Oct Sep Oktobris 2020 Oct Nov
P O T C P S Sv
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada aprīlī liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 927,7 miljonus eiro, kas bija par 13,9% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Fiksētais eksporta kritums aprīlī bija straujākais kopš 2009. gada oktobra, ko lielā mērā ietekmēja pandēmijas izraisītās sekas. Ārējā pieprasījuma būtisks kritums pasaulē bija iepriekš paredzams, uz ko norādīja gan ekonomikas sentimenta rādītāji Eiropas Savienībā (ES), ASV un Ķīnā, gan arī starptautisko organizāciju prognozes par pasaules ekonomikas attīstību un ārējo tirdzniecību. Daudzām pasaules valstīm bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis un robežas bija slēgtas aprīlī, bet  starptautiskajai preču kustībai nebija noteikti tik stingri ierobežojumi kā cilvēku kustībai. Tomēr pašizolācija un karantīnas ieviešana, it īpaši ES valstīs jeb lielākajā Latvijas eksporta tirgū, būtiski mazināja ekonomisko aktivitāti, kā rezultātā mazinājies arī pieprasījums pēc Latvijas precēm.

Strauji samazinoties degvielas, gāzes, kā arī izmitināšanas pakalpojumu cenām salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošu mēnesi, Latvijā šā gada maijā pirmo reizi kopš 2016. gada jūnija ir fiksēta deflācija 0,6% apmērā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvades dati. Kopumā preču cenas samazinājās par 1,6%, ko lielā mērā ietekmēja energoresursu cenu kritums, kamēr pakalpojumu cenas palielinājās par 1,8% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Lai arī pakalpojumu cenas palielinājās, tomēr kopš gada sākuma pieauguma temps būtiski ir samazinājies, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas izraisītās sekas.

COVID-19 izraisītā krīze, kuras tiešā ietekme Latvijā bija jūtama tikai no marta vidus, jau būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus šā gada pirmajā ceturksnī, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ir samazinājies par 1,5%. Ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī bijis par 0,1 procentpunktu lielāks nekā parādīja pirms mēneša publicētie IKP ātrā novērtējuma dati.

Šā gada aprīlī COVID-19 krīzes iespaidā Latvijas mazumtirdzniecībā reģistrēts straujākais kritums pēdējo desmit gadu laikā, tirdzniecības apjomiem salīdzināmās cenās gada griezumā sarūkot par 9%. Aprīļa dati parāda patieso pašizolācijas un fiziskās distancēšanās ainu, jo tika aizvadīts pilns mēnesis COVID-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā, ko raksturo virkne ekonomisko aktivitāti ierobežojošu pasākumu.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par ražošanas apjomu pārmaiņām Latvijas rūpniecībā šā gada aprīlī liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi rūpniecības izlaide salīdzināmās cenās ir sarukusi par 9,2%. Apstrādes rūpniecībā tika reģistrēts kritums 9% apmērā, kas bija straujākais nozares izlaides samazinājums kopš 2009. gada, kad gadā kopumā nozare bija sarukusi par 20,3%. Savukārt nozares izlaides līmenis aprīlī ir noslīdējis līdz  aptuveni 2016. gada otrā pusgada līmenim.

Šā gada martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā samazinājās par 3,6%, informē Centrālā statistikas pārvalde. Negatīvu attīstību nozarē noteica gan ražošanas apjomu kritums ieguves rūpniecībā, gan elektroenerģijas un gāzes apgādē, kā arī apjomu sarukums vienā no noteicošajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – apstrādes rūpniecībā. Arī pirmajā ceturksnī kopumā rūpniecībā tika reģistrēts kritums – par 2,3%.

Latvijas ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās, kas bija vērojama jau 2019. gada otrajā pusē, turpinājusies arī šā gada pirmajā ceturksnī, kura lielākajā daļās ekonomiku vēl nepaspēja būtiski ietekmēt Covid-19 izplatība. Iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājies par 1,4%, liecina ceturtdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem sarucis par 2,9%. Tik strauju kritumu Latvijas ekonomika iepriekš bija piedzīvojusi tikai 2008.-2009. gada ekonomiskās krīzes laikā.

Finanšu ministrija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju ir izstrādājusi vadlīnijas par iepirkumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā. Tajās apkopota informācija par publisko iepirkumu regulējuma piemērošanas iespējām efektīva publiskā iepirkuma veikšanai ārkārtējās situācijas apstākļos.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās šā gada martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu saruka par 1,8% un salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kritums bija vēl straujāks - 5,9%. Tirdzniecība ir starp Covid-19 tieši skartajām nozarēm, kuru darbību būtiski ietekmējusi šā gada 12. martā noteiktā ārkārtējā situācija valstī un ar to saistītie ierobežojumi. Tādējādi Covid-19 pandēmijas izplatības sekas jau ir vērojamas jaunākajos datos par mazumtirdzniecības rezultātiem.

2020. gada februārī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Ja šā gada janvārī preču eksporta vērtība palielinājās par 7,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tad februārī eksporta izaugsme paātrinājās un sasniedza 9,5% pieaugumu gada izteiksmē. Tik straujš preču eksporta kāpums gada sākumā bija negaidīts, ņemot vērā, ka kopš pērnā gada vidus pasaules ekonomikas izaugsme un ārējais pieprasījums sāka bremzēties. Janvāra un februāra datos vēl neatspoguļojas koronavīrusa Covid-19 negatīvā ietekme uz Latvijas preču eksportu. Taču turpmākajos mēnešos situācija visticamāk mainīsies, un pandēmijas izraisītās sekas pakāpeniski sāks negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 52

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Oct Sep Oktobris 2020 Oct Nov
P O T C P S Sv
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija