Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Eksporta dati pērnā gada nogalē liecina par ārējā pieprasījuma samazināšanos 12/02/2019

Pateicoties noturīgai ekonomikas izaugsmei Latvijas lielākajos eksporta tirgos gan ES, gan ārpus tās, it īpaši ASV un Krievijā, preču eksporta vērtība 2018.gadā sasniedza 12,3 miljardus eiro. Tas ir par 7,2% vairāk nekā 2017. gadā. Eksporta kāpums ir fiksēts visās lielākajās preču grupās (koksne, metāli, mehāniskās ierīces), izņemot pārtikas produktus.

Lielāko devumu preču eksporta kāpumā 2018. gadā starp visām preču grupām nodrošināja koksnes un koka izstrādājumi, to eksporta vērtībai palielinoties par 17,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tādējādi izskaidrojot 2,9 procentpunktus no kopējā eksporta pērnā gada pieauguma. Koksnes un koka materiālu eksports nepārtraukti palielinās jau devīto gadu pēc kārtas. 2018.gadā pirmo reizi šo preču eksporta vērtība pārsniedza divus miljardus eiro. Savukārt pēdējo desmit gadu laika periodā, salīdzinot ar 2009. gadu, koka un koka izstrādājumu eksports gandrīz trīskāršojies. Attiecībā uz 2018. gadu, tad koka un koka izstrādājumu eksporta vērtību veicināja gan izejvielu sadārdzinājums, gan arī fiziskā apjoma kāpums. Lielākais kāpums fiksēts uz Zviedriju. To veicināja neapstrādāto kokmateriālu eksporta pieaugums. Savukārt uz Apvienoto Karalisti koka un koka izstrādājumu eksportu veicināja garumā sazāģēto kokmateriālu, kā arī malkas un koksnes šķeldas eksporta pieaugums.

Otro lielāko devumu preču eksporta kāpumā 2018. gadā noteica mehānismu un mehānisko ierīču eksporta palielinājums par 26,3%, salīdzinot ar 2017. gadu. Tik iespaidīgu pieaugumu ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un turbopropelleru eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka šo preču eksporta pieaugumam kopumā ir neitrāla ietekme uz ārējo tirdzniecības bilanci vidējā termiņā, jo turboreaktīvo dzinēju un turbopropelleru eksports ir saistīts ar šo preču remontu ASV. Brīdī, kad remonts būs pabeigts, šīs preces tiks atsūtītas atpakaļ Latvijā, kas atspoguļosies importa datos.

Par 14,0% palielinājies metālu un metālu izstrādājumu eksports. To noteica alumīnija metālkonstrukciju eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti, dzelzs atkritumu un lūžņu eksports uz Igauniju un Lietuvu, kā arī dzelzs un tērauda velmējumu un cauruļu eksporta kāpums uz Zviedriju, Igauniju un Lietuvu.

Pārtikas preču eksporta vērtība 2018. gadā bija līdzvērtīga iepriekšējā gada vērtībai. Vēl 2018. gada pirmajā pusē pārtikas eksports pieauga par 10,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. To galvenokārt nodrošināja alkoholisko dzērienu eksporta kāpums uz Krieviju, kā arī augļu eksports uz ES valstīm un dārzeņu eksports uz trešajām valstīm. Taču jau gada otrajā pusē, tieši rudens mēnešos, būtisks graudaugu eksporta kritums samazināja pārējo pārtikas preču eksporta pieaugumu. Līdz ar to arī pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta vērtība kopumā palika nemainīga, salīdzinot ar 2017. gadu. Graudaugu eksports bija zemākais kopš 2015. gada, ko negatīvi ietekmēja pērnās vasaras sausie laika apstākļi. Ja izslēgtu graudaugu eksporta samazinājuma negatīvo ietekmi, tad kopējā Latvijas preču eksporta vērtībā būtu par 0,6 procentpunktiem augstāka un pieaugums būtu 7,8% gadā.

Latvijas preču eksporta vērtība 2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 19,2%. Ārējās tirdzniecības aktivitātes samazinājums ir raksturīgs  gada nogalei, kas galvenokārt ir skaidrojams ar sezonāliem faktoriem. To arī apliecina importa vērtības kritums par 7,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Taču bažas rada eksporta samazinājums par 1,3% gada griezumā, salīdzinot ar 2017. gada decembri. Lai arī eksporta kritums nav būtisks un pamatā to ietekmēja vienreizējie faktori, tomēr kopumā pēdējo mēnešu eksporta dinamika norāda uz pakāpenisku ārējā pieprasījuma samazinājumu.

Eksporta kritumu pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar 2017. gada decembri negatīvi ietekmēja reeksporta kritums mehānismu un mehānisko ierīču preču grupā, saistībā ar turboreaktīvo dzinēju eksporta samazinājumu. Savukārt minerālproduktu reeksporta kritumu noteica naftas eļļu un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājums. Papildus tam, kopējo eksportu samazināja graudaugu eksporta kritums vājas ražas dēl.

Lai arī preču eksporta izaugsme 2018. gadā turpināja palielināties, tomēr eksporta dati pērnā gada nogalē liecina par ārējā pieprasījuma samazināšanos. Eksporta pieaugums 2018. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās līdz 3,6% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, kamēr gada pirmajā pusē eksporta izaugsmē bija vērtējama ar divciparu skaitli, proti, 10,8%, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu. 2018. gads bija zīmīgs ar protekcionisma pieaugumu pasaules tirdzniecībā un pērnā gada nogalē negatīvā ietekme pastiprinājās, ko atspoguļo ES ekonomikas konfidences samazinājums un ES iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu bremzēšanās. ES reālā IKP pieaugums 2018. gada trešajā ceturksnī gada griezumā pirmo reizi kopš 2017. gada sākuma noslīdēja zem 2% un veidoja 1,8%. Savukārt operatīvie dati par ES ekonomisko izaugsmi ceturtajā ceturksni liecina, ka IKP pieauguma temps vēl ir palēninājies līdz 1,5%.  

Ārējais pieprasījums kopumā samazinās, taču Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsme joprojām ir pozitīva. Sagaidāms, ka Latvijas preču eksporta pieaugums turpināsies arī 2019. gadā, taču izaugsme būs mērenāka salīdzinājumā ar pērnā gada pieaugumu.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

10/10/2019 10/10/2019 04/10/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija