Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Janvārī tradicionāli pārpalikums kopbudžetā 01/03/2019

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai 2019. gada janvārī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 975,7 miljoni eiro, bet izdevumi veikti mazākā apmērā – 802,0 miljoni eiro. Līdz ar to konsolidētajā kopbudžetā veidojās 173,6 miljonu eiro pārpalikums, no kura valsts konsolidētā budžeta pārpalikums bija 103,7 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 69,9 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka šā gada janvāra pārpalikums ir līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim (172,8 miljoni eiro). Finanšu ministrija informē, ka atbilstoši Vispārējās valdības budžeta plānam, kas 20. februārī tika iesniegs Eiropas Komisijā un Eirogrupai, vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā tiek prognozēts 0,5% no iekšzemes kopprodukta apmērā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī veidoja 975,7 miljonus eiro, kas ir par 95,9 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā 2018. gada janvārī. Lielāko pieauguma daļu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas, ņemot vērā atmaksu palielināšanos no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, bija par 71,1 miljonu eiro jeb 62,7% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 184,5 miljonus eiro. Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī (717,7 miljoni eiro) bija par 21,3 miljoniem eiro jeb 3,1% augstāki nekā pērn, kas kopumā ir neliels pieaugums, tomēr to var skaidrot ar ieviestās nodokļu reformas efektu, kas šogad, īpaši gada sākumā, iespaidos nodokļu ieņēmumu pieauguma tempus.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā (223,8 miljoni eiro) palielinājās nozīmīgā apmērā – par 35,7 miljoniem eiro jeb 19%, salīdzinot ar 2018. gada janvāri. To veicināja darba samaksas un nodarbinātības pieaugums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi savukārt palielinājās par 3,6 miljoniem eiro jeb 2,5%, veidojot 147,9 miljonus eiro. IIN mēreno pieauguma tempu turpina ietekmēt pērn nodokļu reformas nevienlīdzības mazināšanai ieviestie pasākumi par diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināšanu uz 200 eiro 2018. gadā un 230 eiro šogad, kā arī pensionāru neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 250 eiro 2018. gadā un 270 eiro šogad. 2019. gadā kopumā IIN ieņēmumi tiek plānoti 2018. gada līmenī.

Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% no saņemtajiem IIN ieņēmumiem, kas veido aptuveni 85% no kopējiem pašvaldību nodokļu ieņēmumiem. Tomēr, neskatoties uz mēreno IIN ieņēmumu palielinājumu, pašvaldību budžeta ieņēmumi janvārī palielinājās par 36,1 miljonu eiro jeb 18,2%, kamēr izdevumi pieauga par 14,4 miljoniem eiro jeb 9,6%. Būtisko ieņēmumu palielinājumu pašvaldību budžetā ietekmēja dotācijas no pamatbudžeta, ieskaitot tās, kas paredzētas ES fondu projektu īstenošanai. Dotācijas no pamatbudžeta pašvaldību budžetā pieauga par 33 miljoniem eiro jeb 55,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. 2019. gada pagaidu budžeta pamatprincipi noteica, ka tiek turpināta nemainīga valsts politika un atbilstoši tai pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem (atskaitot 1% daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas novirzītas veselības nozarei), kas arī ir viens no faktoriem kopējam pašvaldību budžeta ieņēmumu pieaugumam.

Kopbudžetā līdzīgi kā iepriekšējā gadā ir vērojams nozīmīgs akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājums, šā gada janvārī pieaugot par 11,6 miljoniem eiro jeb 14,8%. Pieaugot darba samaksai, palielinājās iedzīvotāju pirktspēja. Tāpat ieņēmumu palielinājumu ietekmēja akcīzes preču nodokļu likmju celšana gandrīz visu preču grupām 2018. gada laikā, kā arī aktīvā tirdzniecība pierobežā un akcīzes preču nelegālās aprites ierobežošana. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 9,7 miljoniem eiro jeb 4,8%, lai gan sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos PVN ieņēmumi sāks pieaugt straujāk, 2019. gadā sasniedzot 7,7%, salīdzinot ar 2018. gadu.

Kopējais nodokļu ieņēmumu palielinājums ir salīdzinoši mērens, ko ietekmē izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos, pārejot uz jaunu UIN sistēmu, kuras ietvaros viens no pasākumiem bija avansa maksājumu atcelšana no 2018. gada 1. jūlija. UIN ieņēmumi šā gada janvārī bija par 27,4 miljoniem eiro jeb 86,6% zemāki nekā pērn janvārī, veidojot vien 4,2 miljonus eiro. Sagaidāms, ka šogad kopumā UIN ieņēmumi sasniegs 201,4 miljonus eiro, kas ir par 102,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2018. gadā.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada janvārī saņemti virs plānotā apmēra. Nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 102,1% apmērā, veidojot 14,6 miljonus eiro virsplāna ieņēmumu. Jāatzīmē labāki ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām un IIN, kas kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plānu pārsniedza par 14,3 miljoniem eiro jeb 6,8% un 4,9 miljoniem eiro jeb 3,5% attiecīgi. Labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus nodrošināja gan darba samaksas un nodarbinātības kāpums, gan arī valdības lēmums par pabalstu izmaksu iekšlietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem, kas tika veikta šā gada janvārī.

Šā gada janvārī akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsniedza par 2,6 miljoniem eiro jeb 3%, tostarp par 2,9 miljoniem eiro lielāki nekā plānots bija ieņēmumi no akcīzes tabakas izstrādājumiem, par 2,4 miljoniem eiro alkoholiskajiem dzērieniem, bet par 2,7 miljoniem eiro zem plānotā saņemti akcīzes ieņēmumi par naftas produktiem.

Mazākā apmērā nekā plānots saņemti PVN maksājumi, kam janvārī bija 7,3 miljonu eiro jeb 3,3% plāna neizpilde. PVN ieņēmumu plāna neizpilde skaidrojama ar atmaksu palielināšanos šā gada janvārī, ko var skaidrot ar zemāku veikto atmaksu līmeni 2018. gada decembrī, tādējādi ietekmējot šā gada sākuma PVN atmaksu apmēru un arī ieņēmumus. Mazāki nekā plānots bijuši arī UIN (-0,8 miljoni eiro), dabas resursu nodokļa (-1,8 miljoni eiro) un nekustamā īpašuma nodokļa (-0,6 miljoni eiro) ieņēmumi.

Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā izpildīts par 89,2%, ieņēmumu apjoms zem plāna veido 2,6 miljonus eiro. Plāna neizpilde veidojusies, jo par 1 miljonu eiro mazāki bijuši ieņēmumi no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu, bet 1 miljons eiro zem plāna bijuši naudas sodi un sankcijas.

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumu plāns šobrīd neietver lēmumus, kas pieņemti tehniskā budžeta izstrādes laikā 2018. gada nogalē un šā gada sākumā. Atbilstoši precizētajam 2019. gada Vispārējās valdības budžeta plānam, 2019. gada nodokļu ieņēmumu plāns būs par 74,9 miljoniem eiro lielāks nekā šobrīd apstiprinātais nodokļu ieņēmumu plāns. Precizētais nodokļu ieņēmumu plāns būs spēkā pēc 2019. gada budžeta pieņemšanas Saeimā.

 Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī bija 802 miljoni eiro, par 95,1 miljonu eiro jeb 13,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī. Jāizceļ palielinājums kapitālajos izdevumos, kas pieauga par 34,7 miljoniem eiro jeb 85,5%, veidojot 75,2 miljonus eiro. Tas pamatā skaidrojams ar lielākiem Nacionālo bruņoto spēku izdevumiem tehnikas vai citu pamatlīdzekļu iegādei vai infrastruktūras izveidei. Izdevumi atlīdzībai janvārī (149,7 miljoni eiro) bija par 34,3 miljoniem eiro jeb 29,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā mēnesī, ko galvenokārt ietekmēja izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu resorā. Iemaksas ES budžetā šā gada janvārī bija 25 miljoni eiro, par 21,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gada janvārī. Būtiskais palielinājums skaidrojams ar grozījumiem 2017. gada ES budžetā, kuru ietekme samazināja 2018. gada janvārī veikto (3,3 miljonu eiro) iemaksu daļu ES budžetā.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem un pensijām kopbudžetā 2019. gada janvārī bija mazāki nekā attiecīgajā mēnesī pērn, samazinoties par 7,9 miljoniem eiro jeb 3,1% un veidojot 247,9 miljonus eiro. Pensiju izdevumi pensiju izmaksu nobīžu dēļ saistībā ar brīvdienām un svētku dienām, daļu izmaksājot iepriekšējā gada decembrī, samazinājās par 18,8 miljoniem eiro jeb 10,5%. Izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem tikmēr palielinājās par 11 miljoniem eiro jeb 14,2%. Tostarp par 5,4 miljoniem eiro jeb 40,5% augstāki nekā 2018. gada janvārī bijuši izdevumi slimības pabalstiem, ko ietekmēja nozīmīgs slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums, visticamāk saistībā ar gripas epidēmijas izplatību.

Izdevumi subsīdijām un dotācijām (149,9 miljoni eiro) janvārī kopbudžetā palielinājās par 9,7 miljoniem eiro jeb 6,9%, ko sekmēja lielāki izdevumi ES fondu projektu īstenošanai.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

17/09/2019 13/09/2019 13/09/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija