Aug Jul Aug 2017 Aug Sep
P O T C P S Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Latvijas soļi ceļā uz eiro ieviešanu

Apņemšanās vēstule Euro grupas prezidentam un Euro grupas dalībniekiem

Divu gadu dalība Valūtas kursa mehānismā II  (VKM II)

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) Latvijai kļūst saistoša gatavošanās pilntiesīgai dalībai Eiropas monetārajā savienībā (EMS) un vienotās valūtas ieviešana. Galvenie vienotas Eiropas valūtas ieviešanas posmi noteikti līgumā par Eiropas Savienību, un tie ir nemainīgi visām ES valstīm. Pēc valsts pievienošanās ES tai saskaņā ar noteiktu procedūru jāizpilda vairāki nosacījumi (t.s. Māstrihtas kritēriji), kas attiecas uz galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem: inflācijas līmeni, ilgtermiņa procentu likmēm, valsts fiskālā deficīta lielumu un valdības parāda apjomu.

Vienotas Eiropas valūtas ieviešanas priekšnosacījums ir arī vismaz divus gadus ilga valsts dalība Eiropas Monetārās sistēmas Valūtas kursa mehānismā II (turpmāk - VKM II). Valstij iestājoties VKM II, nosaka centrālo nacionālās valūtas kursu attiecībā pret eiro un pieļaujamās svārstību robežas (parasti tās ir ±15% no centrālā kursa, bet valstis vienpusēji var izvēlēties arī šaurāku svārstību koridoru). Veiksmīgi izpildot visus kritērijus un saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas vērtējumu, valdība un centrālā banka ir tiesīga ieviest eiro kā likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.

Valūtas kursa mehānisma II mērķis ir uzturēt valūtas kursa stabilitāti starp eiro un nacionālajām valūtām, lai pārmērīgas valūtas kursa svārstības neradītu problēmas iekšējā tirgū.

Lai ieviestu eiro, dalībvalstīm ir jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis. To novērtē, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto un Līgumam pievienotajā protokolā sīkāk aprakstīto Māstrihtas konverģences kritēriju izpildi.

Māstrihtas konverģences kritēriji

Augsts cenu stabilitātes līmenis. Tas nozīmē, ka dalībvalstī ir stabilas cenas un vienā gadā pirms novērtējuma vidējais inflācijas līmenis nepārsniedz 1.5 procenta punktus, to samērojot ar tādu triju dalībvalstu datiem, kur cenu stabilitāte ir vislielākā.

Valsts finanšu stāvokļa noturība. Tas nozīmē, ka novērtējuma laikā dalībvalstis nedrīkst saņemt Padomes atzinumu par pārmērīgu budžeta deficītu. Padome lemj, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, vērtējot:

  1. plānotā un reālā valsts budžeta deficīta attiecību pret IKP tirgus cenās, kas nedrīkst pārsniegt 3%,
  2. valdības parāda attiecību pret IKP tirgus cenās, kas nedrīkst pārsniegt 60%.

Novērtējot atbilstību fiskālās disciplīnas prasībām, tiks ņemti vērā arī citi faktori, piemēram, līdzšinējie budžeta nelīdzsvarotības samazināšanas pasākumi un/vai ārkārtēju un pagaidu faktoru esamība, kas izraisa šādu nelīdzsvarotību.

Vismaz divus gadus attiecīgās valsts valūtas kursa svārstības palikušas valūtas kursa mehānisma II (VKM II) noteiktajās robežās un šīs valsts valūta nav devalvēta attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu. Novērtējot šā kritērija izpildi, tiek uzsvērts tas, vai valūtas maiņas kurss ir tuvs tās centrālajam maiņas kursam pret eiro, ņemot vērā arī faktorus, kas, iespējams, izraisījuši valūtas maiņas kursa kāpumu. 
Jautājumu par to, vai valstij nav bijušas "lielas grūtības", ievērojot paredzētās svārstību robežas, parasti izskata šādi:

  1. novērtējot valūtas kursu novirzi no VKM II centrālajiem kursiem attiecībā pret eiro,
  2. izmantojot rādītājus, piemēram, īstermiņa procentu likmju starpību attiecībā pret eiro zonu un to attīstību,
  3. apsverot ārvalstu valūtas intervenču nozīmi.

Darbojoties VKM II, jauno ES valstu valūtas kursa politikas efektivitāte lielā mērā atkarīga no valūtas kursa pārmaiņu un inflācijas savstarpējās attiecības. Lai valūtas kurss kļūtu par efektīvu inflācijas līmeņa kontroles līdzekli, nominālā valūtas kursa pārmaiņas samērā ātri jāatspoguļo iekšzemes cenās un abu attiecībai jābūt stabilai. Citiem vārdiem sakot, jābūt spēcīgai valūtas kursa transmisijai uz iekšzemes cenām.

Stabilitāte konverģencē, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes. Tas nozīmē, ka dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme, kas pirms novērtējuma novērota vienu gadu, pārsniedz ne vairāk kā 2 procentu punktus likmēm trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Procentu likmes mēra, par pamatu ņemot valsts ilgtermiņa obligācijas vai līdzīgus vērtspapīrus, un ņemot vērā to, ka dažādās valstīs tās nosaka dažādi.

Visbeidzot vērtējumā ņem vērā vairākus citus faktorus, piemēram, tirgu integrācijā gūtos sasniegumus, maksājumu bilances tekošā konta stāvokli un tā dinamiku, kā arī pārskatu par darbaspēka vienību izmaksām un citu cenu indeksu attīstību.

Formāli dalība VKM II tiek uzsākta, finanšu ministram un nacionālās centrālās bankas prezidentam nosūtot kopēju vēstuli ES Ministru Padomes ekonomikas un finanšu jautājumos (ECOFIN) prezidentam.

Par dalībvalstu iekļaušanu VKM II kopīgi lemj eirozonas dalībvalstu ministri, ECB, kā arī VKM II dalībvalstu ministri un centrālo banku vadītāji, ievērojot vienoto procedūru, iesaistot Eiropas Komisiju un konsultējoties ar Ekonomikas un Finanšu komiteju.

Saskaņā ar rezolūciju, kas pieņemta Eiropadomes sanāksmē Amsterdamā 1997. gada 16. jūnijā, lēmumus par centrālajiem valūtas maiņas kursiem VKM II pieņem saskaņā ar eiro zonas valstu finanšu ministru, ECB un to ārpus eiro zonas esošo valstu, kuras piedalās jaunajā mehānismā, finanšu ministru un centrālo banku vadītāju savstarpēju vienošanos pēc kopējas procedūras, kurā iesaistās Eiropas Komisija, un pēc apspriedēm ar Ekonomikas un finanšu komiteju. To dalībvalstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji, kuras nav iesaistījušās VKM II, piedalās procedūrā, taču viņiem nav balsstiesību. Visām pusēm, kuras savstarpēji vienojas, ieskaitot ECB, ir tiesības uzsākt konfidenciālu procedūru, lai pārskatītu centrālos maiņas kursus.

Kopumā par VKM II darbības uzraudzību ir atbildīga ECB. Gan ECB, gan Eiropas Komisija vai nu reizi divos gados, vai pēc dalībvalsts, uz ko attiecas izņēmums, pieprasījuma sagatavos konverģences ziņojumus. Uz šo ziņojumu pamata Padome lems, vai attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi nepieciešamos priekšnosacījumus eiro ieviešanai. ECB konverģences ziņojumi būs pieejami ECB mājas lapā. Papildus ECB lomai konverģences ziņojumu sagatavošanas kontekstā tā sadarbojas arī ar desmit jauno dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, lai veicinātu to integrāciju EMS darbības struktūrā.

Pašreiz eiro zonā ietilpst 17 ES dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Malta, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija,Somija, Spānija un Vācija.

Ārpus eiro zonas atrodas 10 ES dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehija, Dānija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija, Zviedrija.

VKM II darbojas Dānija, kopš 2004.gada 28.jūnija - Lietuva, bet kopš 2005.gada 2.maija - Latvija.

Savukārt Čehija, Ungārija, Polija, Bulgārija un Rumānija šobrīd vēl nav pievienojušās Valūtas kursa mehānismam II.

Ceļā uz dalību VKM II, Latvijai bija jāveic šādi pasākumi:

  1. pārsaistes kursa, pieļaujamo svārstību robežu un VKM II iestāšanās laika saskaņošana ar ES institūcijām.

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Aug Jul Aug 2017 Aug Sep
P O T C P S Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija