Nov Oct Novembris 2020 Nov Dec
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Valsts budžeta izpilde 2004.gada pirmajos sešos mēnešos un valsts fiskālās politikas pamatvirzieni 2004.gada 2.pusgadā 21/03/2012

Finanšu ministra Oskara Spurdziņa preses konference 19.07.2004.

1. Valsts budžeta ieņēmumi pusgadā

Valsts budžeta ieņēmumu plāns pa atsevišķiem nodokļu veidiem 2004.gada pirmajos 6 mēnešos pārsvarā ir būtiski pārpildīts. Tā uzņēmumu ienākuma nodoklis pusgadā ir izpildīts vairāk nekā 154 % apmērā. PVN - vairāk nekā 109%, azartspēļu un izložu nodoklis - vairāk nekā 121%, muitas nodoklis - 124%, valsts nodevas - vairāk nekā 126% apmērā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas (ieskaitot fondētās pensijas) izpildītas vairāk nekā 107% apmērā, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis - vairāk nekā 114% apmērā. Kopā pa VID administrētajiem ieņēmumiem plāns ir izpildīts vairāk nekā 110%apmērā, iekasējot 986,6 miljonus latu vai par vairāk kā 120 miljoniem latu vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
 
"Kopumā es kā finanšu ministrs esmu apmierināts ar valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildi, kas, ņemot vērā izmaiņas nodokļu iekasēšanā pēc 1.maija, manuprāt, ir ļoti laba. Par šādiem rezultātiem vēlos teikt paldies Nellijai Jezdakovai, kas sekmīgi vadīja dienestu saspringtajā laikā pirms un pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Tāpat arī visiem VID darbiniekiem, bez kuru pūlēm šādi nodokļu ieņēmumi nebūtu iedomājami," atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn būtiski pieaudzis iekasējums arī pa citiem nodokļu veidiem. Tā salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmo pusgadu šogad par 27,4 % vairāk iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, par 4,9% akcīzes nodoklis un muitas nodoklis, par 27,8% pieauguši azartspēļu un izložu nodokļa ieņēmumi, savukārt valsts nodevas iekasētas par 68,4% vairāk nekā pērn. Sociālās apdrošināšanas iemaksas šā gada pirmajos sešos mēnešos iekasētas par 15,1% vairāk, bet iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi pieauguši par 19,6%. VID administrējamie ieņēmumi pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn auguši par 13,9 %, kas ir ļoti iepriecinošs rādītājs.

"Protams, ir arī atsevišķi nodokļi, kur ieņēmumu plāns nav izpildīts, taču zināms mierinājums ir fakts, ka ilggadējais "sāpju bērns" - akcīzes nodoklis iekasēts ļoti tuvu plānotajam - 98% apmērā. Protams, tie nav 100%, taču šāds iekasējums neapšaubāmi uzrāda pozitīvas tendences šī nodokļa administrēšanā. Akcīzes nodoklis naftas produktiem iekasēts 96,2% apmērā, turklāt salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn tas ir pieaudzis par 8%," piebilst finanšu ministrs.

2. Valsts fiskālie resursi 2004.gada budžeta grozījumos

Kā uzskata finanšu ministrs O.Spurdziņš, lai arī mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes temps ir ārkārtīgi straujš, valdība ir vienojusies prioritātēm šogad budžeta grozījumos atvēlēt 54,4 miljonu latu, kas ir trīs reizes mazāka summa nekā to bija pieprasījušas ministrijas. Trīs prioritātes, kurām saskaņā ,ar valdības vienošanos visvairāk tiks atvēlēti līdzekļi topošajos budžeta grozījumos ir - izglītība, lauksaimniecība un veselības aizsardzība.

"Pedagogu algu paaugstināšanai vien nepieciešami 9,6 miljoni latu. Un te es atļaušos izteikt teju vai sensacionālu paziņojumu, ka šīs valdības iecerētā pedagogu algas paaugstināšana būs pati vērienīgākā neatkarīgās Latvijas vēsturē, jo vidēji pedagogu darba alga paaugstināsies par 65 latiem pirms nodokļu nomaksas. Esmu gandarīts, ka šī valdība, kas pagaidām nostrādājusi tikai četrus mēnešus, pedagogu algu paaugstināšanā paveiks to, kas nav izdevies gadiem ilgi", gandarījumu neslēpj O.Spurdziņš.

Subsīdijām lauksaimniekiem un akcīzes nodokļa atmaksai šogad un nākamgad nepieciešami 35 līdz 40 miljoni latu. Daļa no šīs summas tiks paredzēta šā gada budžetā, lai arī pagaidām valdība vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, cik liela daļa no šiem līdzekļiem tiks paredzēta šogad. Tāpat 2 līdz 4 miljoni latu šogad nepieciešami medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai. Protams, ir arī citi pasākumi, kuriem valdība atradīs finansējumu šā gada budžetā, tomēr tiem nav nepieciešamas lielas summas.

2004.gada budžeta grozījumi valdībai Saeimā jāiesniedz līdz 12.augustam.

3. Valdības ieceres par 2005.gada budžetu

Lai arī nākamā gada Valsts budžeta aprises ir tikko iezīmētas, ir skaidrs, ka valdība turpinās uzsākto sociālo programmu realizēšanu. Pedagogu algu palielināšanai vien nākamgad paredzēts izlietot 36 miljonus latu. Tāpat neapšaubāma prioritāte būs ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 26 latiem, kā arī līdz 18 latiem par katru apgādībā esošo personu. Neapliekamā minimuma palielināšana no nākamā gada Valsts kopbudžeta papildus prasīs 18 miljonus latu. Trešā nākamā gada prioritāte būs māmiņu pabalstu palielināšana, kam tiks atvēlēti apmēram 20 miljoni latu.

Pagājušās nedēļas laikā ir aktualizējusies diskusija par to, kāpēc valdība grasās atteikties no minimālās darba algas paaugstināšanas par 10 latiem nākamajā gadā. Tas no budžeta papildus prasītu vēl vairāk kā 40 miljonus latu. Šai valdībai tiek pārmests, ka tā nepilda solījumus. Es vienreiz par visām reizēm gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka sabiedrība iepriekšējās valdības laikā tika nekaunīgi krāpta un maldināta, bezatbildīgi bārstot solījumus, bet Valsts budžetā tiem neieplānojot ne santīma, kā tas ir noticis gadījumā ar minimālo algu paaugstināšanu.

"Es kā finanšu ministrs uzskatu, ka pie jautājuma par minimālās algas paaugstināšanu varēs atgriezties ne ātrāk kā nākamā gada budžeta grozījumos. Taču pašlaik šī valdība ir stingri apņēmusies paaugstināt pedagogu algas, ar nodokļiem neapliekamo minimumu un bērnu kopšanas pabalstu. No šīm prioritātēm mēs neatkāpsimies!" ir pārliecināts finanšu ministrs.


Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, nodokļu politikas, muitas darbības politikas, valsts sektora darba samaksas politikas un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu koordinācijas un izmantošanas politikas apakšnozares.

Prezentācija

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

24/11/2020 23/11/2020 12/11/2020

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Nov Oct Novembris 2020 Nov Dec
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija