Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Ko darīt, ja mantai nav mantinieku? 30/08/2017 Līga Vucēne, Tiesību akta departamenta Juridiskās nodaļas vadītājas vietniece

Gan kreditoriem, gan namu apsaimniekotājiem, gan pašvaldībām arvien biežāk nākas saskarties ar situāciju, kad persona ir mirusi, bet mantinieki nav palikuši vai arī gluži pretēji, mantinieki it kā ir, taču vai nu nerūpējas par mantojumu vai arī ir no mantojuma atteikušies, jo uz to gulstas pārāk lielas parādu saistības. Kopš 2013. gada 1. jūlija ir stājušies spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kuru mērķis ir padarīt bezmantinieka mantas atsavināšanas procesu ātrāku un pārskatāmāku.

Šīs informācijas mērķauditorija ir kreditori, notāri, zvērināti tiesu izpildītāji un ieinteresētās personas, kurām ir nācies saskarties ar bezmantinieku mantu, tās pārņemšanu un savu kreditoru pretenziju apmierināšanu. Informatīvais materiāls ir sagatavots, lai atvieglotu normatīvo aktu piemērošanu un veicinātu vienveidīgu tiesību normu interpretāciju.

 Kas jāzina kreditoram?

 Par kreditoru tiek uzskatīta gan privātpersona, kura ir aizdevusi personai naudu, gan pakalpojumu sniedzējs (visbiežāk – komunālo pakalpojumu sniedzējs), gan arī pašvaldība, ja privātpersona nav atmaksājusi aizdevumu vai arī nav samaksājusi par saņemtajiem pakalpojumiem vai nekustamā īpašuma nodokli. Ja kreditors iegūst informāciju, ka tā parādnieks ir miris, tad saskaņā ar Notariāta likuma 252., 293. pantu kreditors vēršas pie zvērināta notāra, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas ar iesniegumu par izsludināšanu. Protams, pastāv iespēja, ka kāds cits kreditors jau ir vērsies ar šādu iesniegumu pie notāra, tāpēc kreditoriem periodiski ir vērts iepazīties ar oficiālajā izdevumā – Latvijas Vēstnesis sadaļā „Mantojumu ziņas” publicētajiem sludinājumiem. Kreditoram sludinājumā norādītajā termiņā ir jāpiesaka sava kreditora pretenzija.

N.B. Visiem kreditoriem, tai skaitā arī tiem, kuru parāda saistības ir nodrošinātas ar hipotēku vai komercķīlu, ir jāpiesaka savas kreditoru pretenzijas sludinājumā norādītajā termiņā.

Civillikuma 705. panta otrā daļa paredz, ka uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Civillikuma 416. panta otrajā daļā minētais attiecas uz to, kuri parādi tiks segti no bezmantinieka mantas atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, bet nenozīmē, ka kāds no kreditoriem var pieņemt, ka viņa parāds „automātiski” tiks iekļauts notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu.

Vai pašvaldība, kurai nomirušais nekustamā īpašuma īpašnieks nav samaksājis nekustamā īpašuma nodokli, var kļūt par kreditoru? Atbilde ir jā, turklāt likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta pirmajā prim daļā ir noteikts, ka maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts. Arī Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr.364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 121.2. apakšpunkts un 124.2. apakšpunkts paredz prasījumu par nodokļu maksājumiem segšanu. Tātad paziņojumi par nesamaksātiem nodokļu maksājumiem, kas maksājami par nekustamo īpašumu – bezmantinieku mantu, ir uzskatāmi par publiskiem aktiem Civillikuma 416. panta otrās daļas izpratnē un ir iekļaujami notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu.

N.B. Notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu notāram ir jānorāda visas termiņā pieteiktās kreditoru pretenzijas (pat ja kreditoram vēl nav spēkā stājies tiesas nolēmums, kas atzīst saistību pastāvēšanu).

Civillikuma 416. panta otrajā daļā minētie vārdi „ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu” attiecas uz parādu segšanu, nevis dod tiesības notāram noraidīt kādu kreditoru pretenziju un to apliecina arī Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 120.3. apakšpunktā minētais, ka „pēc tam, kad akta izrakstā norādīto kreditoru saistības, ar kurām pamatotas viņu pretenzijas, tiek atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, tiek apmierināti kreditoru prasījumi”.

Bieži vien ir sastopami gadījumi, kad kreditors jau ir cēlis prasību tiesā pret personu par saistību izpildi un tiesvedības gaitā persona ir mirusi, tad Civillikuma 659. panta 3. punkts paredz, ka notāram jāgādā par mantojuma apsardzību gadījumos, kad mantinieki kaut arī ir zināmi un ir sasniedzami, nevar mantojumu pieņemt. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 660.pantu tiesa nodibina aizgādnību mantojumam. Tātad, šajos gadījumos var pieņemt, ka tiesa būs nodibinājusi aizgādnību mantojumam un aizgādnis būs persona, kura būs pilnvarota pārstāvēt mantojuma masu šajā tiesvedībā. Ja prasība par saistību izpildi vēl nav celta, tad, lai varētu pretendēt uz šo no publiskiem aktiem neizrietošu saistību dzēšanu, kreditoram ir jāpierāda, ka nomirusī persona nav veikusi attiecīgos maksājumus un saistība ir jāsedz no bezmantinieka mantas atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Civilprocesa likuma 251. panta 6. punkts paredz, ka sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme (t.s. juridiskā fakta konstatācija). Saskaņā ar Civillikuma 383. pantu mantojums ir juridiska persona. Turklāt, kā jau iepriekš minēts – pastāv iespēja nodibināt aizgādnību mantojumam. Savukārt par ieinteresētajām personām šajā lietā par juridiskā fakta konstatāciju ir jānorāda pārējie kreditori, kas pieteikuši kreditoru pretenzijas. Ņemot vērā to, ka atbilstoši jaunajam regulējumam valsts bezmantinieku mantu reģistrēs uz sava vārda konkrētas ministrijas vai valsts kapitālsabiedrības personā, tikai retos gadījumos – t.i. ja uz to nav pieteiktas kreditoru pretenzijas un zvērināts tiesu izpildītājs to neatsavina, nav pamata kā ieinteresēto personu norādīt Valsts ieņēmumu dienestu vai kādu citu valsts iestādi.

Kas jāzina notāram?

Ja uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu un veic visas Notariāta likuma 306. pantā minētās darbības. Ja šajā notariālajā aktā ir norādīta kaut viena kreditoru pretenzija, tad atbilstoši Notariāta likuma 306. panta piektajai daļai pārsūta šo notariāla akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstu tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojumā ietilpstošās mantas atrašanās vieta.

N.B. Tiesas nolēmuma neesamība notariāla akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas brīdī nav pamats notariāla akta nosūtīšanai Valsts ieņēmumu dienestam, jo Valsts ieņēmumu dienestam nosūta tikai tos notariālos aktus, kuros nav norādīta neviena kreditoru pretenzija. Spēkā stājies tiesas nolēmums par saistību izpildi ir nepieciešams zvērinātam tiesu izpildītājam, lai varētu apmierināt kreditoru prasījumus Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” paredzētajā kārtībā, nevis notāram, lai sastādītu notariālo aktu.

Bieži vien pie notāriem ar iesniegumiem par izsludināšanu vēršas nodrošinātie kreditori, tai skaitā kredītiestādes, kurām, iespējams, ir izveidojusies sadarbība ar konkrētiem tiesu izpildītājiem. Vai notārs var izpildīt kreditora lūgumu un nosūtīt notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu konkrētam zvērinātam tiesu izpildītājam? Ja šī zvērināta tiesu izpildītāja amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojumā ietilpstošās mantas atrašanās vieta, tad tā ir notāra brīva izvēle – respektēt kreditora vai kreditoru lūgumu, vai arī izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju, vienkārši ievadot nekustamā īpašuma adresi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā esošajā meklētājā.

Notariāta likuma 306. panta ceturtajā daļā notāram ir uzlikts par pienākumu nosūtīt notariālo aktu grāmatas izraksta kopiju un informāciju par attiecīgo zvērinātu tiesu izpildītāju institūcijai, kura atbild par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu. Notāriem var rasties jautājums – kurām institūcijām īsti sūtīt šo notariālā akta grāmatas izraksta kopiju? Šī norma ir vispārīga, ņemot vērā to, ka valsts pārvaldē turpinās pārmaiņas, turklāt ir speciālās tiesību normas, kurās ļoti konkrēti ir norādīts, kuras valsts institūcijas ir atbildīgas par konkrēto nekustamo īpašumu veidu apsaimniekošanu. Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 315 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” un likums „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, kuros šīs institūcijas ir uzskaitītas. Nepārcitējot tiesību normas, norādām nekustamo īpašumu veidus un tās institūcijas, kuras atbild par to apsaimniekošanu un kurām nosūtāms Notariāta likuma 306. panta ceturtajā daļā minētais paziņojums:

  • nekustamais īpašums, kurš sastāv no dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai kopīpašuma daļas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās, dzīvokļu īpašumos un dzīvojamās mājās, kā arī nekustamais īpašums, par kuru Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5. pantā noteiktajā kārtībā ir iesniegts privatizācijas ierosinājums un Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai – VAS „Privatizācijas aģentūra”;
    • meža zeme  – VAS „Latvijas valsts meži” (ņemot vērā Mežu likuma 44.panta astotajā daļā minēto);
    • nekustamais īpašums īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Dabas aizsardzības pārvalde, ņemot vērā likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām: 38.2 panta otrajā daļā minēto);
    • ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zeme – Satiksmes ministrija;
    • energoapgādes objekts – Ekonomikas ministrija
    • pārējais nekustamais īpašums, kas neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām – VAS „Valsts nekustamie īpašumi”.

Ko darīt, ja notāram nav skaidrs nekustamā īpašuma veids un to nav iespējams noskaidrot, izmantojot visiem pieejamās bezmaksas publiskās datu bāzes? Ņemot vērā to, ka Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta astotajā daļā ir paredzēts, ka zvērināts notārs izrakstu no notariālā akta grāmatas par mantojuma lietas izbeigšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, kas šo informāciju četru dienu laikā publicē savā mājaslapā internetā , izņemot informāciju par mežu zemi un nekustamajiem īpašumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tad šaubu gadījumā notārs var nosūtīt izrakstu VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Var rasties jautājums – kāda gan ir šo normu jēga, kāpēc notāram būtu jātērē laiks, sūtot visus šo paziņojumus un VAS „Valsts nekustamie īpašumi” būtu šī informācija jāpublicē savā mājaslapā? Likumdevējs Civillikuma 416. panta piektajā daļā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta devītajā daļā, Mežu likuma 44. pantā un likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 38.2 pantā ir paredzējis, ka valsts var izmantot savas pirmtiesības uz bezmantinieka mantu un iegūt to savā īpašumā. Tomēr, lai no valsts pirmtiesību izmantošanas, neciestu kreditoru intereses, valsts vai pašvaldība iegūst īpašumu, samaksājot tā novērtējuma vērtību Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” paredzētajā kārtībā.

N.B. Ja kāds nekustamais īpašums ir nepieciešams pašvaldībai, tad pašvaldībai par to ir jāinformē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura izdara atzīmi VAS „Valsts nekustamie īpašumi” mājaslapā.

Kas jāzina zvērinātam tiesu izpildītājam?

Notariāta likuma 306. panta otrās daļas 5. punkts paredz, ka notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norāda mantojamās mantas sastāvu. Tomēr praksē var būt situācijas, kad kreditors nav zinājis un notārs nav varējis iegūt informāciju par visu mantu, kas piederēja nomirušajai personai un ir kļuvusi par bezmantinieka mantu. Ko darīt zvērinātam tiesu izpildītājam situācijā, ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nomirušajai personai piederēja arī cita manta, kas nav norādīta notariālajā aktā? Piemēram, vērtslietas vai vērtspapīri, kas tiek atrasti, veicot dzīvokļa apraksti. Zvērināts notārs par šīs bezmantinieku mantas esamību informē notāru, kurš, balstoties uz zvērināta tiesu izpildītāja mantas aprakstīšanas aktā fiksēto, sagatavo notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu papildinājumus, norādot atrasto mantu.

N.B. Bezmantinieka mantas rezultātā iegūto ienākumu sadales kārtību (t.s. prasījumu kārtas) nosaka Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”  121., 123., 124. punkti. Ministru kabineta noteikumu 120.3. apakšpunkts regulē brīdi, kad kreditoru pretenzijas var tikt apmierinātas nevis apmierināšanas secību.

Vai komunālo pakalpojumu sniedzējs var vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja ar rēķinu par bezmantinieka mantai – nekustamajam īpašumam sniegtajiem pakalpojumiem un vai zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums šos rēķinus apmaksāt? Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 15. punkts paredz – ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma apraksti un nodrošina tā pārvaldīšanu, atstājot nekustamo īpašumu agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai vai, ja nav zināms nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks, ieceļot nekustamā īpašuma pārvaldnieku pēc saviem ieskatiem. Tātad zvērinātam tiesu izpildītājam, nodrošinot nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, ir jāsedz ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītās minimālās izmaksas, lai nepasliktinātu nekustamā īpašuma stāvokli un tā vērtība no pārņemšanas brīža nemazinātos. Šie zvērināta tiesu izpildītāja izdevumi tiek segti no atsavināšanas rezultātā saņemtajiem līdzekļiem kā pirmās kārtas maksājums saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 120.1. apakšpunktu.

Kas notiks ar notariālajiem aktiem, kas izdoti pirms 2013. gada 1. jūlija?

Viens no iemesliem, kāpēc tapa šie grozījumi normatīvajos aktos, bija vēlme mazināt birokrātiskās procedūras, jo līdz šim, lai varētu atsavināt nekustamo īpašumu – bezmantinieka mantu, vairumā gadījumu bija jāpieņem Ministru kabineta lēmums, turklāt uz bezmantinieka mantu nostiprinātas aizlieguma atzīmes reizēm padarīja atsavināšanas procesu par ļoti sarežģītu vai pat neiespējamu.

Likumdevējs ir paredzējis t.s. pārejas posma regulējumu – visa neatsavinātā bezmantinieku manta, kas pašlaik ir valsts iestāžu vai valsts kapitālsabiedrību turējumā, valdījumā vai īpašumā un uz kuru ir pieteiktas, bet vēl nav apmierinātas (vai dzēstas) kreditoru pretenzijas, tiks nodota zvērinātiem tiesu izpildītājiem atsavināšanai Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” kārtībā.

Valsts pārvaldes iestādes (Valsts ieņēmumu dienests) vai valsts akciju sabiedrības, kuru valdījumā vai faktiskajā turējumā (piemēram, VAS „Privatizācijas aģentūra” vai VAS „Valsts nekustamie īpašumi”) atrodas vēl neatsavinātā bezmantinieku manta, uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kuram pievieno tiesu nolēmumus un notariālos aktus par mantojuma lietas izbeigšanu un dokumentus, kuros iekļauta informācija par mantas apjomu un kreditoru prasījumiem, nosūta tās apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam, kas pastāv pie apgabaltiesas, kuras teritorijā atrodas attiecīgā manta.

Kreditoram nav jādara nekas, likumdevējs šo pienākumu ir uzlicis konkrētajam mantas pārvaldītājam – valsts iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām. Izņēmums  ir, ja kreditors savu interešu aizstāvībai ir cēlis prasību tiesā, lai ātrāk panāktu savu saistību piespiedu izpildi. Tad šo „strīdus” bezmantinieku mantu valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība nodod zvērinātam tiesu izpildītājam pārvaldīšanai, apsardzībai un realizācijai mēneša laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums attiecīgajā lietā. Viens no tipiskiem piemēriem – kreditora pretenzija ir fiksēta notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu un pirms tam, paralēli vai pēc tam tiesā ir celta prasība par saistību piespiedu izpildi. Šajā situācijā kreditoram ir jāizvērtē, kas ir izdevīgāk – turpināt tiesāties, vai izbeigt tiesvedību, piemēram, noslēdzot izlīgumu vai atsakoties no prasības (ja saistība ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu vai arī ir ietverta publiskā aktā).

Ņemot vērā to, ka, gatavojot Ministru kabineta noteikumus, tika konstatēts, ka ir bijuši arī spriedumi par bezmantinieku mantu, ne tikai notariālo aktu izraksti par mantojuma lietas izbeigšanu un, lai nepasliktinātu kreditoru statusu, Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 133. punktā ir paredzēts, ka bezmantinieku mantas lietās, kuras uzsāktas līdz 2013. gada 30. jūnijam un kuras saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumu 16. punktu tiek nodotas zvērinātam tiesu izpildītājam, par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāma arī persona, kuras labā nostiprināta hipotēka, ķīlas tiesība vai aizlieguma atzīme. Tātad valsts iestādes vai valsts kapitālsabiedrības nosūtīta informācija par kreditoru saistību apmēru vai zemesgrāmatā atrodamā informācija par nostiprinātajām hipotēkām, ķīlas tiesībām vai aizlieguma atzīmēm kalpos par pamatu, lai zvērināts tiesu izpildītājs pēc mantas pārdošanas varētu apmierināt šo kreditoru prasījumus Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā un secībā.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

19/09/2019 22/08/2019 20/03/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija