Jun May 2019 Jun Jul
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Sliktas ražas un reeksporta krituma dēļ septembrī nedaudz samazinājās preču eksports 09/11/2018

Centrālās statistikas pārvaldes šodien publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada septembrī pirmo reizi pēdējos sešos mēnešos gada griezumā samazinājās. Lai arī preču eksporta vērtība septembrī kopumā bija augsta un pārsniedza 1 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā citos atsevišķos šā gada mēnešos, tomēr preču eksports bija par 1,0% zemāks nekā pērnā gada septembrī. Nelielo kopējo preču eksporta kritumu galvenokārt noteicis iepriekš prognozēts samazinājums graudaugu un rapšu eksportā, sliktās graudaugu ražas dēļ šogad rudenī, kā arī reeksporta samazinājums atsevišķām elektroiekārtām un mehāniskajām ierīcēm. Izslēdzot šo preču eksporta kritumu, kopējais eksports septembrī būtu par 3,9% augstāks nekā iepriekšējā gada septembrī.

Lielākā negatīvā ietekme uz preču eksporta vērtības izmaiņām septembrī bijusi lauksaimniecības un pārtikas preču grupai, it īpaši samazinoties graudaugu un rapšu eksportam. Tradicionāli lielākais graudaugu un rapšu eksporta apjoms ir vērojams tieši rudens mēnešos, taču šogad septembrī šo preču eksporta vērtība bija attiecīgi par 3,8% un 76,8% mazāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Netipiski sausie laikapstākļi šā gada vasarā Latvijā negatīvi ietekmēja savākto ražas apjomu, tādējādi ietekmējot arī eksporta datus. Visticamāk, ka arī pārējos rudens mēnešos šo preču eksporta vērtība būs mazāka nekā pērn. Kopējais lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kritums šā gada septembrī bija 11,5%.

Būtiski samazinājās mehānismu un mehānisko ierīču, kā arī elektroierīču un elektroiekārtu eksporta vērtība, attiecīgi par 8,9% un 4,8%, salīdzinot ar pērnā gada septembri. Pirmajā gadījumā eksporta kritumu noteica turboreaktīvo dzinēju eksporta samazinājums, savukārt elektropreces negatīvi ietekmēja mobilo telefonu, monitoru un projektoru eksporta samazinājums. Jāatzīmē, eksporta kritumu šajās preču grupās ietekmēja reeksporta apjomu samazinājums un tas nav saistīts ar Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanu apjomu samazinājumu šajās nozarēs.  

Eksporta kritumu septembrī nedaudz kompensēja koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugums par 17,7%, ko ietekmēja malkas apaļkoku eksporta kāpums uz Igauniju un Apvienoto Karalisti, un neapstrādāto kokmateriālu eksporta pieaugums uz Zviedriju. Neskatoties uz to, ka koka uz koka izstrādājumu eksports vēl pērnajā gadā sasniedza augstāko eksporta vērtību kopš 1995. gada, tieši šī preču eksporta grupa bija galvenais eksporta virzītājspēks arī 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos un nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē. Kopējais preču eksports pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 8,3% salīdzinājumā ar pērnā gadā attiecīgo periodu, turklāt nedaudz vairāk par trešdaļu ir koksnes eksporta pieauguma nopelns.

No pārējām preču grupām, kuras ietekmēja eksporta izmaiņas septembrī, vēl jāatzīmē ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta kāpumu par 8,7% saistībā ar farmācijas produktu eksporta pieaugumu uz Lietuvu. Savukārt metālu eksporta pieaugumu par 7,9% veicināja dzelzs atkritumu eksporta pieaugums uz Turciju, kā arī dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu un stieņu eksporta kāpums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Vērtējot Latvijas eksporta attīstības perspektīvas vidējā termiņā, negatīvie riski ir pastiprinājušas kopš šā gada sākuma un eksporta pieaugumu var ierobežot pasaules ārējās vides nenoteiktība saistībā ar protekcionisma pieaugumu pasaules tirdzniecībā. ES uzņēmēju noskaņojums joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, tomēr pēdējo mēnešu dinamika ir lejupvērsta un ekonomikas sentimenta indeksa vērtība šā gada oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš pērnā gada vidus. Papildus tam arī Latvijas rūpnieku novērtējums par produkcijas noieta perspektīvām šā gada ceturtajā ceturksnī ir nedaudz pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem.

Eksporta kritumu septembrī noteicošie faktori nav saistīti ar ārējo pieprasījumu kritumu. Taču aktuālākajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Pasaules ekonomikas pārskatā, kas tika atjaunots šā gada oktobrī, par 0,6 procentpunktiem tika samazināta pasaules tirdzniecības apjomu prognoze šim gadam (līdz 4,2%) salīdzinājumā ar šā gada jūlija prognozēm, galvenokārt skaidrojot to ar protekcionisma pieaugumu pasaules tirdzniecībā. Jāatzīmē, ka jau iepriekšējās ekonomikas prognozēs, kas bija atjaunotas šā gada jūlijā, SVF arī samazināja pasaules tirdzniecības apjomu pieaugumu, līdz ar to jāsecina, ka kopš šā gada vidus pasaules ārējo tirdzniecību negatīvi ietekmējošie riski tikai pastiprinājās. Līdz ar to Latvijas preču eksporta pieauguma tempi turpmākajos mēnešos mazināsies un būs zemāki par vidējo pieaugumu tempu šā gada pirmajos deviņos mēnešos jeb 8,3%.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

11/06/2019 11/06/2019 03/06/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jun May 2019 Jun Jul
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija