Sep Aug 2020 Sep Oct
P O T C P S Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Jaunumi

Saskaņā ar Valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai (FM) sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Jāuzsver, ka Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam balstīsies uz nodokļu sistēmas pārstrukturēšanu, izvērtējot iepriekšējās nodokļu reformas rezultātus. Pašlaik publiski izskanējusī informācija par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir politisko partiju, valdības sociālo un sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju priekšlikumu apkopojums par katru no nodokļiem informatīvajam ziņojumam par kopējām nodokļu politikas pamatnostādnēm. Tie ir apkopoti no visiem publiskajiem formātiem, kuros ir apspriestas idejas, problēmas, kā arī vēlmes Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.

2020. gada 30. janvārī Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (OECD) iekļaujošā ietvara 137 dalībvalstis vienojās un apstiprināja paziņojumu par apņemšanos strādāt pie divu Pīlāru pieejas. Pieeja paredz risināt nodokļu izaicinājumus, ko radījusi ekonomikas digitalizācija, un panākt kopīgu risinājumu par starptautisko nodokļu noteikumu izmaiņām līdz 2020. gada beigām. Valstis vienojās par Pīlāra I pamata priekšlikuma elementiem,  kā arī saskaņoja  panākto progresu Pīlārā II.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gada janvārī patēriņa cenas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir kāpušas par 2,2%. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad inflācija tikai nedaudz pārsniedza 2% atzīmi. Tas liecina par cenu stabilitāti Latvijā. Inflāciju ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās un joprojām patēriņa cenas paaugstinošā virzienā ietekmē pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu sadārdzinājums, kā arī cenu pieaugums tādiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe, ēdināšana, kultūra un atpūta. Atšķirībā no pērnā gada inflāciju ietekmējošiem faktoriem korekcijas patēriņa cenu kāpumā šā gada janvārī ieviesa mājokļa uzturēšanas pakalpojumu cenu kritums un degvielas cenu kāpums. Šā gada janvārī preču patēriņa cenu kāpums vidēji bija 2,0%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 2,7% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

2019. gads Latvijas eksportētājiem bijis izaicinājumu pilns, jo ārējā pieprasījuma sašaurināšanās, nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), koksnes cenu kritums pasaules tirgos un reeksporta apjomu samazinājums ir bremzējuši Latvijas preču eksporta attīstību. Preču eksports balansēja uz krituma robežas visā gada garumā, taču 2019. gadā preču eksporta vērtība kopumā tomēr bija lielāka nekā 2018. gadā un palielinājās par 0,4%, tādējādi sasniedzot 12,8 miljardus eiro. Pozitīvo eksporta izaugsmi izdevās sasniegt tieši gada pēdējā mēnesī, jo preču eksporta vērtība pērnā gada decembrī palielinājās par 3,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri.

Žurnāls “Iepirkumi” un “Iepirkumu Gada balvas” organizatori aicina ar iepirkumiem saistītām pusēm pieteikt pretendentus nominācijām!

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības sektorā, 2017. gada 1. oktobrī būvniecībā tika ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite. No šā gada 1. janvāra elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) ir jāievieš ne tikai būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība vai tiek veikti būvdarbi virs viena miljona eiro, bet arī tad, ja būvdarbu izmaksas veido 350 000 eiro un vairāk.

Finanšu ministrija iesniegusi Ministru kabinetā informatīvo ikmēneša ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu līdz 2020. gada janvārim. Pērnajā gadā Latvijas tautsaimniecībā ieplūda ievērojams investīciju atbalsts.

Ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā 2019. gada decembrī bija zemāki nekā pirms gada, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi tie saruka par 3,2%. Šo kritumu noteica izlaides samazināšanās visās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecības ražošanas apjomi gada griezumā samazinājās par 5,3%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,7%, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide bija par 1,9% zemāka nekā pirms gada. Tādējādi, rūpniecībai uzrādot lielāko izlaides kritumu mēneša ietvaros kopš 2014. gada sākuma un sarūkot visu rūpniecības nozaru izlaidei, var secināt, ka decembris nozarē nav bijis veiksmīgs.

Pēc iepriekšējā ceturksnī izrādītā nelielā paātrinājuma 2019. gada ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes tempi atkal kritušies. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pirms gada palielinājies tikai par 1,1%. Tas ir zemākais pieaugums kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, liecina Centrālās statistiskas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Ar šādu ceturtā ceturkšņa pieaugumu ekonomikas izaugsme 2019. gadā kopā ir bijusi 2,1% līmenī. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ceturtajā ceturksnī ekonomikā ir saglabājies neliels pieaugums un IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,2%.

Atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā pērn bijis 117,6 miljonu eiro deficīts, kas ir par 97,5 miljoniem eiro mazāk kā 2018. gadā. Kopbudžeta deficīta apmērs bija arī zemāks nekā prognozēts likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam”. Labāka kopbudžeta bilance pamatā skaidrojama ar ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu palielināšanos, ņemot vērā decembrī no Eiropas Komisijas (EK) saņemtos maksājumus par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas fondu projektiem.

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Sep Aug 2020 Sep Oct
P O T C P S Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija