Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Kurš maksās rēķinu par dzīrošanu? 28/11/2013 Nils Sakss, Fiskālās politikas departamenta direktors

Kurš maksās rēķinu par dzīrošanu?

  • Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā par Grieķu dzīrēm. Iestājoties Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), mums būs jāapmaksā krīzē nonākušo dienvidvalstu parādi vairāku miljardu eiro vērtībā.
  • Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzīves līmenis ir ievērojami zemāks par Grieķijas iedzīvotāju dzīves līmeni, būs jāatver savs maciņš, lai risinātu Grieķijas problēmas.

Kurš ar veselo saprātu apveltīts cilvēks var atbalstīt ko šādu? Un re, Latvijas valdība ir gatava pievienoties ESM. Šādu stāstu ar tādām vai citādām modifikācijām mēs dzirdam no eiro pretinieku puses. Patiešām šausmīgi, ja ticam tam, ko mums stāsta! Taču jautājuma nepārzināšanas vai kādu citu iemeslu dēļ šajā stāstā ir daudz melu un noklusējumu. 

Atšķetināsim stāstu par Eiropas Stabilitātes mehānismu

ESM tika izveidots  pēc analoģijas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Tas nevienam naudu „neuzdāvina”, bet gan aizdod pret stingriem noteikumiem. Tāpēc runāt, ka mēs apmaksāsim kāda cita rēķinus, nozīmē runāt nepatiesību! Mēs naudu aizdosim un mums to atmaksās atpakaļ. Tā!!! - mūsu profesionālais oponents priekā iesauksies! Lūk, kuram tad nav skaidrs, ka neko mums atpakaļ neatdos. Atradīs visādus iemeslus, lai neatdotu, un beigās izrādīsies, ka par bagāto dzīrēm nabags būs samaksājis! Tomēr paanalizēsim situāciju dziļāk. Pirmkārt, līdz šim nevienā, tai skaitā Grieķijas gadījumā, ES institūciju un SVF aizdevumi netika norakstīti. Lai kādās grūtībās būtu kāda dalībvalsts, citu valstu aizdotā nauda ir jāatdod. Jā, var pagarināt atmaksas termiņu, taču parāds nekur nepazudīs. Otrkārt, ESM kopīgi izveidoja visas eirozonas valstis, un lielākie aizdevēji ir lielākās un bagātākās valstis, pirmkārt, Vācija. Līdz ar to mums nevajadzētu bažīties, ka ESM nauda tiktu notrallināta jeb, gudrāk izsakoties, ieguldīta riskantos aktīvos. Vācija nekad neatbalstītu tādus lēmumus, kas tās ieguldīto naudu pakļautu nesamērīgam riskam. Līdz ar to Latvija iegulda naudu tādā fondā, kurā naudu iegulda arī visas pārējās eirozonas valstis, kas arī ir ieinteresētas šīs naudas drošībā.

Labi, tātad ESM nauda netiek „uzdāvināta”, bet aizdota. Bet cik daudz katrai valstij ir jāiegulda, lai  ESM varētu darboties un aizdot naudu problēmās nonākušajām dalībvalstīm?ESM no juridiskā viedokļa ir  eirozonas dalībvalstu izveidots un to īpašumā esošs fonds ar juridiskās personas statusu, kur katrai dalībvalstij pieder noteikts kapitāla daļu skaits. Atšķirībā no standarta SIA, ESM ir divu veidu kapitāla daļas – apmaksājamais kapitāls un kapitāls pēc pieprasījumu. Apmaksājamais kapitāls ir analogs SIA statūtkapitālam, ko īpašnieks apmaksā tad, kad dibina SIA. Līdzīgi pēc ESM izveides dalībvalstis iegulda fonda apmaksājamo kapitālu. Latvijas gadījumā pirmos 5 gados kopā būtu jāiegulda 202 miljoni eiro, maksājot 40,4 miljonus eiro katru gadu, un pēc 12 gadiem būtu jāiemaksā vēl 113 miljonus, lai kopā sasniegtu Latvijas apmaksājamo kapitālu – 315 miljonus eiro. Kopējais apmaksājamais kapitāls ESM ir 80 miljardi eiro.

Te nu atkal profesionālais oponents varētu skaļi iesaukties, jā, bet vai tad 315 miljoni eiro nav nauda? Vai tad mums būs jāsavelk valsts izdevumu josta par 315 miljoniem eiro ciešāk, lai maksātu ESM? Apgalvojums, ka ieguldījums ESM apmaksājamajā kapitālā būs jāatrod valsts budžeta ietvaros, attiecīgi samazinot citus izdevumus, nav patiess. Ieguldījumam ESM apmaksājamajā kapitālā Latvija ņems aizņēmumu. Protams, protams, oponents teiks, ja jau esam gatavi aizņemties 315 miljonus, tad darām to! Tikai nemaksājam ESM, bet izmantojam mūsu pašu vajadzībām! Tomēr ir būtiska atšķirība, vai aizņēmums tiek ņemts kapitāla daļu iegādei vai tāpēc, lai segtu izdevumus. Pirmajā gadījumā nauda netiek iztērēta un tāpēc valsts budžeta deficīts nepieaug, otrajā gadījumā nauda tiek iztērēta, un, tā kā tērēta ir aizņemtā, nevis nopelnītā nauda, valsts budžeta deficīts palielinās. Tātad ieguldījums ESM nepalielinās budžeta deficītu un nekādā veidā neliks samazināt citus izdevumus, lai „atrastu”  naudu iemaksai ESM.

Te nu mūsu oponents tomēr iebildīs – procentus mūsu nodokļu maksātājam par aizdevumu tomēr būs jāmaksā. Jā, procentus būs jāmaksā, bet, salīdzinot ar to, cik  maksājam kopā par valsts parādu, šī summa ir niecīga. Bez tam daļu no šīs summas segs dividendes no ESM darbības. Oponents turpinās iebilst – dividendes tomēr nesegs procentu maksājumus. Jā iespējams, ka nesegs, bet, iespējams, ka arī segs. Piemērs ir Latvija, kur procentu maksājumi par SVF aizdevumu bija augstāki nekā procentu maksājumi aizņēmumam, ko Latvijai ņēma pēc krīzes starptautiskajos finanšu tirgos. Citiem vārdiem sakot, ESM aizdevuma procenti grūtībās nonākušai valstij var būt tik augsti, ka dividendēs izmaksājamā summa var nosegt ekonomiski veselīgas valsts procenta maksājumus par aizņēmumu ESM kapitāla apmaksai.

Te nu mūsu iedomātais oponents iespējams retoriski jautās, labi – procentu maksājumi ir viena lieta, bet kā ar pamatsummu. Jūs teicāt, ka ieguldījums pamatkapitālā nav izdevumi, bet ieguldījums kapitālā – pēc grāmatvedības jau tas tā ir, bet vai mēs jebkad šo ieguldījumu varēsim dabūt atpakaļ? Jā, mēs dabūsim savu ieguldījumu atpakaļ, ja pārstāsim būt īpašnieki šajā fondā.  Tomēr, jāatceras, ka ESM īpašnieki ir visas eirozonas valstis, tāpēc pārstāšana būt par īpašnieku nozīmē izstāšanos no eirozonas (ar vai bez izstāšanās no ES, tas jau ir juridisks jautājums). Līdz ar to atbilde ir šāda, jā mēs dabūsim savu ieguldījumu atpakaļ, ja būtiski mainīsim savas valsts ģeopolitisko orientāciju.

Tiktāl par apmaksājamo kapitālu. Otra kapitāla daļa, kā jau tika minēts ir kapitāls pēc pieprasījuma. Šeit nu nonākam pie patiešām astronomiskas summas. Kapitāls pēc pieprasījuma veido 2,76 miljardus (!) eiro. Pirms oponents sāk šausmināties par miljardiem eiro, ko Latvija iegulda (dāvina, aizdod, vai kā nu to precīzāk saukt) valstīm dzīrotājām, ir svarīgi saprast, ka runa ir par galvojumu.

Kapitāls pēc pieprasījuma ir galvojums. 80 miljardi eiro, kas veido ESM apmaksājamo kapitālu, ir krietni par mazu, lai ESM varētu veikt savus uzdevumus. Plānots, ka ESM aizdevumu kopējais maksimālais apjoms būs 500 miljardi eiro.  Tāpēc ir paredzēts, ka ESM pats dosies starptautiskajos finanšu tirgos uz aizņemsies tur naudu, lai to tālāk aizdotu problēmās nonākušajām valstīm. Protams, šajā gadījumā ir būtiski, lai finanšu tirgi aizdotu ESM naudu uz zemiem procentiem. To var panākt, samazinot risku, ka naudu varētu zaudēt. To panāk ar ESM dalībvalstu galvojumiem jeb ar kapitālu pēc pieprasījuma.

Situācija ir līdzīga studiju kreditēšanai. Students (ESM) dodas pie bankas (starptautiskie finanšu tirgi), lai saņemtu studiju kredītu. Banka ir gatava kredītu izsniegt, ja par to galvo divas fiziskas personas – galvotāji (starptautiskie finanšu tirgi ir gatavi aizdot naudu ESM, ja par to galvo visas eirozonas dalībvalstis). Galvotājs studiju kredītam reāli maksā tikai tad, ja students nepilda savas saistības procentu maksājumu vai kredīta pamatsummas atmaksas ziņā. Līdzīgi ir ar kapitāla pēc pieprasījuma apmaksu. Apmaksa ir jāveic tikai tad, ja ESM nepilda savas saistības attiecībā pret tiem, kas naudu ESM ir aizdevuši. Cik liela ir šāda iespēja? Atcerēsimies, ka ESM pārvalda visas eirozonas valstis, un visi būtiskākie lēmumi, tai skaitā par aizdevumu piešķiršanu problēmās nonākušajām valstīm, tiek pieņemti pēc vienprātības principa. Lai novestu ESM maksātnespējas situācijā, tam būtu jāpieļauj tādas kļūdas, ko nepamanītu neviena valsts. Ir pamats uzskatīt, ka katru ESM lēmuma projektu par atbalstu problēmās nonākušajām valstīm skrupulozi vētīs labākie finanšu eksperti, lai nepieļautu Vācijas, Austrijas, Holandes un citu valstu nodokļu maksātāju naudas zaudēšanu caur ESM garantiju mehānismu. Analoģijās runājot, studenta kredītu faktiski garantē 18 personas, no kurām kredīta neatdošanas gadījumā Latvijai būtu jāmaksā tikai apmēram 0,3% no kopējā kredīta. Bagātie onkuļi un tantes garantē daudz lielāku kredīta daļu un tāpēc stingri jo stingri uzraudzīs studenta tēriņus. Naudas notrallināšanas iespēju vēl vairāk samazina tas, ka par katru studenta tēriņu ir jāsaņem visu 18 galvotāju atļauja! Līdz ar to secināms, ka varbūtība, ka Latvijai būs jāapmaksā kapitāls pēc pieprasījuma, ir tuva nullei.                 

Jā, tomēr varbūtība, kas ir tuva nullei, nav gluži nulle– iebildīs mūsu oponents. Tātad vismaz teorētiski, pastāv iespēja, ka mums būs jāapmaksā vismaz kāda daļa no kapitāla pēc pieprasījuma. Drošāk tomēr būtu, ja Latvija ESM nepiedalītos.

Te nu atkal jānorāda uz diviem aspektiem. Pirmkārt, būsim atklāti un godīgi pret sevi. Ja mēs negribam nekādā veidā palīdzēt citām problēmās nonākušajām valstīm, kāpēc mēs tik pašsaprotami uztvērām to, ka palīdzība tika sniegta mums? Krīzes laikā mums aizdevumu sniedza SVF un (lielāko daļu) ES. Tātad citu valstu iedzīvotāji aizdevu savu naudu mums, lai mēs tiktu ārā no problēmām, ko paši bijām sataisījuši. Kāpēc tik pašsaprotami uztveram to, ka mūsu „dzīres” ar gāzi grīdā politiku būtu „jāapmaksā” citu valstu iedzīvotājiem, bet, kad mums iet labi, bet problēmas ir citiem, tad gan kļūstam tik nesaprotoši un augstprātīgi. Otrkārt, neviens nevar garantēt, ka nekad jaunas krīzes vairs nebūs arī Latvijā. Latvijas ekonomika mēroga ziņā ir maza, un tā ir atkarīga no situācijas pasaulē. Pat ja mēs paši vairs tās pašas vai citas kļūdas nepieļausim, problēmas pasaulē var negatīvi ietekmēt arī mūs, un mēs varam nonākt pie situācijas, kad arī mums būs nepieciešama palīdzība no ESM. Tāpēc dalība ESM ir nevis nevajadzīgs slogs, kas mums jāuzņemas kā jaunajai eirozonas valstij, bet tas ir apdrošināšanas līdzeklis pret nelaimēm, no kurām neesam pasargāti arī mēs.

Rezumēsim šo stāstu ar iedomāto oponentu:

  1. Iestājoties ESM, mēs nevienam nekādu  naudu nedāvināsim un neviena dzīres neapmaksāsim;
  2. Lai veiktu iemaksu ESM apmaksājamajā kapitālā, Latvijai pašu izdevumiem jostu ciešāk nebūs jāsavelk;
  3. Varbūtība, ka mums būs jāapmaksā kaut daļa no garantētās summas, ir tuva nullei;
  4. Palīdzēt citām valstīm no Latvijas puses būtu tikai godīgi, ņemot vērā, ka mēs paši nesen bijām atkarīgi no citu valstu palīdzības;
  5. ESM var būt noderīgs arī mums pašiem, jo no nelaimēm ekonomikā nav pasargāts neviens.    


 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

19/09/2019 22/08/2019 20/03/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija