2024. gada janvārī patēriņa cenas bija par 0,8% augstākas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet gada griezumā cenas bija pieaugušas par 0,9%. Šā gada sākumā gada inflāciju noteica augstākas pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, kā arī cenu pieaugums veselības aprūpes, atpūtas un ēdināšanas pakalpojumiem. Vienlaicīgi tika fiksēts cenu samazinājums ar mājokļu apsaimniekošanu saistītiem pakalpojumiem, kā arī degvielai. Tādējādi jāsecina, ka 2024. gada janvārī patēriņa cenu dinamiku turpināja ietekmēt tie paši faktori, kas pērnā gada nogalē.
Salīdzinājumā ar ļoti augstu patēriņa cenu pieaugumu iepriekšējos divos gados sagaidāms, ka 2024. gadā vidējā inflācija būs zema, nepārsniedzot 2%. Tikmēr darba samaksas kāpums šogad varētu sasniegt ap 8%. Tādējādi mērens patēriņa cenu pieaugums uz būtiski augstāka darba algas pieauguma fona veicinās iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu.
Patēriņa cenu pieaugumu 2024. gadā turpinās ietekmēt pārtikas cenas, kā arī komercpakalpojumu (ēdināšanas un izmitināšanas, atpūtas un kultūras, veselības aprūpes un citu pakalpojumu) cenu pieaugums. Kamēr elektroenerģijai, gāzei, siltumenerģijai un citiem ar mājokļu apsaimniekošanu saistītiem pakalpojumiem būs pazeminoša ietekme uz vidējo inflāciju. Neskatoties uz to, ka neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē samazinās kopš 2022. gada decembra, kā arī to, ka energoresursu cenu spiediens mazinājies, pārtikas cenas Eiropā kopumā un Latvijā turpina palielināties, lai arī būtiski zemākā tempā nekā iepriekšējos divos gados. Sagaidāms, ka pārtikas cenu pieaugums šogad būs augstāks nekā vidējā inflācija. To apliecina arī janvāra dati. Šogad janvārī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija bija 2,9%, kamēr patēriņa cenu vidējā gada inflācija bija tikai 0,9%. Pārtikas cenu kāpumam ir virkne ārējo un iekšējo ietekmējošo faktoru. Viens no tiem ir saspringta situācija Latvijas darba tirgū un augošas darbaspēka izmaksas.
Darbaspēka izmaksu spiedienu izjūt arī citu nozaru uzņēmēji. Tādās nozarēs kā ēdināšana un izmitināšana, atpūta un kultūra, veselības aprūpe, izglītības un finanšu pakalpojumi, būtisku daļu no kopējām izmaksām veido tieši darbaspēka izmaksas. Bezdarba līmenis 2023. gadā atgriezies līdz pirmspandēmijas līmenim. Vienlaicīgi brīvo vakanču skaits ir ļoti augsts, kas nozīmē, ka pastāv pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem, neskatoties uz samērā zemo bezdarba līmeni. Sagaidāms, ka arī šajās nozares, cenu kāpums būs būtiski virs vidējās inflācijas.
Pateicoties būtiski zemākām gāzes cenām pasaules tirgos, siltumenerģijas un gāzes tarifi šogad būs zemāki nekā pērn. Izvērtējot pašvaldību apstiprinātos un iesniegtos siltumenerģijas tarifu projektus, jāsecina, ka kopumā siltumenerģijas tarifi Latvijā šogad būs zemāki nekā pērn. Siltumenerģijas tarifi ir decentralizēti, līdz ar to situācija katrā pašvaldībā varētu atšķirties, ko noteiks gan siltumenerģijas ražošanai izmantotā izejviela, gan tarifa spēkā stāšanās periods. Jāatzīmē arī to, ka siltumenerģijas rēķinu ietekmē ne tikai tarifs, bet arī patēriņš. Līdz ar to atsevišķos mēnešos, kad gaisa temperatūra ir būtiski zem mēneša normas, piemēram, kā tas bija šogad janvārī, siltumenerģijas rēķins varētu nemazināties tik strauji. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem siltumenerģijas tarifs šā gada janvārī bija par 19,3% zemāks nekā pērnā gada janvārī. Savukārt, gāzes un elektroenerģijas tarifi bija attiecīgi par 13,8% un 2,7% zemāki.
2024. gadā inflāciju ietekmēs arī izmaiņas akcīzes nodokļu likmēs. No šā gada marta palielināsies akcīzes nodokļu likme alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.
