Aug Jul Aug 2017 Aug Sep
P O T C P S Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Ekonomikas institūta pētījums par degvielas tirgu Latvijā 14/12/2011

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma veica pētījumu par degvielas tirgu Latvijā. Trešdien, 2005.gada 2. novembrī notika pētijuma prezentācija un ar tā rezultātiem tika iepazīstināti arī preses pārstāvji.

Secinājumu kopsavilkums

1. Latvijas degvielu tirgus

1.1. Tirgus dalībnieki

1. Salīdzinot ar 2004. gadu, 2005. gada pirmajā pusgadā pieaug komersantu skaits, kam izsniegta licence akcīzes preču - degvielu noliktavu turēšanai un degvielu tirgošanai un izsniegta viena licence biodīzeļdegvielas, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas, ražošanai.

2. Salīdzinot ar 2004. gadu, 2005. gada pirmajā pusgadā nedaudz samazinājies komersantu skaits, kas ieguvuši licences naftas produktu (degvielu) mazumtirdzniecībai, kas liek domāt, ka darbības apstākļi nav labvēlīgi maziem tirgus dalībniekiem, sektorā notiek koncentrācija un, iespējams, nav labvēlīgi apstākļi jaunu lielu dalībnieku ienākšanai tirgū vai arī tiem nav interese par Latvijas (Baltijas valstu) tirgu.

1.2. Tirgus apmērs un struktūra

3. Energoresursu bilances dati, kas pieejami līdz 2003. gadam, liecina, ka naftas produktu patēriņa dinamika dažādos tautsaimniecības sektoros nav vienāda, tāpēc kopējais naftas produktu patēriņš un naftas produktu eksports laika periodā no 1996. gada līdz 2000. gadam samazinājās, bet kopš 2002. gada pieaug (dati par 2001. gadu nav pieejami). Kopš 1996. gada strauji pieaug naftas produktu patēriņš transportā, sevišķi autotransportā. Kopš 2002. gada pieaug naftas produktu patēriņš mājsaimniecībās. Kopējais degvielu imports un kopējais degvielu patēriņš 2003. gadā bija mazāks kā 1996. gadā.

4. Naudas izteiksmē degvielu tirgus netiek vērtēts, taču pieņemot, ka kopējais realizācijas apjoms 2005. gada 1. pusgadā bija 485,8 tūkstoši tonnu, un vidējā cena bija 600 Ls/tonna, kopējais apgrozījums bija 290 miljoni lati pusgadā vai vairāk kā 580 miljoni latu gadā. Salīdzinājumam - degvielas tirgus apgrozījums līdzinās 23% no Latvijas valsts budžeta 2004. gadā. Saskaņā ar mazumtirdzniecības statistiku 2003. gadā (pēdējie pieejamie oficiālie dati) mazumtirdzniecības apgrozījums preču grupā "degviela transporta līdzekļiem" bija 280,6 miljoni latu - 121 lats uz vienu iedzīvotāju, Latvijā 2003. gadā darbojās 669 degvielas uzpildes stacijas (Iekšzemes tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas galvenie rādītāji Latvijā, CSP, 2004, 22. lpp.).

5. Jau 1995. gadā sākusies degvielu tirgus pārstrukturizācija - sāka pieaugt dīzeļdegvielas patēriņš autotransportā. Dīzeļdegvielas patēriņš citās nozarēs samazinājās vai nemainījās.

6. Kopsavilkums par norisēm degvielas tirgū laika periodā no 2002. gada līdz 2005. gada 1. pusgadam:

  • degvielu tirgus ir dinamisks, sevišķi pēdējā gada laikā notiek tā pārstrukturizācija,
  • brīvam apgrozījumam izlaisto degvielu apjoms palielinās, bet 2005. gadā tas palielinājās mazāk,
  • palielinās no ražošanas brīvam apgrozījumam izlaisto degvielu apjoms,
  • palielinās saražoto degvielu eksports,
  • samazinās darbības ar benzīnu,
  • naftas produktu kopējais patēriņš pieaug, bet 2005. gadā tas pieauga lēnāk kā 2004. gadā, benzīna patēriņš samazinājās,
  • naftas produktu kopējā realizācija palielinās, palielinās dīzeļdegvielas un naftas gāzes realizācija,
  • būtiski palielinās naftas produktu izlietojums savam patēriņam un citiem mērķiem,
  • vairumtirdzniecības apjoms 2004. gadā būtiski samazinājās, bet 2005. gadā nedaudz pieauga.

7. Komersantu skaita palielināšanās un degvielu ražošanas un eksporta apjomu palielināšanās liecina, ka degvielu tirgošana un ražošana ir ekonomiski pievilcīgs sektors. Neskatoties uz straujo degvielu iepirkuma cenu kāpumu, uzņēmēji labprāt iesaistās šajā sektorā, kas nebūtu iespējams, ja tas nesolītu peļņu.

1.3. Degvielu cena

8. Ilgtermiņā degvielu cenu dinamika Latvijā līdzinās cenu dinamikai pārējās Baltijas valstīs.

9. Pirms 2002. gada Latvijā bija augstākā A95 benzīna cena Baltijas valstīs, bet pēc 2002. tā bija zemāka kā Lietuvā, bet augstāka kā Igaunijā (līdz 2005. gada jūlijam).

10. Dīzeļdegvielas cenas līdz 2004. gada 1. maijam bija zemākas kā benzīna cenas un tas veicināja dīzeļdegvielas patēriņa pieaugumu.

11. Kopš 2004. gada cenas kāpj visās Baltijas valstīs, visstraujākais kāpums bija Lietuvā 2002./2003. gadā.

12. 2005. gada jūnijā A93 benzīna cenas Baltijas valstīs izlīdzinājās.

13. 2005. gada septembrī degvielu cenu kāpums Latvijā bija intensīvāks kā Lietuvā, Igaunijā un vairumā ES valstu.

14. Lielo degvielas tirgotāju DUS degvielu cenas noturējās augstas īslaicīgi, bet pēc pazemināšanas tās joprojām palika par 5-6% augstākas kā pirms cenu lēciena 2005. gada septembra pirmajā nedēļā.

15. Mazo degvielas tirgotāju cenas laukos palika augstas (par apmēram 16% augstākas kā pirms cenu lēciena 2005. gada septembra pirmajā nedēļā), un tā cēlonis var būt konkurences trūkums laukos, lielo vairumtirgotāju cenu diktāts (degvielas iepirkumi no vairumtirgotājiem Latvijā).

16. ES valstu vidū Latvijā ir augstas mazumtirdzniecības cenas bez nodokļiem (ko šajā pētījumā sauc par pamatcenu) un salīdzinoši zemas (dažkārt zemākās) mazumtirdzniecības cenas ar nodokļiem (ko šajā pētījumā sauc par pilnu cenu).

1.4. Degvielu imports un eksports

17. Degvielu imports kopumā palielinās, un palielinās arī importētās vienības cena.

18. Motorbenzīna imports sevišķi pieaudzis 2004. gada aprīlī (par 70%) un 2005. gada jūnijā (dubultojies) - tieši pirms lielajiem cenu lēcieniem. Gandrīz visos gadījumos pēc lielajiem iepirkumiem importētās motorbenzīna vienības vērtība būtiski paaugstinājusies.

19. 2005. gada pirmajā pusgadā motorbenzīns ievests par 1,2% mazāk kā 2004. gada pirmajā pusgadā, importētā benzīna kopējā vērtība pieaugusi par 24%, bet vienas importētā motorbenzīna vienības cena pieaugusi par 26%.

20. Dīzeļdegvielas imports turpina pieaugt, arī dīzeļdegvielas importa apjomi bija lielāki 2004. gada aprīlī, 2005. gada janvārī un jūnijā, un tam ir saistība ar dīzeļdegvielas importa vienības cenas pieaugumu.

21. Lielākais benzīna apjoms ievests no Lietuvas, arī no Somijas un Norvēģijas, nedaudz no Dānijas Slovēnijas un Baltkrievijas. Eksportu no Krievijas CSP 2003. un 2004. gadā neuzrāda.

22. Dīzeļdegvielu visvairāk ieved no Baltkrievijas un Lietuvas, arī no Krievijas. Dīzeļdegvielas importa tirgus ir mainīgs, un 2004. gadā tas ir paplašinājies.

23. Datus par degvielu eksportu CSP nepublicē. Informācija par degvielu eksportu iegūta no CSP speciāli sagatavota pārskata par 2004. gadu.

24. Benzīnu no Latvijas eksportē uz Šveici, Moldovu, Ukrainu (A95) un Igauniju, Lietuvu un Ukrainu (A98 un augstākas markas benzīnu).

25. Dīzeļdegvielas eksporta tirgus 2004. gadā ir paplašinājies (16 valstis plus neuzskaitītas valstis), lielākais eksporta apjoms ir uz Lietuvu un nezināmām valstīm, bet saņēmēju valstu vidū ir arī Malta, Kipra, Gibraltārs, Taizeme.

1.5. Degvielu cenu kāpuma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

26. Pētījumā nav konstatēta būtiska degvielas cenu kāpuma ietekme uz tautsaimniecību. Visas ar degvielas patēriņu saistītās nozares uzrāda strauju pieaugumu.

27. Tomēr degvielas cenu kāpums ir viens no iemesliem cenu kāpumam citās nozarēs - sevišķi sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, un tas sekmē augstu inflāciju.

28. Degvielas iepirkuma cenu paaugstināšanās ietekmē importa apjomu un, tā kā tas netiek pietiekoši kompensēts, palielinās tekošā konta negatīvais saldo.

29. Degvielu tirgus finansējums ir uzlabojies, jo automobīļu, to rezerves daļu un autodegvielu mazumtirdzniecības apjoms naudas izteiksmē nepārtraukti un strauji pieaug. Sevišķi straujš automobīļu un to detaļu un autodegvielas tirdzniecības kāpums (vērtības izteiksmē) reģistrēts 2005. gada pirmajā pusē.

30. Līdz šim nav samazinājusies tirdzniecība citās preču grupās, un tas nozīmē, ka cenu karš starp dažādām preču grupām vēl nav sācies.

31. Tirdzniecības apjoma palielinājums akcīzes preču grupā ļauj palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Palielinoties degvielas tirdzniecības cenai, pieaug pievienotās vērtības nodokļa iekasējums.

32. Tirgus elastība pret degvielas cenu kāpumu ir maza, un līdz pēdējam cenu lēcienam, cenu kāpumam ekonomiski motivēta pretestība nebija izveidojusies.

33. Kaut gan kopumā cenu kāpuma sekas nav redzamas, atsevišķos sabiedrības segmentos tam ir postoša ietekme. No cenu kāpuma visvairāk cieš vidusmēra un nabadzīgie iedzīvotāji, palielinās sociālā spriedze, prasības pēc augstāka atalgojuma, kas nepieciešams, lai kompensētu augošo dzīves dārdzību.

1.6. Konkurence un vienošanās

34. Trīs lielākie uzņēmumi (SIA Latvija Statoil, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija) kopā 2004. gadā aizņēma gandrīz 39% degvielu mazumtirgus, un tiem ir arī ietekme degvielu vairumtirgū. Šo uzņēmumu tirgus daļa pašlaik ir 43%.

35. Kā liecina LR Finanšu ministrijas Akcīzes preču pārvaldes informācija, 2005. gada 1. pusē degvielas tirgū turpinājusies lielāko vairumtirdzniecības uzņēmumu nostiprināšanās, mainījušās 10 lielāko uzņēmumu pozīcijas. Lielāko mazumtirdzniecības uzņēmumu skaitā parādījušies jauni.

36. Pētījumā skaidrots vai nepastāv savstarpēja vienošanās starp Latvijas degvielas tirgotājiem: tas ir, vai tie nesaņem nepamatoti augstu peļņu; vai nav nepamatoti augsta izejvielu, izejmateriālu, produkcijas vai citu resursu iepirkuma cena; un vai nav konstatējamas nepamatotas un vienādas preču un pakalpojumu cenu svārstības noteiktā, fiksētā laika periodā.

37. Pēdējie oficiālie dati par degvielas kompāniju peļņu un rentabilitāti ir publicēti CSP krājumā "Uzņēmējdarbības ekonomiskās analīzes rezultāti, 2003. gads". Statistiskie dati liecina, ka autodegvielas mazumtirdzniecības uzņēmumos (kopā 122) bruto peļņas rentabilitāte 2003. gadā svārstījusies no 3,8% līdz 14%, ar mediānas (vidējā uzņēmuma rindā) vērtību 7,6%.

38. Arī 2003. un 2004. gada darbības analīze, kas veikta ar citām metodēm, pierāda, ka degvielas tirgotāju peļņa ir vidēji augsta, vidējā aktīvu atdeve ir 1,8%, tas ir, zemāka kā ilgtermiņa noguldījumu likme Latvijas bankās, atsevišķās kompānijās aktīvu atdeve svārstās no (mīnus) 17% līdz plus 6% (izņemot divas, kurās aktīvu atdeve pārsniedz (plus) 10%), lielākajās degvielas kompānijās no 2,7 līdz 3,5%.

39. Salīdzinot ar citām nozarēm, tā nav uzskatāma par pārmērīgi augstu rentabilitāti. Piemēram, pastu un kurjeru darbībā bruto peļņas rentabilitāte 2003. gadā svārstījās robežās no 23% - 44% , pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos - no 2,6% - 22,4%, farmaceitisko un medicīnas preču - no 8,2% - 22%.

40. Latvijā ir augstas degvielu (sevišķi benzīna) cenas bez nodokļiem (pamatcenas), un šis fakts piesaista uzmanību.

41. Vienīgā piegādātāja - Mažeiķu naftas izvēli skaidro ar ģeogrāfisko tuvumu un uzņēmēji pamato augstās mazumtirdzniecības cenas ar piegādātāja cenu diktātu, bet nepiedāvā citus risinājumus un neprasa valdības palīdzību rast citus risinājumus.

42. Konkurences situācija degvielu piegādē un vairumtirdzniecībā paliek neskaidra. Piemēram:

  • kāpēc Latvijā degvielas cenas bez nodokļiem (pamatcenas) ir augstākas kā Somijā (2005. gadā par 3,7%), kur darbojas trešā lielākā Latvijas degvielas mazum- un vairumtirgotāja mātes kompānija,
  • kāpēc Latvijas tirgū nav ienākušas Lielbritānijas vai Vācijas degvielas tirdzniecības kompānijas, jo šajās valstīs benzīna cenas bez nodokļiem ir zemākas kā Latvijā,
  • kāpēc lielākās degvielas kompānijas (Statoil, Lukoil) neizmanto, un vai tās neizmanto piegādes no mātes uzņēmumiem, kuri ir naftas ieguves uzņēmumi?

43. Viens no iemesliem, kāpēc degvielas tirgotāji varētu piekrist augstām iepirkuma cenām ir tas, ka ar tām ir vieglāk pamatot augstas mazumtirdzniecības cenas ES nabadzīgākajā valstī. Savukārt mazumtirgotāji iegūst savu daļu, manipulējot ar rezervēm (tirgojot agrāk iepirktu degvielu). Teorētiski ir iespējama shēma, ka degvielu iepērk caur starpnieku, kurš atrodas multinacionālo kompāniju (MNK) mājās zemē vai Latvijā, kur paliek daļa peļņas (iepērk no rūpnīcas lētāk, pārdod Latvijas vairumtirgotājiem dārgāk).

44. Degvielas tirgū atsevišķos periodos var saskatīt cenu pieauguma paralelitāti, taču tas nav pietiekošs pierādījums, ka pastāv nelikumīga savstarpēja vienošanās degvielas tirgotāju starpā.

45. Par konkurenci tirgū liecina tas, ka degvielu tirgū ilgstoši pastāv dažādu cenu līmeņi lielajiem operatoriem un ir arī īslaicīgas cenu atšķirības, kas nav izskaidrojams tikai ar atšķirībām pakalpojumu kvalitātē (piemēram, pašlaik mazo degvielas tirgotāju cenas ir augstākas, bet kvalitāte - zemāka).

46. Faktiski Latvijā ir izveidojusies situācija, kad vienošanās cenu pacelšanai nav vajadzīga, jo līdz šim tirgus pieņem katru piedāvāto cenu. Tāpēc jebkura, arī mazā uzņēmēja, interesēs ir turēt iespējami augstu cenu, ja vien tas nedraud ar patēriņa samazinājumu, kas rada finansiālo ieguvumu samazinājumu. Augsto cenu palīdz uzturēt globālā mērogā pastāvošie brīvie naudas resursi, kas Latvijā nonāk kā kredīti (ārējais finansējums), ES struktūrfondi, vai labākajā gadījumā - ieņēmumi no eksporta darbības. Ārējā finansējuma līdzdalība degvielas tirgus finansēšanā un operatoru darbības teritoriālā nošķirtība (lielie operatori darbojas galvenokārt Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās, mazie - laukos un mazajās pilsētās) izskaidro, kāpēc nav sācies cenu karš starp vienā teritorijā strādājošiem degvielu operatoriem un lielajiem un mazajiem degvielas operatoriem - tirgus pagaidām uzsūc gandrīz visu piedāvājumu.

47. Tomēr tirgus izkropļojumu Latvijā nevar izslēgt. Cenu izmaiņas 2005. gada septembra sākumā un tas, ka mazo degvielas tirgotāju cenas pašlaik ir augstākas kā lielo, rada aizdomas par cenu diktātu no vairumtirgotāju puses (kuri visi vienlaicīgi ir arī lielākie mazumtirgotāji), vai, ja iepriekš minētās šaubas par piegādātāja izvēli neapstiprinās un esošais (Mažeiķu nafta) tiešām ir vienīgais iespējamais piegādātājs, par cenu diktātu no degvielas piegādātāja puses.

48. Var secināt, ka cenu un konkurences aspektā jāņem vērā šādi apstākļi:

  • Latvijas degvielas tirgū cenas formāli nosaka augstas degvielu cenas bez nodokļiem, kas iekļauj iepirkuma cenu un tirgotāju uzcenojumu,
  • degvielu mazumtirdzniecības cenas neierobežota pieprasījuma apstākļos ir MNK rokās, kuras integrē Latvijā savu vispārējo cenu politiku - tuvināties un sekot vidējai cenai pasaules tirgū, un atkāpjas no tās tikai tad, ja vispārējo politiku nav iespējams īstenot pārāk zemas pirktspējas vai konkurences dēļ,
  • šāda politika ļauj iegūt augstu peļņu MNK kompāniju galvenajos uzņēmumos,
  • degvielas iepirkuma tirgum ir oligopolisks raksturs, bez tam, MNK ir gan degvielas piegādātāji, gan degvielas mazumtirgotāji,
  • piegādātāja izvēli nosaka tā atrašanās vieta, transporta izdevumi un degvielu kvalitāte, tomēr iespējams, ka MNK Latvijā tirgo degvielu par augstākām pamatcenām nekā savās mājas zemēs (piemēram Somijā benzīna cena bez nodokļiem caurmērā ir zemāka kā Latvijā),
  • šaurs degvielas piegādātāju loks un augstas cenas bez nodokļiem ir MNK darbības rezultāts (jo tie iepērk lielāko daļu degvielu, tai skaitā piegādēm mazajiem degvielas tirgotājiem),
  • valsts īstermiņa interesēs ir uzturēt augstas degvielu cenas (kamēr tas nekavē ekonomisko attīstību), jo tas ļauj iegūt augstāku pievienotās vērtības nodokli,
  • mazie degvielas tirgotāji cenšas izmantot dažādas metodes degvielu iepirkuma cenu samazināšanai, bet šīs darbības netiek statistiski atspoguļotas,
  • nevar izslēgt, ka daži mazie degvielas tirgotāji, kuru pastāvēšana un darbība līdz šim ir bijusi ekonomiski apšaubāma (mazs apgrozījums, kas nenodrošina uzņēmuma pastāvēšanu), var izmantot radušos situāciju naudas atmazgāšanai.

49. Konkurenci degvielas tirgū ierobežo arī reklāmas trūkums, un tas ir sevišķi svarīgi mazajiem degvielas tirgotājiem, par kuru piegādātās produkcijas kvalitāti sabiedrībai nav pārliecība. Latvijā spēcīgi darbojas antireklāma, ko uztur lielie degvielas tirgotāji.

50. Lai novērstu tirgus turpmāko centralizāciju un tās izraisīto degvielu cenu paaugstināšanos, iespējams nepieciešams valsts atbalsts (visticamāk, nefinansiāls) vietējiem mazajiem degvielas tirdzniecības uzņēmumiem. Šiem uzņēmumiem būtiska nozīme ir brīvas un vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana tirdzniecības un piegāžu telpās.

51. Ir secināts, ka pēdējos gados notikušās uzņēmumu apvienošanās konkurences situāciju Latvijas degvielas tirgū ir pasliktinājušas un valsts institūciju lēmumi par atļaujām apvienoties lielajiem uzņēmumiem iespējams ir pārsteidzīgi un nav Latvijas tautsaimniecībai labvēlīgi . Taču, no otras puses, arī tirgū, kur valda mazie uzņēmumi nav iespējams uzturēt zemas cenas. Mazo uzņēmumu darbība objektīvi iznāk dārgāka, kā lielo uzņēmumu darbība (lielāks virsizmaksu īpatsvars uz produkcijas vienību, grūtāk iegūt labvēlīgus piegāžu nosacījumus un citi objektīvi apstākļi). Tātad, mazo uzņēmēju pārņemts tirgus Latvijas patērētājam arī nebūtu labvēlīgs. Savukārt daudziem lieliem uzņēmējiem, kas varētu nodrošināt labu konkurenci, tādā mazā tirgū kā Latvijas tirgus nav vietas. Atrisinājums jāmeklē, pētot citu mazu valstu piemērus. Drošs problēmas risinājums ir dažāda veida kooperācija:

  • tirgus palielināšanas virzienā, lai nodrošinātu vietu vairākiem konkurentiem - veidojot vienotu Baltijas valstu naftas produktu tirgu,
  • mazo degvielas tirgotāju spēka palielināšanai,
  • piegādātāju tīkla paplašināšanai.

52. Konkurences veicināšanai ir jāpārliecina sabiedrība, ka visa Latvijā tirgotā degviela atbilst augstām kvalitātes prasībām, jānodrošina, lai tas tā būtu praksē, jāpanāk dažādas produkcijas pieejamība tirgū un kārtība, lai sabiedrība netiktu maldināta par pārdodamās produkcijas kvalitāti, ja tā atbilst citiem standartiem.

2. Degvielu cenas dinamikas Latvijā korelācija ar cenu dinamiku pasaules naftas produktu tirgū

53. Trīs gadu laikā (kopš 2002. gada) naftas cena pasaules tirgū ir trīskāršojusies.

54. Degvielu cenas Latvijā līdz 2001. gadam nekorelēja ar naftas cenu pasaules tirgū, bet kopš 2001. gada pastāv cieša korelācija starp degvielas cenu Latvijas tirgū un naftas cenu pasaules tirgū. Šis atzinums nepaskaidro, kas nosaka ciešāku korelāciju - degvielas ražotāji un piegādātāji vai degvielas mazumtirgotāji.

55. Var pieļaut, ka līdz 2001. gadam, kad cenas nebija augstas, bet bija augošas, to palielinājumu vairāk noteica iekšējā tirgus pieprasījums (cenu samazinājums krīzes gados) un iespējas iegūt lētas degvielu piegādes (ieskaitot nelegālās piegādes, apejot nodokļus un optimizējot izmaksas). Cenai pieaugot un palielinoties kontrolei, pieaug atkarība no degvielas piegādēm, kas savukārt ir atkarīgas no naftas cenas pasaules tirgū.

56. Degvielas cenu svārstību virziens Latvijas lielākajos degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumos (palielināšanās) atbilst naftas cenu svārstību virzienam pasaules tirgū. Tomēr, no Ekonomikas ministrijas ziņojumā publicētajiem grafiskajiem attēlojumiem ( ) var izdarīt secinājumu, ka Latvijā cenu kāpums ir straujāks kā benzīna E 95 CIF cenu izmaiņas Roterdamā un Ziemeļjūras Brent naftas cenu izmaiņas Londonā.

57. Tirgus korelāciju sīkākos laika periodos (nedēļās) neizdevās izpētīt.

3. Degvielu cenas dinamikas Latvijā korelācija ar cenu dinamiku Eiropas Savienības dalībvalstīs

58. Analīze veikta, izmantojot Eiropas Komisijas informācijas resursu http://europa.eu.int/comm/energy/oil/bulletin/2005_en.htm. Biļetenā informācija par Latviju ir pieejama no 2004. gada jūnija, tāpēc salīdzinošā analīze veikta periodam no 2004. gada jūnija līdz 2005. gada septembrim (ieskaitot).

59. Biļetenos uzrādītas degvielas mazumtirdzniecības cenas bez nodokļiem (pamatcenas) un ar nodokļiem (pilnas cenas). Benzīna un dīzeļdegvielas cenas ir klasificētas kā "pump prices". Uzrādītās cenas ir dalībvalstu paziņotās visbiežāk lietotās vidējās svērtās cenas konkrētajā nedēļas dienā. Biļetenā ir brīdinājums, ka cenu un to izmaiņu salīdzinājums valstīs ir jāvērtē piesardzīgi, jo cenu nosaka vairāki faktori, kas šādā salīdzinājumā nebūtu ņemti vērā - degvielu kvalitāte, tirdzniecības prakse un marketinga pasākumi cenas fiksācijas brīdī, tirgus struktūra un tas, ka novērtējot tirdzniecības apjomu, tiek lietoti pieņēmumi.

60. Salīdzinājumiem izmantotas aritmētiski vidējās cenas par 2004. gada periodu no jūnija pirmās nedēļas līdz decembra pēdējai nedēļai (29 nedēļas) un 2005. gada periodu no janvāra pirmās nedēļas līdz septembra pēdējai nedēļai (38 nedēļas), kas aprēķinātas kā cenu summa periodā dalīta ar nedēļu skaitu periodā.

61. Pēdējos divos gados degvielas cenu izmaiņas Latvijā visumā atbilst cenu izmaiņām Eiropas degvielu tirgū.

62. Tomēr vērojama tendence, ka Latvijā degvielas cenas pieaug straujāk (vai pieaug tad, kad citur pazeminās) un tuvinās ES vidējam cenu līmenim.

63. Augstas cenas nosaka augstas degvielas pamatcenas (cenas bez nodokļiem, kas ietver tirdzniecības uzņēmumu uzcenojumu un iepirkuma cenas) - parasti tuvas vidējām ES valstīs vai atsevišķos periodos pat augstākas.

64. Benzīna un dīzeļdegvielas aritmētiski vidējo cenu līmeņu salīdzinājums uzrādīts pievienotajos pielikumos.

65. Benzīna mazumtirdzniecības cenas dinamika Latvijā atbilst cenu dinamikai ES valstīs, tomēr benzīna mazumtirdzniecības cena bez nodokļiem (pamatcena) ir augsta, salīdzinot ar ES labklājības valstīm, citām jaunajām dalībvalstīm un gandrīz vienmēr ir augstākā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm.

66. Tas nozīmē, ka benzīna mazumtirdzniecības pamatcenas samazināšana ir ticama benzīna mazumtirdzniecības cenas samazināšanas iespēja. Tā kā pamatcenu veido divi galvenie elementi - iepirkuma cena un tirgotāju uzcenojums, vismaz vienā no tiem, kā liecina citu valstu benzīna cenu rādītāji, ir iespējams samazinājums.

67. Degvielu mazumtirdzniecības cenas (pamatcenas plus nodokļi) ir starp zemākām ES valstīs, bet to ietekmē zemākas akcīzes nodokļa likmes. Ja akcīzes nodokļa likmes izlīdzināsies, Latvijā būs vienas no augstākajām degvielu cenām ES dalībvalstīs.

68. Kopējie secinājumi par degvielu cenu salīdzinājumu:

1) Latvijā, salīdzinot ar ES 25 valstīm un Baltijas valstīm ir augstas cenas bez nodokļiem un pagaidām zemas cenas ar nodokļiem.

2) palielinot nodokli, degvielu cenas Latvijā var būt augstākas kā ES vidēji.

3) cenu izmaiņas Latvijā kopumā atbilst cenu izmaiņām ES valstīs, bet Latvijā ir bijusi pretēja benzīna cenu dinamika 2004. gada beigās, kas ļāva pietuvoties ES vidējam cenas (bez nodokļiem) līmenim.

4) dīzeļdegvielas cenu pieaugums Latvijā ir straujāks kā benzīna cenu pieaugums.

5) situācija dīzeļdegvielas tirgū Latvijā ir patērētājam labvēlīgāka (mazāk strauju izmaiņu, prognozējams tirgus, lielāka atbilstība sociāli-ekonomiskās attīstības līmenim) nekā benzīna tirgū.

6) benzīna cenas bez nodokļiem izmaiņas 2004 un 2005. gadā, bet jo sevišķi 2005. gada septembrī liecina, ka benzīna iepirkuma cena ir manipulējama (viegli samazināma).

7) Eiro-zonas un ES 15 valstīs degvielas cenas ir augstākas kā ES(25) valstīs. ES jaunās dalībvalstis izvietojas zemāku cenu sektorā. Šāda tendence ir īpaši izteikta benzīna cenām, un, cenām pieaugot, tā parādās arī dīzeļdegvielas cenām. To var izskaidrot ar augstāku labklājību Eiro-zonas un ES 15 valstīs, un šis izskaidrojums vēl vairāk pārliecina, ka Latvijā degvielas cenas ir augstas, salīdzinot ar valsts labklājības līmeni un iedzīvotāju ienākumiem.

8) tāpēc:

  • vai nu degvielu mazumtirdzniecības cenu paaugstināšanas iespējas ir tuvu izsmēlumam un turpmāks cenu kāpums radīs patēriņa samazinājumu,
  • vai arī degvielu cenu kāpums turpmāk izsauks cenu samazinājumu citās tirgus nozarēs,
  • vai arī tirgus potenciāls būtiski neatbilst statistiski fiksētajam (attiecībā uz iedzīvotāju labklājību un ieņēmumiem),
  • vai arī degvielu nozare pašlaik savāc līdzekļus, kas paredzēti attīstībai, un tas radīs lēnākus attīstības tempus tuvākajā nākotnē.

9) cenu līmeņi dažādām degvielām vienā valstī var atšķirties - piemēram, var būt zema benzīna, bet augsta dīzeļdegvielas cena un otrādi. Tāpēc visi salīdzinājumi ir jāvērtē mijsakarībā.

4. Degvielu cenu ietekmējošie faktori un cenu teorētiskie aprēķini

69. Degvielu cenu ietekmē nodokļi (akcīzes nodoklis, muitas nodoklis, PVN), degvielu iepirkuma cenas, loģistikas un pārdošanas izdevumi, degvielas tirgotāju peļņa.

70. Nodokļu ietekme uz cenu kāpumu ir neliela, tai skaitā arī PVN palielināšana atbilstoši ES direktīvā noteiktajam grafikam rada tikai nelielu degvielas cenu pieaugumu - cenas palielinājums atbilst 1/3 no nodokļa palielinājuma.

71. 2005. gada septembrī Mažeiķu naftas pārdotā benzīna iepirkuma cenas ir strauji kāpušas, bet dīzeļdegvielas iepirkuma cenu kāpums bijis vienmērīgs gan augustā, gan septembrī. Latvijas tirgū 2005. gada septembrī degvielu cenu kāpums ir bijis intensīvāks kā iepirkuma cenas kāpums, tas sācies nedaudz vēlāk, bet turpinājies, kad iepirkuma cena pazeminājās. Atšķirībā no iepirkuma cenu kāpuma, mazumtirdzniecības cenu kāpums Latvijas tirgū ir bijis līdzvērtīgs abiem degvielu veidiem.

72. Ir iespējams, ka loģistikas un pārdošanas izdevumi Latvijā ir augstāki kā citās valstīs (ieskaitot Baltijas valstis), un tas saistīts ar valsts rezervju veidošanu, DUS labiekārtošanu, darba drošības, kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procesiem. Administratīvie faktori var ietekmēt cenu līmeni atsevišķos periodos (piemēram, 2004. gada beigās). Administratīvo faktoru ietekme pētījumā detāli netika pētīta.

73. Rezervju veidošanas ietekme uz degvielu cenu ir atkarīga no valsts un uzņēmēju atbildības sadalījuma šajā procesā. Ja degvielas krājumus uztur valsts, tas var kļūt par papildus tirgus segmentu degvielas tirgotājiem. Savukārt, ja tas jādara uzņēmējiem (kā paredzēts pašlaik), tad rezervju uzglabāšana nozīmē lielu līdzekļu iesaldēšanu un papildus izmaksu, kas var ietekmēt cenu.

74. Latvijā ir zemākas kvalitātes prasības, kas uzņēmējiem nozīmē izmaksu ekonomiju.

75. Cenu situācija degvielas tirgū ir samērā saspringta - teorētiski izrēķināta ar vidējiem rādītājiem pamatota degvielas cena, kas nodrošina 12% uzcenojumu degvielas tirgotājiem (kā to pieļāvusi LR Ekonomikas ministrija savā ziņojumā) ir augstāka kā tirgū esošā cena. Teorētiski aprēķinātais uzcenojums, ja degviela ir iepirkta un tirgota vienā un tajā pašā nedēļā, ir samērā stabils - apmēram 6-8% dīzeļdegvielai un mainīgs robežās no -0,72% līdz 8,9% benzīnam. Precīzi izrēķināt degvielas tirgotāju uzcenojumu nav iespējams, jo gadījumā, ja tiek tirgota iepriekš iepirkta degviela, uzcenojums var būt lielāks, ja degvielu iepirkuma cenas aug, vai mazāks, ja tās dilst. Bez tam, uzcenojums, aprēķināts kā starpība starp pārdošanas cenu bez nodokļiem un iepirkuma cenu, ir atkarīgs no faktiskās līgumā paredzētās iepirkuma cenas, kas ir katra degvielas tirgotāja komercnoslēpums un netiek izpausts.

76. Tas, ka benzīna tirgū uzcenojuma procents ir mainīgs, varētu liecināt, ka vienā laika periodā (parasti nedēļā, un vēl jo vairāk dienā) nepastāv tieša saistība starp degvielas iepirkuma cenu un pārdošanas cenu, tāpēc, pamatojot cenas, nevar atsaukties uz iepirkuma cenas pēkšņu pieaugumu. Dīzeļdegvielas tirgū uzcenojuma svārstības nav tik izteiktas.

77. Maziem tirgotājiem saistība starp iepirkuma cenu un pārdošanas cenu ir lielāka, bet iespēja manipulēt ar degvielas rezervēm mazāka, bez tam tie (ar nedaudz izņēmumiem) iepērk degvielu no Latvijā esošajiem vairumtirgotājiem.

78. Saspringta cenu situācija degvielas tirgū ir labvēlīga lielajiem degvielas tirgotājiem, kuriem ir iespējas uzkrāt rezerves.

79. Ir iespējams, ka lielo vairumtirdzniecības uzņēmumu cenu diktāts varētu ietekmēt mazo degvielas tirgotāju pastāvēšanu, taču, no otras puses, cenu diktāts konkurences samazināšanai nav nepieciešams, ja mazo un lielo uzņēmumu tirgus nepārklājas.

80. No ekonomisko rādītāju analīzes var secināt, ka degvielas tirdzniecība ir vidēji ienesīga uzņēmējdarbība ar drošu tirgu, bet stingrākiem ierobežojumiem, salīdzinot ar citiem uzņēmējdarbības veidiem, kas radā papildus izmaksas (kvalitātes uzraudzība, iekārtu drošums u.c.). Tomēr esošo komersantu aktīvi un apgrozījums pieaug, vairumam komersantu ir pozitīvi darbības rezultāti, arī zaudējumi, ja tādi ir radušies, nav lieli.

81. Tas nozīmē, ka cenu samazinājums, ja tāds tiktu panākts, būtisku kaitējumu sektora darbībā neradītu (piemērs - Igaunija, kur uzņēmējdarbības apstākļi, iespējams, izņemot administratīvās barjeras, ir līdzīgi kā Latvijā, bet degvielas cenas caurmērā ir zemākas).

 

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Aug Jul Aug 2017 Aug Sep
P O T C P S Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija