Jul Jun 2020 Jul Aug
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM nosūta valdībai izskatīšanai jautājumu par Latvijas pozīciju par EK direktīvu par enerģijas nodokli 21/03/2012

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Latvijas nacionālo pozīcijas projektu par EK Direktīvu, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2003/96/EC attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pagaidu nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus energoproduktiem un elektrībai un nosūtījusi uz Ministru kabinetu, lūdzot to steidzamības kārtībā iekļaut 10.februāra valdības sēdes darba kārtībā.

Par Padomes Direktīvu, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2003/96/EC attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pagaidu nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus energoproduktiem un elektrībai

1. ES tiesību akta projekta/izskatāmā jautājuma īss apraksts

Finanšu ministrija 2004. gada 28. janvārī ir saņēmusi informāciju, ka Eiropas Komisija ir publiskojusi Padomes Direktīvas, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2003/96/EC attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pagaidu nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus energoproduktiem un elektrībai, projektu (turpmāk - Direktīvas projekts). Direktīvas projekts ir pārrunāts ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem 2004.gada 5.februārī. Direktīvas projektu pirmo reizi paredzēts skatīt Eiropas Savienības Ministru padomes darba grupas sēdē 2004.gada 12.februārī.

Direktīvas projekts paredz papildinājumus Direktīvā 2003/96/EC attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pagaidu nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus energoproduktiem un elektrībai. Papildinājumi attiecas arī uz Latviju.

Latvija pieprasīja Eiropas Komisijai atsevišķus pārejas periodus un atkāpes Direktīvas 2003/96/EC ieviešanai Latvijā. Komisija visumā ir ņēmusi vērā Latvijas pieprasījumu par atsevišķiem pagaidu nodokļa atbrīvojumiem vai samazinājumiem un atbalstījusi viedokli, ka Latvijai būtu piešķirami noteikti pārejas periodi minimālo nodokļa likmju saskaņošanai.

Latvijai tiek dotas tiesības uz šādiem pārejas periodiem:

1. Direktīvas projektā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai un petrolejai palielināšanai līdz 2004. gada 1.maijam, lai ieviestu likmi 245 EUR par 1000 litriem, līdz 2008.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi 274 EUR par 1000 litriem, līdz 2011.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi 302 EUR par 1000 litriem, un līdz 2013.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi 330 EUR par 1000 litriem. Šis pārejas periods atbilst Latvijas pieprasītajam periodam.

2. Direktīvas projektā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa likmes svinu nesaturošam benzīnam palielināšanai līdz 2004.gada 1.maijam, lai ieviestu likmi 287 EUR par 1000 litriem, līdz 2008.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi 323 EUR par 1000 litriem, līdz 2011.gada 1.janvārim, lai ieviestu likmi EUR 359 par 1000 litriem. Šis pārejas periods atbilst Latvijas pieprasītajam periodam.

3. Direktīvas projektā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa likmes degvieleļļai (mazutam), kuru izmanto siltuma ražošanai rajona siltumapgādei, saskaņošanai līdz 2010.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes. Jāatzīmē, ka Latvija pieprasīja pastāvīgu atkāpi šai normai, taču Komisija kategoriski noraida jebkuru prasību pastāvīgai atkāpei. Taču, mūsuprāt, ir akceptējama Komisijas pozīcija.

4. Direktīvas projektā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa elektrībai saskaņošanai līdz 2010.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes. Šis pārejas periods atbilst Latvijas pieprasītajam periodam.

5. Direktīvas projektā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa oglēm un koksam saskaņošanai līdz 2009.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes. Šis pārejas periods par vienu gadu neatbilst Latvijas pieprasītajam periodam (Latvija pieprasīja līdz 2009.gada 31.decembrim). Taču, mūsuprāt, ir akceptējama Komisijas pozīcija.

6. Direktīvas projektā paredzēts Latvijai piešķirt tiesības piemērot samazinātu nodokli vai atbrīvojumu energoproduktiem un elektrībai vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem. Jāatzīmē, ka Latvija prasīja piemērot pastāvīgu samazinātu nodokli vai atbrīvojumu (visiem) pasažieru transportlīdzekļiem. Taču Komisija norāda uz to, ka direktīva pieļauj šādu atbrīvojumu tikai energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto preču un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, ar metro, tramvaju un trolejbusu. Līdz ar to, Latvijas papildus pieprasījums tika reducēts uz vietējiem sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem. Taču, šajā gadījumā nav skaidrs, ko nozīmē vietējie sabiedriskie pasažieru pārvadājumiem (piemēram, vai pie tādiem var pieskaitīt sabiedriskos pasažieru pārvadājumus ar autobusiem lauku teritorijās, starppilsētu pārvadājumus u.c. mūsu izpratnē Latvijas vietējos pārvadājumus). Eiropas Komisija ir norādījusi, ka, kaut gan ES mērogā "vietējo sabiedrisko pasažieru pārvadājumu" definīcija nepastāv, direktīva pieļauj atbrīvot no nodokļa to degvielu, ka tiek izmantota pilsētas un piepilsētas transportā. Latvijas gadījumā atklāts un aktuāls ir jautājums par pārvadājumiem starp apdzīvotām vietām lauku rajonos.

7. Direktīva 2003/96/EC paredz nosacījumu, pie kura dabasgāzi var atbrīvot no nodokļa - t.i., no nodokļa līdz 2013.gadam var atbrīvot dabas gāzi, ja konkrētajā dalībvalstī 2000.gadā dabas gāzes daļa gala enerģijas patēriņā bija mazāka nekā 15 %, un tā kā Latvijai izpildās šis nosacījums (Latvijai 2000. gadā dabas gāzes daļa gala enerģijas patēriņā bija 11%), tad Latvijai nav nepieciešams īpašs pārejas periods dabasgāzes atbrīvošanai no nodokļa.

2. Situācija Latvijā

Problēmas rada tas, ka Direktīvas projektā ir iekļauta arī skaidri noteikta norma, ka Latvijai jau no 2004.gada 1.maija jāievieš akcīzes nodokļa minimālā likme dīzeļdegvielai un petrolejai 245 EUR par 1000 litriem, kā arī Latvijai jau no 2004.gada 1.maija jāievieš akcīzes nodokļa minimālā likme svinu nesaturošam benzīnam 287 EUR par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa minimālā likme dīzeļdegvielai un petrolejai 245 EUR par 1000 litriem un svinu nesaturošam benzīnam 287 EUR par 1000 litriem bija noteikta arī iepriekšējā Direktīvā 92/82/EEC, taču šī Direktīva ir zaudējusi spēku ar 2004.gada 1.janvāri, un līdz šim nebija skaidrs kādas likmes būtu jāpiemēro Latvijā, jo jaunā direktīva 2003/96/EC no 2004.gada 1.janvāra pašām dalībvalstīm paredz jau daudz lielākas minimālās nodokļa likmes. Taču, kā redzams no jaunās Direktīvas projekta, šī prasība tomēr ir nostiprināta un ir noteikts, ka visām jaunajām dalībvalstīm (arī Latvijai) no 2004.gada 1.maija jāievieš noteiktas minimālās nodokļa likmes. Tas nozīmē, ka Latvijas likumā "Par akcīzes nodokli" šobrīd noteiktās likmes no 2004.gada 1.maija dīzeļdegvielai un petrolejai 130 lati par 1000 litriem un svinu nesaturošam benzīnam 160 lati par 1000 litriem neatbilst Eiropas Savienības minimāli noteiktajām no 2004.gada 1.maija.

Pamatu šādai neatbilstībai Latvijā rada tas, ka direktīva nosaka īpašu kārtību, kādā dalībvalstīs noteiktās nodokļa likmes tiek salīdzinātas ar ES minimālo līmeni. Proti, nacionālās likmes, kas noteiktas nacionālajā valūtā, tiek salīdzinātas ar ES minimālajām likmēm pēc katra gada oktobra pirmajā darba dienā noteiktā oficiālā eiro kursa, un nepieciešamības gadījumā likmes tiek attiecīgi precizētas. Līdz ar to, arī Latvijā jānosaka akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas noteikto oficiālo eiro maiņas kursu 2003.gada 1.oktobrī, kas ir relatīvi augsts (1EUR = 0,6495 lati).

Rezultātā, pieņemot Direktīvas projektu šādā redakcijā, Latvijai būtu jāmaina likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktās likmes un dīzeļdegvielai un petrolejai tā jānosaka 159 lati par 1000 litriem no 2004.gada 1.maija. Tā kā šobrīd līdz 1.maijam dīzeļdegvielai un petrolejai nodokļa likme ir 100 lati par 1000 litriem, tas nozīmē ļoti ievērojamu nodokļa palielinājumu.

Līdzīga ir situācija attiecībā uz svinu nesaturošu benzīnu. Pieņemot Direktīvas projektu pašreizējā redakcijā, Latvijai būtu jāmaina likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktās likmes svinu nesaturošam benzīnam un tā jānosaka 186 lati par 1000 litriem no 2004.gada 1.maija (pašreizējo 160 latu par 1000 litriem vietā).

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Latvijas īpašajā situācijā varētu izmantot valūtas kursu vidēji 2002. gada decembrī. Pamatojums šāda kursa izvēlei ir tas, ka 2002. gada 13.decembrī Kopenhāgenas samitā Latvija noslēdza sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajā gadījumā valūtas kurss Latvijai akcīzes nodokļa likmju noteikšanai būtu izdevīgāks (1EUR=0,6049 lati nevis 1EUR=0,6495). Piemērojot šo valūtas kursu, nodokļa likme dīzeļdegvielai un petrolejai būtu jānosaka 148 lati par 1000 litriem un svinu nesaturošam benzīnam - 174 lati par 1000 litriem no 2004.gada 1.maija.

3. Latvijas pozīcija

Kopumā Latvijai būtu jāatbalsta Komisijas piedāvātais Direktīvas projekts.

A. Taču būtu jāmēģina panākt, ka Latvijai, saskaņojot nacionālās nodokļa likmes ar Direktīvā noteiktajām minimālajām likmēm uz 2004.gada 1.maiju, ļautu piemērot vidējo EUR/LVL kursu 2002.gada decembrī (atbilstoši valūtas kursam, kas ir publicēts "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"). Tas dotu to, ka Latvija naftas produktiem ar 2004.gada 1.maiju varētu mazāk palielināt nodokli (izteiktu latos), vienlaicīgi izpildot Direktīvas prasības par minimālo likmi (EUR).

Tas būtu pamatojams galvenokārt ar šādiem faktoriem:

1. Nodokļa likmes neatbilstību Eiropas Savienības normām rada tikai valūtas kursa izmaiņas pēdējo divu gadu laikā. Latvija pēdējos gados nav samazinājusi akcīzes nodokļa likmes nevienam naftas produktiem. Gluži pretēji, Latvija konsekventi nodokļa likmes ir pakāpeniski palielinājusi, tādā veidā, piemēram, svinu nesaturošam benzīnam sasniedzot minimālo nodokļa līmeni jau pat 2002.gada 1.janvārī (ņemot vērā EUR/LVL maiņas kursu 2002.gada 1.janvārī).

2. Jāņem vērā ievērojamās patērētāju pirktspējas atšķirības Latvijā un Eiropas Savienības pašreizējās dalībvalstīs. Ieviešot Direktīvas projektā noteiktās akcīzes nodokļa likmes, nodokļa slogs Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā patērētāju pirktspējas atšķirības, būs augstāks nekā ES.

3. Straujš degvielas cenu kāpums 2004.gada 1.maijā viennozīmīgi izsauks vispārēju cenu kāpumu visā tautsaimniecībā, kas savukārt var palielināt kopējo valsts inflācijas līmeni, kā arī radīt citas nevēlamas sekas Latvijas tautsaimniecībā.

4. Ir jāņem vērā arī risks, ka straujš akcīzes nodokļa likmju pieaugums var izraisīt legālā degvielas patēriņa samazināšanos un nelegālā tirgus pieaugumu, kas negatīvi ietekmē godīgos nodokļa maksātājus un izkropļo konkurenci. Būtiski ir arī atzīmēt, ka legālā degvielas patēriņa samazināšanās var novest pie situācijas, kad nodokļa ieņēmumi par spīti nodokļa likmes paaugstināšanai samazinās.

5. Tāpat būtu jāņem vērā arī citi sociālie faktori, kā arī sabiedrības un nodokļu maksātāju negatīvā attieksme pret nodokļa palielināšanu.

B. Attiecībā uz pagaidu nodokļa nepiemērošanu (Latvijā - nodokļa atmaksai) apkurei un siltā ūdens sagatavošanai izmantotajam mazutam, kā arī uz pagaidu nodokļa nepiemērošanu dabasgāzei, Latvijai vajadzētu rezervēt tiesības līdz piešķirto pārējas nosacījumu beigām nepieciešamības gadījumā lūgt pagarinājumu minimālās nodokļa likmes ieviešanai, kas ir saistīts ar specifisko situāciju Latvijā ar mazutu un dabasgāzi. Latvijai savu nostāju vajadzētu paust vienpusējas deklarācijas veidā.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

02/07/2020 01/07/2020 29/06/2020

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jul Jun 2020 Jul Aug
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija