Jun May 2019 Jun Jul
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Preču eksporta kritumu janvārī noteica reeksporta samazinājums 12/03/2019

2019. gada janvārī Latvijas preču eksports uzrādīja nelielu samazinājumu, kas saistīts galvenokārt ar mehānismu un mehānisko ierīču grupas reeksporta kritumu vienreizēju faktoru ietekmē. Preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri bija par 0,6% zemāka, tādējādi veidojot 962,5 miljonus eiro. Eksporta datu analīze liecina, ka, izslēdzot no kopējās preču eksporta vērtības turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājumu uz ASV 41,1 miljona eiro apmērā, preču eksports gada griezumā būtu pieaudzis par 3,8%. Tieši turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritums mazināja mehānismu un mehānisko ierīču grupas eksportu par 46,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri. Attiecībā uz turboreaktīvo dzinēju reeksportu ir jāatzīmē, ka tas ir saistīts ar Latvijas aviokompānijas jauno lidmašīnu piegādi un to tālāko tehnisko apkalpošanu, pakāpeniski atjaunot savu floti. Veicot lidmašīnu testēšanu un apkopi, to dzinēji tika aizsūtīti atpakaļ uz rūpnīcu, tādējādi ietekmējot ārējās tirdzniecības datus.

Analizējot eksporta izmaiņas citās preču grupās, jāatzīmē metāla un metāla izstrādājumu eksporta kritums pirmo reizi pēdējā pusotra gada laikā. Metāla eksporta vērtība gada griezumā samazinājusies par 29,7%, ko noteica dzelzs atkritumu eksporta samazinājums uz Turciju, kā arī dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu eksporta kritums uz Baltijas valstīm.

Tajā pašā laikā strauji turpina palielināties koka un koka izstrādājumu eksports. Šo preču eksporta vērtības kāpums par 49,5 miljoniem eiro jeb 31,2% salīdzinājumā ar pērnā gada janvārī ir lielākais starp visām preču grupām. Lielākais koksnes produkcijas eksporta apjoms šā gada janvārī bija fiksēts tieši uz Apvienoto Karalisti (+53,8%), kas daļēji ir skaidrojams ar krājumu veidošanu pirms Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Joprojām nav panākta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no ES, tajā skaitā par ārējās tirdzniecības nosacījumiem un iespējamiem muitas tarifiem, tādējādi koksnes eksports uz šo valsti arī turpmākajos mēnešos varētu palielināties visai strauji. Zīmīgi arī tas, ka koksnes produkcijas eksports ir labi diversificēts un pieaugums fiksēts uz daudziem noieta tirgiem. Piemēram, samērā straujš koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugums fiksēts arī uz Zviedriju, Igauniju, Vāciju un Poliju. Koksnes eksporta vērtību stimulē gan izejvielu cenu kāpums pasaules tirgos, gan joprojām pozitīva ekonomikas izaugsme ES kopumā, gan arī Latvijas kokrūpnieku augstā konkurētspēja.

Kā jau atzīmēts, pat ja izslēgtu turboreaktīvo dzinēju eksporta samazinājumu šā gada janvārī, preču eksporta pieaugums būtu 3,8%. Taču šis eksporta sniegums ir uz pusi mazāks nekā preču eksporta vidējais pieaugums pērnajā gadā, kas norāda uz ārējā pieprasījuma sarukumu. Ārējā pieprasījuma samazināšanās pazīmes bija fiksētas jau iepriekšējā gada otrajā pusē, kad Latvijas preču eksporta pieauguma temps sāka bremzēties. Protekcionisma pieaugums pasaules tirdzniecībā pērnajā gadā negatīvi ietekmēja ES ekonomikas konfidences rādītājus un mazināja ekonomikas izaugsmi. Tā, ES reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2018. gada trešajā ceturksnī gada griezumā pirmo reizi kopš 2017. gada sākuma noslīdēja zem 2% un veidoja 1,8%, bet ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsme vēl palēninājās līdz 1,5%.

Neskatoties uz kritumu šā gada janvārī, sagaidāms, ka eksporta pieaugums šogad tomēr būs pozitīvs, lai gan mērenāks nekā pērn. Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā šā gada janvārī bijis par 11,3% augstāks salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā, kas norāda uz to, ka eksporta vērtība precēm, kas ražotas Latvijā, pieauga. Savukārt Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta apjomiem šā gada pirmajā ceturksnī kopumā saglabājies iepriekšējā gada vidējā līmenī. Papildus tam, pamatojoties uz jaunākajām Eiropas Komisijas makroekonomikas prognozēm, ES ekonomikas izaugsme 2019. gadā turpināsies un reālā IKP pieaugums būs 1,5%, kamēr tādiem Latvijas eksporta tirgiem kā Lietuva, Igaunija un Polija ekonomikas izaugsme paredzēta krietni straujāka par ES vidējo.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

11/06/2019 11/06/2019 03/06/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jun May 2019 Jun Jul
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija