Jul Jun 2020 Jul Aug
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 milj. eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati.

 

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt izejvielu cenu kritums. Patēriņa cenas šā gada jūnijā samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lielākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā ir bijusi tieši degvielai, kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Šā gada maijā rūpniecības nozare uzrādīja ražošanas apjomu kritumu, kas esošajos apstākļos nav vērtējams tik slikti, ņemot vērā, ka sarukuma temps ir kļuvis lēnāks, salīdzinot ar  iepriekšējā mēneša rezultātiem. Ja 2020. gada aprīlī rūpniecības izlaide gada griezumā bija sarukusi par 9,2%, maijā šis kritums samazinājās līdz 6,4%. Turklāt mēneša griezumā jeb salīdzinot ar aprīli, maijā kopējie ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā uzrādīja būtisku pieaugumu – par 4,9%.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecības darbību Latvijā, kopējais tirdzniecības apgrozījums (salīdzināmās cenās) maijā bija nedaudz zemāks nekā pērnā gada maijā, pārdošanas apjomiem gada griezumā samazinoties par 0,6%. Šis kritums ir ievērojami zemāks nekā iepriekšējā mēnesī reģistrētais (-9%), ko aprīlī visvairāk un tiešā veidā ietekmēja COVID-19 slimības izplatība, ar to saistītie ierobežojumi un iedzīvotāju piesardzība, izvairoties no iepirkšanās, kas nav saistīta ar pirmās nepieciešamības preču iegādi. Līdz ar to maijā mēneša griezumā tika reģistrēts salīdzinoši straujš tirdzniecības apgrozījuma pieaugums, uzrādot 7,8%. Savukārt šā gada piecos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā uzrāda nelielu kritumu 0,7% apmērā.

Covid-19 izraisītā krīze, kuras tiešā ietekme Latvijā bija jūtama no marta vidus, jau būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus un pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir būtiski samazinājuši privāto patēriņu un vairākās krīzes tieši skartajās pakalpojumu nozarēs jau fiksēts visai krass apjomu kritums. Situācija ekonomikā arī tiešā veidā ietekmē ieņēmumu izmaiņas kopbudžetā. Tādējādi, gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta ieņēmumos saņemti 4 709,2 milj. eiro, kas bija par 117,9 milj. eiro jeb 2,4% mazāk kā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt, kopbudžeta izdevumi (4 650,5 milj. eiro) veikti par 337,8 milj. eiro jeb 7,8% lielākā apmērā kā iepriekšējā gadā. To noteica finansējuma piešķiršana ALTUM programmām uzņēmumu atbalstam, izdevumu pieaugums veselības nozares finansēšanai, kā arī augstāki izdevumi sociālajiem pabalstiem. Jāatzīmē, ka tieši maijā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi strauji samazinājās (par 17,9% pret maiju pērn), savukārt ievērojami pieauga pabalstu (izņemot pensijas) izdevumi (par 44,1%).

Uzsākot 2021.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2020.-2023.gadam. Prognozes ņem vērā Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz ekonomiku un paredz, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās šogad samazināsies par 7,0%, bet 2021.gadā ekonomikas izaugsme atjaunosies, IKP pieaugumam veidojot 5,1%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada aprīlī liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 927,7 miljonus eiro, kas bija par 13,9% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Fiksētais eksporta kritums aprīlī bija straujākais kopš 2009. gada oktobra, ko lielā mērā ietekmēja pandēmijas izraisītās sekas. Ārējā pieprasījuma būtisks kritums pasaulē bija iepriekš paredzams, uz ko norādīja gan ekonomikas sentimenta rādītāji Eiropas Savienībā (ES), ASV un Ķīnā, gan arī starptautisko organizāciju prognozes par pasaules ekonomikas attīstību un ārējo tirdzniecību. Daudzām pasaules valstīm bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis un robežas bija slēgtas aprīlī, bet  starptautiskajai preču kustībai nebija noteikti tik stingri ierobežojumi kā cilvēku kustībai. Tomēr pašizolācija un karantīnas ieviešana, it īpaši ES valstīs jeb lielākajā Latvijas eksporta tirgū, būtiski mazināja ekonomisko aktivitāti, kā rezultātā mazinājies arī pieprasījums pēc Latvijas precēm.

Strauji samazinoties degvielas, gāzes, kā arī izmitināšanas pakalpojumu cenām salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošu mēnesi, Latvijā šā gada maijā pirmo reizi kopš 2016. gada jūnija ir fiksēta deflācija 0,6% apmērā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvades dati. Kopumā preču cenas samazinājās par 1,6%, ko lielā mērā ietekmēja energoresursu cenu kritums, kamēr pakalpojumu cenas palielinājās par 1,8% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Lai arī pakalpojumu cenas palielinājās, tomēr kopš gada sākuma pieauguma temps būtiski ir samazinājies, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas izraisītās sekas.

COVID-19 izraisītā krīze, kuras tiešā ietekme Latvijā bija jūtama tikai no marta vidus, jau būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus šā gada pirmajā ceturksnī, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ir samazinājies par 1,5%. Ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī bijis par 0,1 procentpunktu lielāks nekā parādīja pirms mēneša publicētie IKP ātrā novērtējuma dati.

Šā gada aprīlī COVID-19 krīzes iespaidā Latvijas mazumtirdzniecībā reģistrēts straujākais kritums pēdējo desmit gadu laikā, tirdzniecības apjomiem salīdzināmās cenās gada griezumā sarūkot par 9%. Aprīļa dati parāda patieso pašizolācijas un fiziskās distancēšanās ainu, jo tika aizvadīts pilns mēnesis COVID-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā, ko raksturo virkne ekonomisko aktivitāti ierobežojošu pasākumu.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 50

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jul Jun 2020 Jul Aug
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija