Valdībā izskatīts informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Nodokļu politikas stratēģisko virzienu skaidrība un stabilitāte ir būtiska gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko pakalpojumu un investīciju efektīvai plānošanai. Svarīga ir arī to sasaiste ar valsts vispārējiem attīstības mērķiem. Vienlaikus COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi.
Viens no galvenajiem COVID-19 krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 infekcijas ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā.
Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, sākot no nākamā gada.
Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, tiks:
- samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme par 1 procentpunktu;
- palielināts ienākumu slieksnis līdz 1800 eiro, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu;
- ieviests minimālais VSAOI objekts vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veic VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta veic VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% sociālai apdrošināšanai;
- reorganizēts mikrouzņēmuma nodokļa režīms;
- IIN pārdale pašvaldību budžetam no 80% uz 75% un valsts pamatbudžetu no 20% uz 25%;
- lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, samazinātā IIN likme ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes - samazināta solidaritātes nodokļa likme un personificētā solidaritātes nodokļa daļa netiek personificēta;
- ieviesti atbalsta pasākumi IIN politikas attīstības virzienu īstenošanai.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022. gada, plānots veiktas izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem – vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1 667 eiro mēnesī) tiek palielinātas VSAOI, t.i., ienākumiem virs 20 004 eiro gadā veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Spēkā stājas atbalsta pasākums nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.
Trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023. gada, tiks noteikts, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.
