Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Darbaspēka nodokļi pozitīvi ietekmē kopbudžeta ieņēmumus 27/08/2019

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 597,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 81 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopbudžeta ieņēmumi janvārī-jūlijā pieauguši lēnāk nekā izdevumi, ko ietekmēja ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanās, kas saistīta ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu un atceļot avansa maksājumus no 2018. gada 1. jūlija.

Pārpalikums janvārī-jūlijā veidojies visos galvenajos kopbudžeta līmeņos – valsts pamatbudžetā 290,4 miljoni eiro, valsts speciālajā budžetā 182,4 miljoni eiro un pašvaldību budžetā 96,1 miljons eiro. Jāatzīmē, ka katru gadu pirmajā pusē kopbudžetā veidojas pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojas finansiālais deficīts. Sagatavojot budžetu 2020. gadam un vidējam termiņam, Finanšu ministrija ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu par 2019. gadu. Atbilstoši aktualizētajiem datiem 2019. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas būs 169,5 miljoni eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas atbilst budžetā plānotajam līmenim.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 6 797,2 miljoni eiro un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 299,1 miljonu eiro jeb 4,6%. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi bija par 196,7 miljoniem eiro jeb 23,6% augstāki nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos, veidojot 1 030,8 miljonus eiro. Ieņēmumu pieaugums saistīts ar atmaksām no Eiropas Komisijas par aktīvo Eiropas Savienības (ES)  fondu projektu īstenošanu pērn. Nenodokļu ieņēmumi (472,8 miljoni eiro) pārskata periodā kopbudžetā bijuši aptuveni pagājušā gada līmenī. Jāatzīmē, ka ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kā arī daļa no nenodokļu ieņēmumiem, pēc EKS 2010 metodoloģijas vispārējās valdības budžeta bilanci neietekmēs un nav izmantojami kādu prioritāšu finansēšanai. ES fondu ieņēmumu un izdevumu ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek neitralizēta, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Šā gada septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi bijuši par 79,7 miljoniem eiro jeb 1,6% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 5 056,5 miljonus eiro. Šogad nodokļu ieņēmumu pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējos gados, kas saistīts ar UIN ieņēmumu samazināšanos par 278,4 miljoniem eiro. Pārējiem nodokļiem kopumā vērojams ekonomiskajai izaugsmei atbilstošs ieņēmumu pieaugums. Labi pildījušies darbaspēka nodokļu ieņēmumi – sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-jūlijā bija par 134,5 miljoniem eiro jeb 8,9% augstāki nekā pērn, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi palielinājušies par 69,2 miljoniem eiro jeb 7,3%. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bija par 118,5 miljoniem eiro jeb 8,9% lielāki nekā pērn janvārī-jūlijā.

Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi septiņos mēnešos saņemti gandrīz plānotajā apmērā. Plāna neizpilde par 0,2% jeb 11,4 miljoniem eiro galvenokārt skaidrojama ar zemākiem UIN (-91,7 miljoni eiro) un akcīzes nodokļa (-13,8 miljoni eiro) ieņēmumiem. UIN plāna neizpilde veidojas augstā iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjoma dēļ, kā rezultātā zemākas iemaksas bijušas šogad, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi no plānotā atpaliek zemāka nekā plānots naftas produktu un alkoholisko dzērienu patēriņa un tā pieauguma tempa samazināšanās dēļ. Lielāki ieņēmumi nekā plānots saņemti no IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksām, attiecīgi par 68,1 miljonu eiro un 43,1 miljonu eiro virs plānotā, kas skaidrojams ar straujāku nodarbinātības un darba samaksas pieaugumu valstī.  PVN ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti plānotajā apmērā.

Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir izpildīts par 111,4% jeb 41,7 miljoniem eiro virs plāna. Lielāki ieņēmumi saņemti no publiskajām kapitālsabiedrībām par valsts kapitāla izmantošanu (+29,3 miljoni eiro) un no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas (+9,4 miljoni eiro), bet zemāki bijuši ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām (-5,2 miljoni eiro). Tāpat iepriekš neplānoti 9,1 miljons eiro saņemti kā eiroobligāciju papildemisijas prēmijas maksājums, ko ar savu darbību nodrošinājusi Valsts kase. Papildemisijas prēmija atbilstoši EKS 2010 netiks pilnā apjomā atzīta vispārējās valdības ieņēmumos, jo pēc būtības ir finansēšanas darījums.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pirmajos septiņos mēnešos šogad palielinājušies par 380 miljoniem eiro jeb 6,5% un veidoja 6 200,1 miljonu eiro. Izdevumi atlīdzībai (1 495,7 miljoni eiro) kopbudžetā palielinājušies par 106,5 miljoniem eiro jeb 7,7%. To pieaugums skaidrojams ar vienreizēja pabalsta izmaksu šā gada janvārī un februārī iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši likumam jāizmaksā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tāpat izdevumu palielināšanās atlīdzībai vērojama pašvaldību un atvasināto publisko personu (pamatā augstskolās) budžeta līmenī, kā arī atlīdzības izdevumiem pieaugot aizsardzības resorā.

Kapitālie izdevumi kopbudžetā (524,2 miljoni eiro) šā gada septiņos mēnešos bija par 86,3 miljoniem eiro jeb 19,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, ko pamatā ietekmē augstāki izdevumi pašvaldību budžetā, īpaši ES fondu projektiem, gan arī Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Šā gada septiņos mēnešos nozīmīgi palielinājušies izdevumi iemaksām ES budžetā, kas bija par 53,4 miljoniem eiro jeb 39,4% augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 189,3 miljonus eiro. Izdevumu palielinājums saistīts ar nepieciešamību šā gada sākumā visām dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt lielāku daļu iemaksu apjoma.

Pensiju un sociālo pabalstu izdevumi kopbudžetā palielinājušies par 96 miljoniem eiro jeb 5,5% un sasniedza 1 850,4 miljonus eiro. Izdevumi pensijām šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 52,2 miljoniem eiro jeb 4,4% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujāks pensiju izdevumu pieaugums sagaidāms pēc oktobrī plānotās pensiju indeksācijas, kas būs lielākā pēdējo gadu laikā ņemot vērā lielāku indeksu, kas tiks piemērots ne tikai pensijām, bet arī pensiju piemaksām. Pārējo pabalstu izdevumi kopbudžetā janvārī-jūlijā bijuši par 43,8 miljoniem eiro jeb 7,8% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp par 6,5 miljoniem eiro jeb 9,5% palielinājušies izdevumi bezdarbnieku pabalstiem. Izdevumu pieaugumu bezdarbnieku pabalstiem ietekmēja straujš vidējās apdrošināšanas iemaksu algas palielinājums. Šogad septiņos mēnešos nozīmīgi palielinājušies izdevumi slimības pabalstiem, kam vērojams 19,7 miljonu eiro jeb 19,8% pieaugums. Būtiskāko daļu atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem veido izdevumi par vispārējā gadījuma saslimšanām, kur tie pirmajos septiņos mēnešos bija par 13,6 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn. Izdevumi par slima bērna kopšanu pēc VSAA datiem veido aptuveni piektdaļu no visiem izdevumiem slimības pabalstiem, tie pārskata periodā palielinājušies par 3,3 miljoniem eiro jeb 21,8%. Izdevumi slimības pabalstiem pieaugumu ietekmēja pabalsta vidējā apmēra palielināšanās, kas ir saistīta ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpumu, gan arī nozīmīgs slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums, īpaši ziemas mēnešos. Zīmīgi, ka pēc VSAA datiem pēdējos gados vērojams vispārējā gadījumā saslimušo personu vidējā vecuma pieaugums, ja 2016. gada pirmajā pusgadā saslimušo personu vidējais vecums bija 47,7 gadi, tad 2019. gada pirmajā pusgadā tas palielinājies līdz 48,7 gadiem. Saņēmēju vidējā vecuma palielināšanos ietekmējusi arī pensionēšanās vecuma palielināšana un attiecīgi cilvēku ilgāka palikšana darba tirgū. Tomēr, pateicoties augstākām sociālajām iemaksām, speciālā budžetā pārpalikums ir par 85,2 miljoniem eiro augstāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

15/10/2019 14/10/2019 11/10/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija