša pārskatiem, izstrādā un aktualizē analītiskos materiālus par pašvaldību finanšu situāciju un nodrošina pašvaldību finansiālās darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzību;

57.3. sagatavo vēstules pašvaldībām un attiecīgajām valsts institūcijām par pašvaldību finanšu rādītāju analīzes un pašvaldību finansiālās darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzības rezultātā konstatētajiem jautājumiem;

57.4. izvērtē un sagatavo informāciju par departamenta kompetencē esošajiem Valsts kontroles iesniegtajiem revīzijas rezultātiem un ieteikumu ieviešanu;

57.5. izstrādā priekšlikumus pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un citu  ilgtermiņa saistību uzņemšanās politikai, veic gadskārtējo pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limita prognozēšanu, sagatavo gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa likumprojekta daļu par pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistībām, veido analītiskas datu bāzes par pašvaldībām izsniegtajām atļaujām ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus;

57.6. vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā izstrādā Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola projektu, sagatavo vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta daļu par valsts budžeta resoru 62.„Mērķdotācijas pašvaldībām” un 64. „Dotācijas pašvaldībām”;

57.7. gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes laikā veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, izstrādā Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola projektu, sagatavo valsts budžeta likumprojekta daļu, paskaidrojumu par valsts budžeta resoru 62.”Mērķdotācijas pašvaldībām” un 64.”Dotācijas pašvaldībām”, atbilstoši kompetencei nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta pielikumu sagatavošanu;

57.8. atbilstoši kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar pašvaldību budžeta veidošanas politiku un pašvaldību finansiālo darbību;

57.9. izvērtē un sagatavo atzinumus par ministriju iesniegtajiem tiesību aktu projektiem, izvērtējot to finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, tajā skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtos pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;

57.10. sagatavo analītiskos un prezentācijas materiālus, un informāciju par departamenta kompetencē esošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pašvaldībām un pašvaldību finansiālo situāciju;

57.11. sniedz pašvaldībām un citām institūcijām konsultatīvu un metodisku palīdzību pašvaldību finansiālās darbības jautājumos;

57.12. organizē un nodrošina kārtējās Latvijas Pašvaldību savienības un ministrijas sarunas, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes, Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas un Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes darbu.

58. Personālvadības departaments veic šādus uzdevumus:

58.1. izstrādā un realizē personāla vadības politiku un stratēģiju;

58.2. noformē dokumentus par ministrijas ierēdņu un darbinieku, kā arī ministrijas padotības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā un atbrīvošanu, pārcelšanu citā amatā, ierēdņa statusa piešķiršanu, atvaļinājumu piešķiršanu, papildus pienākumu veikšanu, aizvietošanu, mācību praksēm, apbalvošanu;

58.3. koordinē ministrijas personāla atlases, jauno ierēdņu un darbinieku darbā ievadīšanas un ministrijas ierēdņu un darbinieku un padotības iestāžu vadītāju darbības un tās rezultātu novērtēšanas procesu;

58.4. metodiski vada un koordinē ministrijas ierēdņu amata pienākumu un darbinieku darba pienākumu aprakstu sagatavošanu un regulāru to aktualizēšanu;

58.5. veic amatu klasificēšanu un saskaņošanu, un organizē šīs klasifikācijas saskaņošanu ar Valsts kanceleju;

58.6. sagatavo priekšlikumus par darbinieku kategoriju un iesniedz apstiprināšanai;

58.7. sniedz konsultatīvu atbalstu personālvadības jautājumos ministrijas struktūrvienību vadītājiem, darbiniekiem, kā arī ministrijas padotības iestāžu personālvadības speciālistiem;

58.8. veic ministrijas vakanto amatu uzskaiti un organizē atlases konkursus uz vakantajiem ierēdņu un darbinieku amatiem, kā arī nacionālā eksperta amatiem;

58.9. veido un regulāri papildina personāla personu lietas, kā arī veic personu datu uzskaiti datu bāzē, regulāri sniedz informāciju par personālu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

58.10. koordinē ministrijas ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas celšanas procesu.

59. Tautsaimniecības analīzes departaments veic šādus uzdevumus:

59.1. veic tautsaimniecības un valsts finanšu analīzi, sagatavojot regulārus analītiskus materiālus (ziņojumu, apskatus, preses relīzes, u.c.) par tautsaimniecības un valsts finanšu attīstību;

59.2. piedalās stratēģisko fiskālās politikas dokumentu (likums par valsts budžetu kārtējam gadam, Vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekts, Stabilitātes programma, Budžeta plāns) sagatavošanā;

59.3. regulāri izstrādā makroekonomisko rādītāju (nacionālo kontu, darba tirgus, inflācijas, maksājumu bilances rādītāju, potenciālā iekšzemes kopprodukta, nacionālā bruto ienākuma un citu makroekonomisko rādītāju) prognozes un makroekonomiskās attīstības scenārijus;

59.4. ar ES fondu modeļa palīdzību nodrošina ES fondu ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību novērtējumu makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanas procesā;

59.5. veic regulāru tautsaimniecības attīstības salīdzinošo analīzi ar kaimiņvalstīm un citām valstīm, nodrošinot valsts situācijas vērtējumu starptautiskajā kontekstā;

57.6. veic regulāras konsultācijas ar nacionālajiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem par makroekonomisko rādītāju prognozēm;

59.7.  sadarbībā ar citām Finanšu ministrijas struktūrvienībām un institūcijām veic vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai;

59.8. regulāri izstrādā valsts finanšu rādītāju (vispārējās valdības budžeta kopbudžeta ieņēmumi, izdevumi, bilance) īstermiņa un vidēja termiņa prognozes;

59.9. veic strukturālās budžeta bilances aprēķinus un valsts finanšu ilgtspējas novērtējumu;

59.10. uztur un attīsta makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēšanas modeļus, tajā skaitā nodrošina metodoloģijas izstrādi, tās dokumentāciju, kā arī modeļu darbībai nepieciešamo statistisko datu savākšanu, datu bāžu izveidošanu un uzturēšanu.

60. Tiešo nodokļu departaments veic šādus uzdevumus:

60.1. izstrādā valsts nodokļu politikas tiešo nodokļu jomā un izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa jomā sistēmu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus un citus tiesību aktus;

60.2. atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām nodrošina nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādi tiešo nodokļu harmonizēšanas jomā;

60.3. izvērtē tiešo nodokļu jomu reglamentējošos Eiropas Savienības tiesību aktu projektus to sākotnējā izstrādes stadijā un sagatavo sākotnējo nacionālo Latvijas pozīciju par konkrēto tiesību akta projektu vai Eiropas Komisijas priekšlikumu;

60.4. piedalās instrukcijas sagatavošanā vēstniekam par Pastāvīgo pārstāvju komitejā izskatāmajiem tiešo nodokļu jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem;

60.5. piedalās Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem un tās pamatojuma sagatavošanā Latvijas intereses skarošajos tiešo nodokļu politikas jautājumos un sagatavo atzinumus par citu ministriju sagatavotiem nacionālo pozīciju projektiem, kuros skarta tiešo nodokļu joma;

60.6. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes darba grupās un komitejās un nodrošina Latvijas pozīcijas paušanu tajās par tiešo nodokļu jautājumiem;

60.7. izstrādā starpvalstu (starpvaldību) līgumu projektus nodokļu jautājumos, saskaņo tos starpvalstu sarunu ceļā un iesniedz apstiprināšanai valdībā un savas kompetences ietvaros izvērtē citus starpvalstu līgumu projektus jautājumos, kas skar tiešo nodokļu jomu un izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa jomas jautājumus;

60.8. izvērtē citu institūciju izstrādāto ar tiešajiem nodokļiem un izložu un azartspēļu nodevu un nodokli saistīto attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus un citus normatīvo aktu projektus un sagatavo atzinumus par tiem;

60.9. izskata Eiropas Savienības tiesas nolēmumus un uzsāktās tiesu lietas Eiropas Savienībā tiešo nodokļu jomā un sniedz atzinumus par tām, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās nostājas projekta sagatavošanā;

60.10. izvērtē citu tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un fizisko un juridisko personu priekšlikumus nodokļu un nodevu sistēmas pilnveidošanai un nepieciešamības gadījumā sagatavo atbilstošus nodokļu normatīvo aktu projektus.

VI. Darba grupas, komisijas, padomes

61. Ministrs vai valsts sekretārs ar rīkojumu var veidot darba grupas, komisijas un padomes (turpmāk – darba grupa) atsevišķu uzdevumu izpildei.

62. Darba grupas, kurās  paredzēts iesaistīt citu institūciju (izņemot padotības iestāžu) pārstāvjus vai privātpersonas, izveido ministrs. Darba grupas, kurās  paredzēts iesaistīt citu institūciju pārstāvjus vai privātpersonas, var izveidot arī valsts sekretārs, ja darba grupa tiek veidota Finanšu ministrijas kompetences jautājuma risināšanai un citas institūcijas vai privātpersonas dalībai darba grupā tiek pieaicinātas kā attiecīgās nozares vai jomas eksperti.

VII. Pārvaldes lēmuma pārbaude

63. Ministrijas pārvaldes lēmuma iepriekšējo lietderības un tiesiskuma pamata pārbaudi veic projekta izstrādātājs un attiecīgā augstākā amatpersona, vizējot projektus, kā arī lēmuma pieņēmējs, parakstot lēmumu.

64. Ministrijas amatpersonu pārvaldes lēmumu papildpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību nosaka valsts sekretāra izdots iekšējais normatīvais akts.

VIII. Noslēguma jautājumi

65. Atzīt par spēku zaudējušu Finanšu ministrijas 2015. gada 17.novembra reglamentu Nr.12‑16/9 „Finanšu ministrijas reglaments”.

66. Reglaments stājās spēkā 2017. gada 1. oktobrī.

 

Finanšu ministre                                                                                Dana Reizniece-Ozola

Valsts sekretāre                                                                                 B.Bāne

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Nov Oct Nov 2017 Nov Dec
P O T C P S Sv
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu