Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības process

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) iesniedza Eiropas Savienībai (ES) AK premjerministres Terēzes Mejas (Theresa May) vēstuli par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta iedarbināšanu, t.i., AK paziņojumu par nodomu izstāties no ES. No tā brīža uzsākta 2 gadu laika atskaite un sarunas par Brexit procesu un noteikumiem. 
Ja vien AK nelūgs termiņa pagarinājumu un atlikušās ES 27 dalībvalstis to vienbalsīgi (Eiropadomē) neatbalstīs, 2019. gada 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (30. marta plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) AK kļūs par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES).

Brexit process un tā sekas nākotnē iedalāms divos pamata posmos:

1. AK izstāšanās no ES, kuras rezultātā AK kļūst par trešo valsti jeb valsti ārpus ES;
2. AK un ES nākotnes attiecības, kuru veidošana iespējama pēc tam, kad AK kļuvusi par trešo valsti.

Plašāk par Brexit Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Turpmāk šajā sadaļā publicēsim aktuālo informāciju saistībā ar gaidāmajām pārmaiņām Finanšu ministrijas kompetencē esošajās jomās.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumus (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmajā daļā noteiktie atbrīvojumi), kas paredzēti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ir garantēti tikai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentiem (atsevišķos gadījumos tikai tad, ja nerezidents, būdams citas Eiropas savienības dalībvalsts rezidents vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem), piemēram:

• tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumiem atsevišķiem ienākuma veidiem, piemēram, ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā ilgāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai bijis maksātāja deklarētā dzīvesvieta, ja ienākums 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā u.tml.

Tomēr būtiski, ka likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” minētie atbrīvojumi no aplikšanas no nodokļa jāskata saistībā ar to, kāda veida ienākumi vispār ir nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi, jo, atšķirībā no rezidentiem, nerezidentiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek tikai noteiktus ienākuma veidus.

Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, kas līdz šim bija garantēts, ja nerezidents, būdams citas Eiropas savienības dalībvalsts rezidents vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 12.panta otrā daļa).

Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, kas līdz šim bija garantēts, ja nerezidents, būdams citas Eiropas savienības dalībvalsts rezidents vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 13.panta ceturtā daļa). Minētos atvieglojumus saglabā tiesības piemērot nerezidenti, kuriem tiek izmaksātas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas.

Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, jo šos attaisnotos izdevumus ir tiesīgs piemērot tikai nerezidents, kas, būdams citas Eiropas savienības dalībvalsts rezidents vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta trešā un ceturtā daļa.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Sakarā ar Brexit, būs nepieciešams veikt tehniskus grozījumus (izņemt atsauces uz Apvienoto Karalisti) Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk - likums) 1. pielikumā “Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa, un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos” un 2. pielikumā “Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību ienākuma nodokļi, uz kuru maksātājiem attiecināma likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa, un šo nodokļu veidiem atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos”.

Starptautiskās normas

Tāpat atzīmējam, ka pēc BREXIT kā tiesisks pamats sadarbībai paliks spēkā Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem un tās 1996.gada 8.maijā parakstītās papildu vienošanās notas (stājusies spēkā piemērošanai 01.01.1997) un OECD daudzpusējā konvencija par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā.