Aug Jul 2020 Aug Sep
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Atbilstoši Valsts kases datiem 2020. gada pirmajā pusgadā konsolidētajā pašvaldību budžetā bija pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,8 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Augstākus ieņēmumus gada pirmajā pusē, salīdzinot ar izdevumiem, pamatā nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, valsts transferti, tostarp ES fondu projektu īstenošanai. Neskatoties uz to ka COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē 2020. gada pirmajā pusgadā kopējie kopbudžeta nodokļu ieņēmumi samazinās, pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde 2020. gada sešos mēnešos ir atbilstoši plānotajam, nodrošinot stabilitāti un finanšu resursu pieejamību pašvaldībām. Salīdzinot ar gada sākumu, pirmajā pusgadā par 76,6 miljoniem eiro jeb 16% ir pieaudzis pašvaldību naudas līdzekļu atlikums.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā. Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai. Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 3 793,6 miljoni eiro, bet izdevumi 3 804,9 miljoni eiro. Tādējādi kopbudžetā veidojās 11,3 miljonu eiro deficīts, pretstatā 273 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā laika periodā. Latvijā un citās valstīs pieņemtie lēmumi par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un ar to saistītie ierobežojumi COVID-19 pandēmijas mazināšanai ir būtiski ietekmējuši iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko aktivitāti, kas jau sāk atspoguļoties zemākos nodokļu ieņēmumos salīdzinājumā ar plānoto apjomu. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi četros mēnešos par 94,9 miljoniem eiro jeb 3,2% atpalika no plānotā, veidojoties nozīmīgai neizpildei martā-aprīlī, savukārt kopbudžeta izdevumi palielinājušies par 359,7 miljoniem eiro jeb 10,4%, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu. Gan nodokļu ieņēmumu samazināšanos salīdzinājumā ar plānoto līmeni, gan budžeta izdevumu pieaugumu ietekmē valdības pieņemtie atbalsta pasākumi iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam krīzes seku pārvarēšanai.

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam. Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī. Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Covid-19 ietekme konsolidētajā pašvaldību budžetā būtiski skārusi marta mēneša ieņēmumus. Lai arī kopumā pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi ievērojami palielinājušies, martā tie bija zemāki par plānoto apjomu (81,3% no mēneša plāna). Sagaidāms, ka otrajā ceturksnī pašvaldību budžeta izpildi Covid-19 ietekmēs nozīmīgi, bet, neraugoties uz to, pašvaldību funkciju izpilde netiks traucēta.

Gada pirmajos divos mēnešos koronavīrusa COVID-19 ietekme kopbudžetā vēl nebija vērojama. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 0,6% augstāki nekā pērn janvārī-februārī, bet izdevumi palielinājās par 4,6%, savukārt pārpalikuma apmērs kopbudžetā sasniedza 215,6 miljonus eiro un bija par 66,9 miljoniem eiro zemāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2020. gada janvārī pārsniedza izdevumus un kopbudžetā veidojās 111,9 miljonu eiro pārpalikums, liecina Valsts kases publicētie dati. Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums bija par 61,8 miljoniem eiro zemāks kā pērn janvārī. Tas skaidrojams ar mazākiem (par 85,1 miljonu eiro jeb 46,1%) ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP).

Otrdien, 25. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2021. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat Finanšu ministrija piedāvāja valdībai lemt par nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanu. Šogad sadarbībā ar nozaru ministrijām nozaru budžetus plānots analizēt vēl detalizētāk, tos sadalot pa funkcijām/aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti un efektivitāti, kā arī tām piešķirto finansējumu. Tāpat izdevumu pārskatīšanas ietvaros tiks turpināta ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze, padziļināti izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās jomas un Veselības nozari, kas nesīs būtisku ieguvumu vidējā termiņā.

Otrdien, 25. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2021. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat Finanšu ministrija piedāvā valdībai lemt par nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanu. Šogad sadarbībā ar nozaru ministrijām nozaru budžetus plānots analizēt vēl detalizētāk, tos sadalot pa funkcijām/aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti un efektivitāti, kā arī tām piešķirto finansējumu. Tāpat izdevumu pārskatīšanas ietvaros tiks turpināta ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze, padziļināti izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās jomas un veselības nozari, kas nesīs būtisku ieguvumu vidējā termiņā.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 28

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Aug Jul 2020 Aug Sep
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija