Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem, Latvijas rūpniecības ražošanas apjoms šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri saruka par 1,9%. Tādējādi rūpniecībā izlaide ir samazinājusies otro mēnesi pēc kārtas, un, līdzīgi kā septembrī, arī oktobrī to noteica kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā (-17,7% gada griezumā). Tikmēr ieguves rūpniecības izlaides apjomi oktobrī bija par 6,3% augstāki nekā pirms gada un apstrādes rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme 3,3% apmērā.

No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm jau piekto mēnesi pēc kārtas spēcīgi apjomu pieaugumi ir reģistrēti kokapstrādē, kas oktobrī nodrošināja lielāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē. Kokrūpniecības ražošanas apjomi šā gada oktobrī bija par 6,2% augstāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Būtiskas apstrādes rūpniecības izaugsmes nodrošinātājas oktobrī bija arī mašīnbūves nozares, piemēram, elektrisko iekārtu ražošana gada griezumā palielinājās par 20,2% un automobiļu un piekabju ražošana pieauga par 16,8%. Turklāt pēc trīs mēnešu pārtraukuma nozīmīga izaugsme atkal tika fiksēta datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kur pagājušā gada izlaides apjomi oktobrī tika pārsniegti par 16,7%.

Labu izaugsmes tempu oktobrī uzrādīja arī vairākas citas apstrādes rūpniecības apakšnozares. Svārstīgajā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarē oktobrī pēc četru mēnešu izlaides krituma tika reģistrēts pieaugums par 7,6%.  Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri palielinājās par 10,0%, ķīmisko vielu un produktu ražošana – par 7,1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2,9%.

Izlaides kritums turpinājās pārtikas produktu ražošanā, oktobrī apakšnozares izlaidei sarūkot par 3,2%. Šādu pārtikas produktu ražošanas apjomu kritumu noteica piena produktu, zivrūpniecības, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu izlaides samazināšanās.  Ražošanas apjomu kritums gada izteiksmē par  8,0% reģistrēts arī dzērienu ražošanā.

Izlaides apjomi bremzējas nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, būvmateriālu ražošanas apjomiem oktobrī samazinoties par 1,0%. Dati par šīs apakšnozares apgrozījumu liecina, ka izlaides kritumu noteica pieprasījuma mazināšanās eksportā, kamēr vietējā tirgū būvmateriālu ražošanas apgrozījums bija mēreni augošs. Oktobrī ražošanas apjomi samazinājās arī apģērbu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.

Energoapgādes nozares straujo sarukumu oktobrī noteica būtiskais elektroenerģijas ražošanas apjomu kritums – par 36,0% vājo hidroelektrostaciju darbības rezultātu dēļ. Tikmēr koģenerācijas stacijās turpinājās būtisks ražošanas apjomu kāpums.

Jaunākie apkopotie dati par nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā uzrāda pozitīvas tendences. Kopējās investīcijas nozarē šā gada trešajā ceturksnī ir pieaugušas par 31,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, tajā skaitā investīcijas kokrūpniecībā palielinājās par 97,6% un pārtikas produktu ražošanā  par 2,7%. Ieguldījumi šajās apakšnozarēs veidoja vairāk nekā pusi no visām nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā šā gada trešajā ceturksnī.

Turklāt pieaug arī aktuālākie apstrādes rūpniecības ekonomiskās konfidences rādītāji, kas liek optimistiski vērtēt  ražošanas apjomu pieaugumu nākamajos mēnešos.