Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu. Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumiem janvārī vērojams mērenāks pieaugums, sasniedzot 674,9 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri pieauga par 53,7 milj. eiro jeb 8,6%. Visbūtiskāk izdevumu kāpumu ietekmēja sociālo pabalstu izdevumu pieaugums, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri pieauga par 46,3 milj. eiro jeb 22,9%.

Nodokļu ieņēmumu plāns šā gada janvārī tika izpildīts par 104,0%, kopējiem nodokļu ieņēmumiem sasniedzot 651,3 milj. eiro. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja labāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšana, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi par 12,9 milj. eiro jeb 6,5%. Kopējie PVN ieņēmumi janvārī bija 210,5 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu plāna pārsniegšanu gada pirmajā mēnesī ietekmēja, veikto darījumu apjoms pagājušā gada decembrī, kā arī mazākas PVN atmaksas. Tāpat ieņēmumi virs plāna bijuši sociālajām apdrošināšanas iemaksām, kuras janvārī valsts speciālajā budžetā bija 170,8 milj. eiro, plānoto apjomu pārsniedzot par 11,3 milj. eiro jeb 7,1%, ko lielā mērā ietekmēja solidaritātes nodokļa maksātāju pieaugums pērnā gada nogalē. Mazāki kā plānots bijuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas par 3,9 milj. eiro jeb 3,0% atpalika no plānotā apmēra. Citiem lielākajiem nodokļiem ieņēmumi bijuši tuvu plānotajam apmēram.

Šā gada janvārī valsts konsolidētā kopbudžeta ne-nodokļu ieņēmumos iekasēti 30,9 milj. eiro, kas ir par 10,2 milj. eiro jeb 49,1% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns turpretī izpildīts tikai 85,2% apmērā, ieņēmumiem sasniedzot 18,8 milj. eiro. Pārējie ne-nodokļu ieņēmumi bijuši pašvaldību budžetos un speciālajā budžetā. Pamatbudžeta ne-nodokļu plāna neizpilde skaidrojama ar par 1,8 milj. eiro mazākiem kā plānots ieņēmumiem no finanšu stabilitātes nodevas kā arī no mazākas budžeta iestāžu saņemto un iepriekšējos gados neizlietoto budžeta līdzekļu atmaksāšanas un citiem plānotiem ieņēmumiem.

Valsts pamatbudžetā šā gada janvārī veidojies pārpalikums 97,1 milj. eiro apmērā. Kopējie ieņēmumi bija 482,6 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri pieauga par 47,6 milj. eiro jeb 10,9%. Pamatā pieaugumu sekmēja PVN ieņēmumu kāpums par 27,2 milj. eiro jeb 14,8%. Valsts pamatbudžeta izdevumi janvārī bija 385,5 milj. eiro, gada laikā samazinoties par 2,8 milj. eiro jeb 0,7%. Būtiski zemāki kā pērn bija izdevumi Satiksmes ministrijas sabiedriskā transporta finansēšanas, kā arī Kohēzijas fonda projektu īstenošanas programmās.

Valsts speciālajā budžetā šā gada janvārī bijis 21,8 milj. eiro liels deficīts. Vēl pērn janvārī speciālajā budžetā bija 9,6 milj. eiro pārpalikums. Ieņēmumi šā gada janvārī bija 188,3 milj. eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 8,9 milj. eiro jeb 5,0%. Savukārt izdevumu apjoms bija 210,1 milj. eiro, kas pārskata periodā pieauga par 40,3 milj. eiro jeb 23,7%. Tik straujš izdevumu kāpums skaidrojams ar sociālo pabalstu izdevumu kāpumu par 40,4 milj. eiro jeb 24,0%. Kā galvenais izdevumu pieauguma faktors bija pensiju kāpums, ņemot vērā pensiju izmaksas nobīdes dēļ brīvdienām vai svētku dienām, kā arī mēneša vidējo pensiju apmēru palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2016. gada 1. oktobrī. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pensiju izdevumi auguši par 33,8 milj. eiro jeb 25,2%.

Pašvaldību budžetā janvārī izdevumu kāpums bijis mazliet straujāks kā ieņēmumu kāpums. Attiecīgajā periodā veidojies 41,6 milj. eiro pārpalikums, kas bija par 3,3 milj. eiro mazāks kā pērn attiecīgajā periodā. Ieņēmumu kopapjoms pašvaldību budžetā janvārī bija 174,1 milj. eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tie pieauga par 9,9 milj. eiro jeb 6,0%. Ieņēmumu pieaugumu sekmēja ne-nodokļu ieņēmumu pieaugums par 7,4 milj. eiro jeb 296,4%, kas skaidrojams ar papildus ieņēmumiem no zemes īpašumu pārdošanas, no tiem 6,3 milj. eiro Rīgas pašvaldībā. Pašvaldību kopbudžeta izdevumi janvārī bija 132,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, izdevumi auguši par 13,2 milj. eiro jeb 11,0%. Izdevumu pieaugumu sekmēja kārtējo izdevumu kāpums par 9,6 milj. eiro jeb 11,2%, pašvaldībām novirzot lielākus izdevumu atalgojumam, kā arī preču un pakalpojumu iegādei.

FM informē, ka atbilstoši likumam “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā tiek plānots 1,1% no IKP apmērā.