Nov Oct Novembris 2019 Nov Dec
P O T C P S Sv
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī palēninājusies līdz 2,0% 30/08/2019

Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī pazeminājusies līdz 2,0%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, kas ir vēl nedaudz lēnāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotie iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,7%, kas tāpat ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā liecināja IKP ātrais novērtējums.

Otrā ceturkšņa ekonomikas izaugsme gada griezumā bijusi lēnākā kopš 2016.gada trešā ceturkšņa un attīstības tempu samazināšanos noteicis vairāku faktoru kopums, tajā skaitā pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos, samazinot apstrādes rūpniecības izaugsmes tempus, Krievijas kravu tranzīta kritums Latvijas ostās un dzelzceļā, kā arī samazinājums nerezidentu apkalpošanā finanšu sektorā un zemāki produktu nodokļu apjomi, kur ietekmi sāka atstāt pierobežas tirdzniecības mazināšanās. Arī būvniecības nozares attīstība būtiski palēninājusies, otrajā ceturksnī uzrādot vairs tikai 1,0% pieaugumu, kamēr divos iepriekšējos gados tā bija sasniegusi divciparu skaitļos mērāmu kāpumu.

Savukārt starp straujāk augošajām nozarēm otrajā ceturksnī bijušas lauksaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī komercpakalpojumu nozares, kas kopā tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēm nodrošinājušas lielāko devumu Latvijas ekonomikas kopējā izaugsmē. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē pievienotā vērtība pieaugusi par 12,8%, tajā skaitā lauksaimniecībā par 24,5%, bet mežsaimniecībā – par 5,8%. Komercpakalpojumu nozarē sasniegts 8,9%, bet izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – 8,7% pieaugums.

Bez jau minētajām transporta un finanšu pakalpojumu nozarēm ar attiecīgi 3,7% un 7,6% kritumu, lejupslīdi otrajā ceturksnī piedzīvojusi arī pārējā rūpniecība, tajā skaitā ieguves rūpniecība un enerģētika, kas samazinājusies par 1,6%, kamēr apstrādes rūpniecība augusi tikai par 0,4%.

Arī otrā ceturkšņa dati no izlietojuma puses apstiprina, ka izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza desmit procentus. Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%.

Šā gada pirmajā pusē kopā Latvijas ekonomika, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, palielinājusies par 2,4%, savukārt, ņemot vērā darba dienu skaita ietekmi, pieaugums pēc izlīdzinātiem datiem bijis būtiski augstākā 3,0% līmenī. Augstāki sezonāli izlīdzinātie dati, kas savā ziņā precīzāk raksturo Latvijas ekonomikas pašreizējā brīža attīstības tempu, ļauj nākamajos ceturkšņos sagaidīt augstākus pieauguma tempus arī neizlīdzinātajos datos. Vienlaikus situācija ārējos tirgos joprojām saglabājās ne īpaši labvēlīga Latvijas eksportam, izaugsmes prognozes pasaules ekonomikai kopumā un īpaši eirozonai arvien tiek samazinātas, Eiropas Savienības ekonomiskās konfidences indekss jau vairāk nekā gadu pastāvīgi samazinās, augustā noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2013.gada. Pasaules tirdzniecības attīstību kavē augošās protekcionisma tendences un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, bet Eiropā situāciju pasliktina neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES un Vācijas rūpniecības nozares problēmas. Līdz ar to arī atvērtā Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā divos iepriekšējos divos gados.

Kamēr ārējie riski Latvijas ekonomikai pēdējo mēnešu laikā ir tikai palielinājušies, izaugsmes tempu palēnināšanās būvniecības un informācijas tehnoloģiju nozarēs iezīmē nedaudz vājinājušos iekšējos riskus saistībā ar nepietiekamajiem darbaspēka resursiem un pārmērīgi strauju algu kāpumu.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

12/11/2019 08/11/2019 04/11/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Nov Oct Novembris 2019 Nov Dec
P O T C P S Sv
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija