Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Vai, ieviešot eiro, ir jābaidās no inflācijas? 28/11/2013 Artūrs Valujevs, Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietnieks

Vai, ieviešot eiro, ir jābaidās no inflācijas?

Ilūzija vai realitāte

Fakts, ka eiro ieviešana rada inflāciju, publiskajā telpā tiek uztverts kā aksioma. Kā liecina Eurobarometer 2013 veiktā aptauja – 75% no Latvijas un 67% no ES jauno dalībvalstu, kas vēl nav ieviesušas eiro[1], iedzīvotājiem uzskata, ka eiro ieviešana ir saistīta ar cenu kāpumu. Tomēr – cik lielā mērā tā ir patiesība?

Prakse rāda, ka eiro ieviešana katrā valstī ir noritējusi ļoti dažādi (arī dažādās ekonomikas ciklu stadijās) un viennozīmīgi secinājumi par eiro ieviešanas ietekmi uz inflāciju literatūrā nav atrodami. Ir piekritēji, ir arī kritika, bet rezultāti, kuri spētu izskaidrot radušos satraukumu saistībā ar eiro ieviešanu nav. Vērā ņemama pētījumu sērija par eiro ieviešanas efektu uz inflāciju nāk no Eiropas Komisijas, un tiek publicēta pēc kārtējās valsts iestāšanās eirozonā. Pētījumu rezultāti ir praktiski identiski visām valstīm – aprēķinātā ietekme uz inflāciju ir ap 0,3 procentpunktiem. Tomēr pētījuma autori atzīst, ka atdalīt tieši eiro ieviešanu no citiem faktoriem nav iespējams. Jāpiebilst, ka šī 0,3 procentpunktu ietekme sadalās starp vairākiem mēnešiem jeb, citiem vārdiem sakot, šī ietekme ir „salasīta” no vairākām izmaiņām, kuru ietekme uz inflāciju ir mazāka nekā 0,1 procentpunkts.

Jāatzīmē, ka, izstrādājot inflācijas prognozes nākamajam gadam, Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā līdzīgos aprēķinos iegūtu 0,3 procentpunktu ietekmi arī Latvijas gadījumā. Prognozētā gada vidējā inflācija 2014. gadā ir 2,3%.

Nedaudz detalizētāk par to, kā „salasās” šie 0,3 procentpunkti inflācijas. Jebkuras preces vai pakalpojuma cena periodiski tiek pārskatīta, atbilstoši koriģējot gala izcenojumu, kurš izriet no daudziem faktoriem, no kuriem galvenie ir izmaksas, uzcenojums un konkurence. Šis process notiek nepārtraukti, neskatoties ne uz kādiem citiem faktoriem. Līdzsvara meklēšana starp tirgus pieprasījumu un piedāvājumu ir tieši tas, kas rada cenu dinamiku jeb inflāciju. Ko šajā sistēmā nozīmē valūtas nomaiņa? Visdrīzāk tas radīs nepieciešamību lieku reizi pievērst uzmanību izcenojumiem un aktualizēt preces vai pakalpojuma cenu atbilstoši tirgus situācijai. Jo biežāk tiek pārskatītas cenas, jo elastīgāka ir inflācija attiecībā pret ietekmējošiem faktoriem. Taču tas absolūti neko neliecina par virzienu, kurā cenas tiks pārskatītas. Kā liecina pētījums (Beņkovskis, Fadejeva, Kalnbērziņa 2011) cenas Latvijā mainās vidēji  3,5 mēnešos, kas jau ir salīdzinoši bieži, līdz ar to notikumi pēdējā šā gada ceturkšņa laikā var ieviest tikai salīdzinoši nelielas korekcijas. Šobrīd iespējamās izmaiņas var novērtēt tikai indikatīvi – 2013. gada otrajā pusē izejvielu izmaksu faktors ir vērsts uz leju (kā aproksimācija – naftas cenas pasaulē), savukārt darba spēka izmaksu faktors ir vērsts uz augšu (darba algas). Atkarībā no konkrētas preces vai pakalpojuma noteicošais būs energoresursu vai darbaspēka intensitāte.

Atsevišķi vajadzētu izdalīt divas citas aktuālas varbūtības, kā tiks pārskatītas cenas. Viena no tām ir cenu noapaļošana, kad bieži vien mārketinga nolūkos tiek uzrādīta „pievilcīga” cena, savukārt otra varbūtība ir nepamatota cenu paaugstināšana, tā teikt, izmantojot apjukuma momentu. Abi šie gadījumi atduras pret tirgus konkurences principa problēmu – ja tā rīkosies tikai viens tirgus dalībnieks, tad visdrīzāk viņš tikai zaudēs tirgus daļu, jo preci vai pakalpojumu gluži vienkārši pirks pie konkurenta, kuram cena būs lētāka. Savukārt, ja tas notiks masveidā, tad šādus gadījumus izvērtēs Konkurences padome, kura pastiprināti uzraudzīs brīvā tirgus darbību eiro ieviešanas procesa laikā. Protams, cenu noapaļošanas gadījumi būs, ja atpazīstamība atsver cenu konkurētspēju, bet šie gadījumi radīs samērā niecīgu ietekmi uz kopējo inflāciju. Lai gan jāatzīst, ka tieši atpazīstamība bieži vien rada proporcionāli lielāku ietekmi uz sabiedrības cenu uztveri nekā uz reālo patēriņa grozu. Jāpiebilst, ka Latvijas gadījumā nav aktuāla noapaļošanas problēma spēcīgāka jaunās valūtas nomināla dēļ, kas bija novērojama citās valstīs, piemēram, Igaunijā. Tas ir, nebūs nepieciešamība noapaļot cenu eiro centos uz augšu, jo vecā valūta pieļāva augstāku cenas precizitāti.

Būtiska nianse, kura ir jāņem vērā, – cenām kā tādām ir spēcīgs psiholoģisks efekts, izdalot trīs atsevišķus fenomenus – cenu uztvere, cenu gaidas un naudas ilūzija. Cenu uztvere mēdz būtiski atšķirties no faktiskās cenu dinamikas – parasti daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta cenām, kuras ir biežiem, bet salīdzinoši mazvērtīgiem pirkumiem. Cenu gaidas var darboties kā neracionāls faktors, kurš var materializēties, neskatoties uz pretrunām ar fundamentāliem, cenu līmeni nosakošiem faktoriem. Naudas ilūzija, savukārt, var grozīt indivīdu uztveri par cenu, nemainoties vērtībai, bet mainoties valūtas nominālam. Jāatzīmē, ka tieši psiholoģiskie faktori bieži vien dominē sabiedrības domas izveidē.

Jauno eirozonas valstu pieredze

Eirozonā līdz šim brīdim jau ir iestājušās 17 dalībvalstis, un par tām pieejamie dati sniedz pietiekami plašu bāzi izpētei. Izmantojot statistiskās analīzes metodes, tiks mēģināts atbildēt uz jautājumu – vai eiro ieviešanas process ietekmēs cenas? Lai uz šo jautājumu atbildētu, tika analizēti dati par inflāciju piecās valstīs, kuras ir ieviesušas eiro periodā no 2007. līdz 2011. gadam – Kipra (2008), Igaunija (2011), Malta (2008), Slovākija (2009) un Slovēnija (2007). Ir apzināti izvēlētas jaunās dalībvalstis, kas ir iestājušās salīdzinoši nesen, jo tieši jaunās dalībvalstis pēc savas būtības ir līdzīgas Latvijai – nepieciešamie kritēriji dalībai tika sasniegti laika gaitā un ekonomikas ir pakļautas konverģences procesam. Līdz ar to arī rezultāti var labāk raksturot iespējamo notikumu attīstību Latvijā.

Runājot par inflāciju, turpmāk pētījumā tiks izmantots nedaudz šaurāks inflācijas rādītājs – pamatinflācija. Atšķirība no inflācijas – pamatinflācija sevī neietver energoresursu cenas un tām tiešā veidā pakļautās preces (degviela, gāze, siltumenerģija u.c.), kā arī netiek iekļauta neapstrādātā pārtika, kuru arī ietekmē globāli procesi. Tas tiek darīts, lai stingri atdalītu inflāciju, ko rada iekšēji faktori kādā valstī, no globāliem procesiem, kuri atainojas visās pasaules ekonomikās, tikai asimetriskā veidā, jo patēriņa grozi gan reģionāli, gan arī atbilstoši labklājības līmenim mēdz būtiski atšķirties. Piemēram, siltumenerģijas tarifi ir mazāk aktuāli Kiprā nekā Latvijā, pie tam bieži vien enerģijas cenas ir administratīvi regulētas un mehānismi, kā tas tiek darīts, arī atšķiras.

Jāpievērš uzmanību, ka inflācijas dati atsevišķās valstīs ir ļoti svārstīgi un to daba ir samērā haotiska – jaunajās dalībvalstīs inflācija ir vērā ņemami svārstīgāka, nekā ES27 vidēji. Tas gan nav pārsteidzoši, jo valstis, kas pievienojās eirozonai vēlāk, pēc savas būtības vēl arvien konverģē uz ES27 vidējo attīstības līmeni un vēl nebija pietiekami attīstītas, lai tās uzņemtu 1999. gadā, līdz ar to arī gaidāmi daudz izteiktāki kāpumi un kritumi praktiski visos makroekonomikas rādītājos.

Aprēķins tika veikts, izmantojot vienādojumu:

 

Šis tests atbild uz jautājumu, vai pētāmajā periodā inflācijas tendences kādā no dalībvalstīm būtiski atšķīrās no kopējām inflācijas tendencēm ES27 vai jaunajās dalībvalstīs. Ir pārbaudīti četri dažādi periodi – trīs mēneši pirms, trīs mēneši pēc, seši mēneši pirms un seši mēneši pēc eiro ieviešanas. Ja rezultāts ir statistiski nozīmīgs, tad inflācija, kas novērota periodā ap eiro ieviešanu, var būt paša ieviešanas procesa dēļ.

Par ko stāsta fakti?

Aprēķina rezultāti liecina, ka statistikas dati neuzrāda būtiskas atšķirības inflācijas dinamikā, ieviešot eiro, kas saskan ar citu veikto pētījumu rezultātiem. No 40 vienādojumiem (detalizēti rezultāti apkopoti tabulas veidā raksta beigās), tikai 3 uzrāda statistiski nozīmīgus koeficientus pie faktora, kas raksturo inflācijas dinamiku ap eiro ieviešanu. Līdz ar to runāt par kādu izteiktu cenu kāpumu tendenci ap eiro ieviešanu nevar.

No aprēķiniem var secināt, ka valstis, kas iestājās eirozonā, sākot no 2007. gada, pēc inflācijas dinamikas uzvedības vairāk atbilst jauno dalībvalstu modelim jeb statusa nomaiņa uz eirozonas valsti nemaina valsts makroekonomikas rādītāju uzvedību. Konverģējošajās jaunajās dalībvalstīs inflācija ir manāmi svārstīgāka un izdarīt viennozīmīgus secinājumus, salīdzinot ar ES27 vidējo inflācijas dinamiku, nav korekti.

Aplūkosim trīs statistiski nozīmīgos rezultātus, kas visi attiecas uz Slovākiju. Salīdzinot ar ES27, inflācija Slovākijā pēc eiro ieviešanas ir pat relatīvi palēninājusies jeb ir iegūts pretējs rezultāts – eiro ieviešanas laikā ir bijis negatīvs spiediens uz inflāciju. Tomēr ir jāņem vērā, ka 2009. gads ir saistāms ar spēcīgu inflācijas palēnināšanos reģionālā līmenī. Pēc analoģijas Latvijā 2008. gadā bija divciparu inflācija, bet 2009. gadā jau deflācija. Līdz ar to šeit atkal ir jāņem vērā ekonomikas ciklu intensitāte jaunajās dalībvalstīs, salīdzinot ar vecajām dalībvalstīm, kas arī apstiprina augstāk minēto tēzi, ka salīdzināt jauno dalībvalstu dinamiku ar ES27 vidējo nav īsti korekti. Slovākijai cenas krita daudz straujāk nekā ES27, tomēr šo parādību saistīt ar eiro ieviešanu nevar.

Paliek vienīgi statistiski nozīmīgais koeficients Slovākijā periodā sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas, salīdzinot ar jauno dalībvalstu inflācijas dinamiku. No statistikas viedokļa tas saka – sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas cenu dinamika Slovākijā ir būtiski atšķīrusies no jauno dalībvalstu cenu dinamikas pieaugošā virzienā.

1. attēls. Inflācijas dinamika eiro ieviešanas laikā Slovākijā

Lai arī cik komplicēti tas neskanētu, tomēr rezultāti norāda, ka gada inflācijas tempu kritums Slovākijā sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas bija salīdzinoši lēnāks nekā citās jaunajās dalībvalstīs. Šāds rezultāts nav ļoti pārliecinošs, runājot par cenu pieaugumu saistībā ar eiro ieviešanu.

Kāda ir ilūzijas cena?

Kā jau minēts šajā rakstā – cenas ir ne tikai statistiski mērāms lielums, bet arī plašs un ne līdz galam izpētīts uzvedības psiholoģijas lauks. Labā ziņa – statistika apkopo ne tikai reģistrētās cenas veikalu plauktos, bet arī patērētāju izjūtas (aptauju formā tiek uzdots jautājums – kāda ir bijusi cenu dinamika pēdējā gada laikā). Labs piemērs, kas var raksturot eiro ieviešanas efektu, ir Igaunija.

2. attēls. Pamatinflācijas un inflācijas izjūtu dinamika Igaunijā

Attēlā redzama ļoti izteikta starpība starp inflācijas un inflācijas uztveres dinamikām pēc eiro ieviešanas Igaunijā. Inflācijas uztvere šobrīd Igaunijā ir tāda pati kā pie aptuveni trīs reizes lielākas inflācijas dažus gadus iepriekš. Tas var būt ļoti reālistisks scenārijs arī Latvijā – faktiski cenas nepieaugs, taču, ņemot vērā jau tā ne visai viennozīmīgu atbalstu eiro valūtai, daļa iedzīvotāju varētu negatīvās emocijas vērst uz neracionālu cenu uztveri. Tomēr faktisko inflāciju, vismaz Igaunijas gadījumā, tas spēcīgi neietekmē un var cerēt, ka arī Latvijā līdzīga scenārija gadījumā izjūtas nematerializēsies un neizraisīs inflācijas kāpumu.

Ko no tā visa secinām…

Vai inflācija kāps, kad tiks ieviests eiro? Jā, cenas kāps, taču cenas kāpj arī tagad, un tā ir normāla pastāvīga parādība. Piemēram, 2014. gadā ir gaidāms elektroenerģijas tarifu kāpums, atbilstoši EK regulām tiks paaugstināts akcīzes nodoklis tabakai. Šie notikumi cels inflāciju, bet tiem nav nekāda sakara ar eiro ieviešanu.

Vai pats eiro ieviešanas process ietekmēs cenas? Visdrīzāk jā, jo atsevišķām precēm un pakalpojumiem cenas var būt vai nu pārskatītas, vai arī noapaļotas. Cenu pārskatīšana ir periodisks process un eiro ieviešana var ieviest zināmas korekcijas cenās ārpuskārtas cenas aktualizācijas dēļ. Empīrisks novērtējums no citu valstu pieredzes saka, ka šis efekts ir aptuveni 0,3 procentpunkti. Līdzīgs rezultāts ir gaidāms arī Latvijā, un tas jau ir iekļauts aktuālākajās inflācijas prognozēs arī Latvijai.

Kāpēc šķiet, ka cenas aug, bet to nevar redzēt statistikas ciparos? Inflācijas uztvere ir samērā sarežģīts mūsdienu sabiedrības psiholoģijas fenomens. Vairumā gadījumu cenu uztveri veido ikdienas pirkumi, kuri cenu ziņā ir samērā nelieli, bet notiek salīdzinoši bieži un to pirkšanas procesā notiek reāla saskarsme ar cenu. Piemēram, statistikas dati par šā gada septembri norāda, ka siera cena gada laikā ir kāpusi par 4,2%, bet kartupeļi ir pat par 10,8% dārgāki. Ar šīm cenām mēs saskaramies ikdienā un kāpums tiešām ir, tomēr uz šiem produktiem mēneša laikā visdrīzāk netiks patērēta liela naudas summa. Savukārt ir sākusies apkures sezona un siltumenerģijas cena ir par 7,4% zemāka nekā pagājušajā gadā, uz ko mēneša laikā tiks iztērēts būtiski vairāk nekā uz kartupeļiem. Siltumenerģijas rēķini vienmēr ir „sāpīga” tēma un, ņemot vērā atšķirīgos laika apstākļus, ne vienmēr cenas un apjoma attiecība rēķinā ir acīmredzama. Vēl sarežģītāka tēma šajā sakarā ir naudas ilūzija – Latvijas lats ir viena no vērtīgākajām valūtām pasaulē nomināla ziņā un nomainot to pret eiro, kura nomināls ir vājāks par latu, visas preces un pakalpojumi šķitīs dārgāki.

Rezumējot – valūtas nomaiņai tomēr ir vairāk psiholoģiska rakstura ietekme, kuru veido kopējais iedzīvotāju noskaņojums. Uz lietām var skatīties dažādi. Var gaidīt cenu kāpumu, kuru ražotājs vai tirgotājs ar lielu prieku arī sarūpēs, ja jutīs, ka ar to jau priekšlaicīgi visi ir samierinājušies. No otras puses katrs iedzīvotājs pats var kļūt par uzraugu eiro ieviešanas procesā, objektīvi izvērtējot un atbilstoši ņemot vērā cenu izmaiņas un nepieciešamības gadījumā meklējot preci pie konkurentiem – pārējo savedīs kārtībā tirgus mehānisms.

1. tabula. Aprēķinu rezultātu tabula

Atsauces uz literatūru

Konstantīns Beņkovskis, Krista Kalnbērziņa, Ludmila Fadejeva 2011. „Cenu veidošanās mehānisms Latvijā: PCI mikrodatu analīzes ekonometriskie rezultāti” Latvijas Banka

Ing. Zora Komínková 2005. „Inflation risks of currency changeover and how to address them” National Bank of Slovakia

Paolo Angelini, Francesco Lippi 2007. „Did Prices Really Soar after the Euro Cash Changeover? Evidence from ATM Withdrawals” Research Department, Bank of Italy, University of Sassari and CEPR.

Romina Lauri 2007. „Percieved inflation and the introduction of the euro currency in Malta” Bank of Valletta Review, No. 36

Miroslav Beblavý 2010. „Is the euro really a ‘teuro’? Effects of introducing the euro on prices of everyday non-tradables in Slovakia” CEPS Working Document No. 339

European Commission „Did the euro cause prices to rise?”  Link: http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/publication6796_en.pdf

European Commission „Flash Eurobarometer 377” Link: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_377_sum_en.pdf

European Commission „Euro changeover and inflation in Estonia (2011)”; „Euro changeover and inflation in Slovakia (2009)”; „Euro changeover and inflation in Cyprus and Malta (2008)”; „Information note on euro changeover and inflation in Slovenia (2007)” Link: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/hicp/publications/technical_and_thematic_news_releases

[1] Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Bulgārija un Rumānija.
[2] Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

19/09/2019 22/08/2019 20/03/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija