Nov Oct Novembris 2019 Nov Dec
P O T C P S Sv
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Latvijas preču eksporta vērtība šā gada maijā bija par 2,6% zemāka nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, ko galvenokārt ietekmēja būtisks mehānismu un mehānisko ierīču reeksporta samazinājums. Tikmēr Latvijā ražoto preču eksports joprojām uzrādīja pieaugumu. Dati par apstrādes rūpniecības produkcijas eksportu rāda, ka maijā Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā bija par 2,7% augstāks salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Lai arī Latvijas rūpnieki turpina audzēt eksporta apgrozījumu, fiksētais kāpums maijā ir zemākais kopš 2017. gada vidus, un pieauguma temps kopumā mazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Tas norāda uz ārējā pieprasījuma mazināšanos un apstiprina jau iepriekš izteiktas bāžas par to, ka eksporta izaugsme šogad būs ievērojami zemāka nekā pērn.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2019. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0,3%, ko pārsvarā radīja sezonāls cenu kāpums tām precēm un pakalpojumiem, kuru pieprasījums pieaug tieši vasaras laikā. Tā komplekso atpūtas pakalpojumu cenas pieauga par 15,7%, bet pasažieru pārvadājumu pakalpojumi bija par 3,9% dārgāki salīdzinājumā ar šā gada maiju. Vasarā tradicionāli pieaug tūristu skaits gan no ārvalstīm, gan valsts iekšienē saistībā ar brīvlaiku skolā un atvaļinājumiem, līdz ar to pieprasījums pēc atpūtas un transporta pakalpojumiem arī ievērojami pieaug, kas atspoguļojas arī cenu kāpumā.

Ceturtdien, 4.jūlijā, publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā liecina par mērenu nozares izaugsmi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju ražošanas apjomiem palielinoties par 1,7%. Maijā pirmo reizi pēdējā gada laikā samazinājās ieguves rūpniecības apjomi – par 3,3%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā pirmo reizi šā gada laikā tika reģistrēts pieaugums. Lēns izlaides kāpums tika fiksēts arī apstrādes rūpniecībā, tās izlaidei gada griezumā palielinoties par 1,7%.

Šā gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā palēninājās, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju tirdzniecības apjomiem palielinoties vien par 1,2%. Mazumtirdzniecības izaugsmes sabremzēšanos noteica degvielas pārdošanas apjomu kritums par 2,8%, kā arī neliels sarukums pārtikas produktu tirdzniecībā. Tikmēr nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, atskaitot degvielu, turpinājās stabils pieaugums. Tādējādi šā gada piecos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums sasniedza 3,6%, ko veicināja nepārtikas preču, atskaitot degvielu, mazumtirdzniecības kāpums. Auto degvielas un pārtikas tirdzniecības apjomi, lai arī pieauga, uzrādījuši samērā vāju izaugsmes tempu, attiecīgi 1% un 1,8%.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada janvārī-maijā konsolidētajā kopbudžetā veidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums. Tas ir aptuveni iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī (507 miljoni eiro). Tostarp pašvaldību budžetā, ievērojami palielinoties ieņēmumiem, pārpalikuma apmērs sasniedzis 144,1 miljonu eiro. Tas ir par 61 miljonu eiro vairāk kā pērn piecos mēnešos.

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam. Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Salīdzinot ar pērno gadu, šā gada aprīlī eksporta vērtība augusi par 2,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu. Fiksētais pieaugums bija tikai nedaudz mazāks par eksporta kāpumu šā gada pirmajā ceturksnī, kad vidējais pieaugums veidoja 3,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Mērenāka Latvijas preču eksporta izaugsme gada sākumā, salīdzinot ar vidējo eksporta izaugsmi tuvu pie 10% pagājušajā gadā, bija iepriekš paredzama un skaidrojama gan ar pasaules ārējās tirdzniecības pieauguma tempu samazinājumu, gan ar lēnāku ekonomikas izaugsmi galvenajos Latvijas eksporta noieta tirgos.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka 2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas palielinājās par 0,2%, līdz ar to gada inflācija sasniedza 3,3% salīdzinājumā ar 2018. gada maiju. Gada inflācija maijā ir tikai par 0,1 procentpunktu zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, tādējādi var secināt, ka patēriņa cenu kāpums šā gada pavasara mēnešos bija straujākais pēdējo divu gadu laikā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka patēriņa cenu kāpuma paātrinājums šajos mēnešos bija iepriekš prognozēts un nebija pārsteigums. Sagaidāms, ka inflācija tuvu 3% gada griezumā būs arī turpmākajos šī gada mēnešos, tomēr gada otrajā pusē pakāpeniski mazināsies un gada vidējā inflācija tomēr būs nedaudz zem trim procentiem. 

Kopējais rūpniecības produkcijas apjoms šā gada aprīlī bijis par 2,4% mazāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos, samazinājumu rūpniecībā noteicis tikai kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 22,6%, savukārt apstrādes rūpniecībā saglabājusies stabila izaugsme un nozares produkcijas apjomi aprīlī bijuši par 3,8% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums aprīlī bijis arī ieguves rūpniecībā – par 23,0%, salīdzinot ar 2018. gada aprīli.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3%, informē Centrālā statistikas pārvalde. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad ekonomika pieauga par 4,8%, tautsaimniecības izaugsme šā gada sākumā ir palēninājusies, lai gan pirmā ceturkšņa pieaugums ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā liecināja pirms mēneša publiskotais IKP ātrais novērtējums. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzrādīja samazinājumu – par 0,1.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 46

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Nov Oct Novembris 2019 Nov Dec
P O T C P S Sv
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija