Nov Oct Novembris 2019 Nov Dec
P O T C P S Sv
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Saeima pirmajā lasījumā atbalsta #Budžets2019 projektu 03/04/2019 Finanšu ministra Jāņa Reira ziņojums par 2019. gada valsts budžetu

Saistībā ar 13. Saeimas vēlēšanām un ieilgušo valdības veidošanas procesu attiecīgi aizkavējās 2019. gada valsts budžeta izstrāde un apstiprināšana. Tāpēc šis gads tika sākts ar tā dēvēto “pagaidu budžetu”. Apstiprinot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdību, nekavējoties sākās darbu pie šā gada valsts budžeta projekta, par pamatu ņemot “pagaidu budžetu”, kā arī tajā paredzot Saeimas nolemto un iepriekš uzņemtās saistības pret Latvijas sabiedrību.

Šā gada valsts budžeta projekts ir tehniskais budžets. Tajā nav iekļautas jaunas politiskās iniciatīvas, taču vairākām nozīmīgām nozarēm paredz būtisku papildu finansējumu. Reizē ir jāuzsver, ka budžeta papildināšanai nav palielināti nodokļi, tādējādi sabiedrībai un īpaši uzņēmējiem tiek nodrošināta stabilitāte.

Neraugoties uz sarežģīto situāciju, valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina būtisku finansējumu vairākām nozarēm. Tas ir pārdomāts un spēs nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, pat straujāk, nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Šā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,170 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 9,384 miljardi eiro. Salīdzinot ar pērnā gada budžetu, šogad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 416,8 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 430,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2018. gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums šogad prognozēts 3% apmērā.

Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti šogad ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,7 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,6 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.

Šā gada budžeta projektā iekļauti papildu 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval). Mūsu uzdevums ir palīdzēt finanšu sektoram pārveidoties, lai tas būtu pamats arvien augošai uzņēmējdarbības videi Latvijā.

Jāatgādina, ka Ministru prezidents jau ir pieteicis finanšu nozarē “kapitālo remontu”. Tas ietver arī nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs. Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma grozījumos, ko plānojam iesniegt izskatīšanai valdībā, būs ietverta, pirmkārt, FKTK darbības mērķa, funkciju un atbildības paplašināšana. Mēs piedāvāsim pavisam jaunu, mūsdienu izpratnei atbilstošu FKTK locekļu iecelšanas kārtību, kā arī papildināsim kritērijus, kādiem šiem kandidātiem ir jāatbilst.

Tāpat ir jāuzsver nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi arī veselības un sociālās aizsardzības jomās. Tā budžeta projektā papildu 3 miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai, bet 2,7 miljoni īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai. Savukārt 10,4 miljoni eiro plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.

Neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidošanai novirzīti 3 miljoni eiro. Savukārt Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem paredzēti 2,6 miljoni eiro.

Valsts aizsardzībai salīdzinājumā ar pagājušo gadu papildus piešķirti 60,3 miljoni eiro, lai nodrošinātu finansējumu 2% apmērā no Latvijas IKP.

Pērn stājās spēkā Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam jeb nodokļu reforma. Tā ir spēkā līdz 2021. gadam. Valdība jau ir vienojusies, ka pēc šā gada budžeta apstiprināšanas tā sāks darbu pie 2020. gada budžeta un pie ieviestās nodokļu sistēmas izvērtēšanas, primāri izskatot nodokļu reformas jaunos pasākumus. Pēc izvērtējuma rezultātiem un to analīzes tiks noteikti nodokļu izmaiņu nepieciešamie virzieni, paredzot un plānojot, ka nodokļu sistēmai ir jāattīstās līdzi laikam.

Fiskālo iespēju ietvaros valdība turpinās meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ienākumu palielinājumu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni. Tāpat paredzēts turpināt pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem.

Līdz šā gada 30. novembrim tiks izvērtēta jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma ietekme uz sabiedriskā labuma organizāciju saņemtajiem ziedojumiem. Ja tiks secināts, ka jaunā UIN reforma negatīvi ietekmē saņemto ziedojumu apmērus, kopā ar sabiedriskā labuma organizāciju nozaru asociācijām izstrādāsim priekšlikumus, kas šo negatīvo ietekmi mazinās.

Pērn aktīvāka ir kļuvusi privātā sektora partneru loma cīņā pret ēnu ekonomikas izpausmēm dažādās nozarēs, piemēram, būvniecības, veselības aizsardzības, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā. Kopīga darba rezultātā ir sniegti ierosinājumi jaunu pasākumu ieviešanai nozaru godīgas darbības veicināšanai un ēnu ekonomikas ierobežošanai nozarē un valstī kopumā. Plānots turpināt kompleksus risinājumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visvairāk izplatīta.

Šogad paredzēts veikt jaunus pasākumus skaidras naudas aprites un Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamības ierobežošanai, paplašināti ieviest prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībai būvniecības nozarē, kā arī uzlabot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpes nozarē. Tiks turpināti pasākumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un ēnu ekonomikas ierobežošanai sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumu, kā arī apsardzes pakalpojumu jomā.

Mazāka ēnu ekonomika palielina budžeta ieņēmumus, ko iespējams izmantot sabiedrības labklājības celšanai un valsts attīstībai – veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai un citām prioritātēm.

Budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. 2019. gadā pašvaldībām, to funkciju veikšanai nodrošināts būtisks finansējuma pieaugums 85 miljonu eiro apmērā, paredzot pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kopā ar speciālo dotāciju ne mazāku kā 1,47 miljardu apmērā atbilstoši no 2019. gada 1. janvāra noteiktajam sadalījumam pa pašvaldībām. Jāuzsver, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt IIN ieņēmumu prognozi, kas ļauj pašvaldībām rēķināties ar stabiliem ieņēmumiem to budžetos. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu visām Latvijas pašvaldībām pieaugs ieņēmumi, kas dos iespējas nodrošināt funkciju izpildi Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Tāpat valsts budžeta projektā paredzēts, ka pašvaldības varēs saņemt nepieciešamos aizņēmumus ES līdzfinansētiem projektiem un sākto projektu turpināšanai un pabeigšanai. Valdība vienojās ar pašvaldībām par prioritārajām jomām 2019. gadā, kuru investīcijām pašvaldības varēs aizņemties bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma. Pārējos investīciju projektus būs iespējams īstenot ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu. Tas garantēs plānoto investīciju projektu efektivitāti un lietderību.  

Šogad tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības kāpumu veicinošs faktors joprojām būs mērķtiecīgas Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas. Budžetā paredzēts 700 miljonu eiro finansējums Latvijas interesēm svarīgu jomu projektos. Lielākās investīcijas ieplūdīs vides un kultūras, transporta, izglītības, enerģētikas un pētniecības un inovāciju  jomās. Kopā šā gada sākumā Latvijā ir apstiprināti ES fondu projekti par vairāk nekā ¾ no valstij pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma.

Šogad turpināsies augsta projektu īstenošanas intensitāte, nodrošinot Kohēzijas politikas 2014. – 2020. gadu plānošanas perioda ES fondu investīciju portfeļa efektīvu pārvaldību.

Šā gada janvārī Latvija jau par 80% ir izpildījusi Eiropas Komisijai deklarējamo ES fondu izdevumu mērķi 2019. gadam. Tādējādi ar pārliecību nodrošināts, ka Latvijai netiek piemērota ES saistību automātiska atcelšana un arī turpmākajos gados nav konstatēti riski zaudēt daļu ES fondu piešķīruma par ikgadējā mērķa nesasniegšanu. Prognozējama stabila ES fondu investīciju intensitāte un aktivitātes paaugstināšanās privātajā sektorā, kas kopā ar ES fondu atbalstītajām un sāktajām nozaru reformām (piemēram, izglītības, veselības, kā arī deinstitucionalizācijas jomās) veicinās Latvijas attīstību, tautsaimniecības izaugsmi un sabiedrības labklājības kāpumu.

Vienlīdz svarīgi ir turpināt efektīvu investīciju ieviešanas risku pārvaldību, lai Latvija spētu sekmīgi izmantot visu 4,4 miljardu eiro ES fondu “aploksni” investīcijām līdz 2023. gada beigām.

Latvijas ekonomika pagājušajā gadā kopumā ir palielinājusies par 4,8%. Tas ir straujākais pieauguma temps kopš 2011. gada, pārsniedzot arī 2017. gadā sasniegto rezultātu. IKP pieaugums 2018. gadā ir saistīts ar spēcīgāku būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs nekā prognozēts iepriekš. Savukārt paredzams, ka izaugsmes tempus šogad samazinās situācija pasaules ekonomikā. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm šajā gadā IKP pieaugums veidos 3,0%.

Valdība jau ir sākusi Latvijas Stabilitātes programmas 2019. – 2022. gadam sagatavošanu. 2020. gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021. – 2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir vairāk lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar iespējamu straujāku izaugsmes palēnināšanos ārējos tirgos, tajā skaitā saistībā ar augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, neskaidrību par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES, Vācijas ekonomiskās izaugsmes būtisku palēnināšanos un finanšu risku pieaugumu Itālijā.

Rezumējot, ir jānorāda, ka valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Šā gada budžets ir tehniskais budžets, bet tas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu finanšu sektora sakārtošanai. Tāpēc aicinu Saeimu atbildīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu, kā arī apstiprināt 2019. gada valsts budžetu.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

30/10/2019 24/10/2019 15/10/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Nov Oct Novembris 2019 Nov Dec
P O T C P S Sv
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija