Aug Jul 2020 Aug Sep
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā plānotajā līmenī 31/01/2020

Atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā pērn bijis 117,6 miljonu eiro deficīts, kas ir par 97,5 miljoniem eiro mazāk kā 2018. gadā. Kopbudžeta deficīta apmērs bija arī zemāks nekā prognozēts likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam”. Labāka kopbudžeta bilance pamatā skaidrojama ar ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu palielināšanos, ņemot vērā decembrī no Eiropas Komisijas (EK) saņemtos maksājumus par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas fondu projektiem.

Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai ĀFP ieņēmumu plūsmas tiek atzītas tikai tādā apmērā, kādā attiecīgajā gadā tiek veikti izdevumi ĀFP projektu īstenošanai, tādējādi EK atmaksu saņemšanas laiks bilanci neietekmē. Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi, ir aktualizējusi 2019. gada vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu pēc EKS metodoloģijas. Vispārējās valdības budžetā pērn bija deficīts 0,5% no IKP, kas atbilda plānotajam līmenim. Oficiālie dati par vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni 2019. gadā būs pieejami šā gada aprīlī, kad būs pabeigti aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem, tai skaitā par vispārējās valdības kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, un CSP iesniegs Eurostat vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pērn bija 11 414,4 miljoni eiro, kas ir par 531,5 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk kā 2018. gadā. To palielināšanos galvenokārt skaidro nodokļu ieņēmumu (9 057,3 miljoni eiro) pieaugums par 399,6 miljoni eiro jeb 4,6%, kā arī ĀFP ieņēmumu (1 320,5 miljoni eiro) kāpums par 189,3 miljoniem eiro jeb 16,7%. Nodokļu ieņēmumu pieauguma temps, ekonomikas izaugsmei sabremzējoties, pērn bija zemāks kā 2018. gadā.

Joprojām tautsaimniecībā vērojams straujš vidējās darba samaksas pieaugums, kas nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumu palielināšanos. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (2 895,7 miljoni eiro) pērn kopbudžetā palielinājās par 233,0 miljoniem eiro jeb 8,8%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi (1 929,6 miljoni eiro) bija par 201,2 miljoniem eiro jeb 11,6% augstāki kā 2018. gadā. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmēja arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu (2 648,3 miljoni eiro) palielināšanos par 191,4 miljoniem eiro jeb 7,8%. Savukārt nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā pērn bija par 76,5 miljoni eiro jeb 10,7% zemāki kā 2018. gadā, veidojot 641,3 miljonus eiro.

Nenodokļu ieņēmumi, neskatoties uz samazinājumu, pērn pārsniedza plānoto apmēru, jo augstāki ieņēmumi saņemti no valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem un Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, tāpat neplānoti ieņēmumi saņemti no papildemisijas prēmijas maksājumiem par valsts parāda pārfinansēšanas darījumiem un radiofrekvenču izsoles. Atsevišķi nenodokļu ieņēmumi atbilstoši EKS metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiks koriģēti, kā rezultātā tos uzskaitot mazākā apmērā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pērn bija gandrīz plānotajā līmenī, virs plāna iekasējot 13,7 miljonus eiro jeb 0,2%. Darba samaksas tautsaimniecībā straujāka kā plānots palielināšanās un vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo personu pieaugums nodrošināja augstākus IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus kopbudžetā. IIN ieņēmumi kopbudžetā plānoto pārsniedza par 198,4 miljoniem eiro jeb 11,5%, lielu daļu veidojot arī ieņēmumu pieaugumam saistībā ar dividenžu izmaksu fiziskām personām. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā pērn bija 70,9 miljoni eiro jeb 2,5% virs plānotā. Decembrī augstāki kā plānots saņemti PVN ieņēmumi, tādējādi gada plāns šim nodoklim tika izpildīts.

Labvēlīgā situācija ar darbaspēka ieņēmumiem pozitīvi ietekmēja situāciju valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā. Valsts speciālajā budžetā pērn bija 299,6 miljoni eiro pārpalikums, kas bija par 97,3 miljoniem eiro vairāk kā 2018. gadā. Savukārt pašvaldību budžeta pārpalikums sasniedza 50,2 miljonus eiro, pretstatā 150,5 miljonu eiro deficītam 2018. gadā. Situāciju pašvaldībās būtiski uzlaboja IIN plāna pārpilde par 155,5 miljoniem eiro (pašvaldību budžetā), tāpat arī pieaugušie transfertu maksājumi no valsts pamatbudžeta.

Pārējo nodokļu ieņēmumi saņemti mazākā apmērā kā plānots. Tādu nodokļu kā akcīzes, muitas, transportlīdzekļu ekspluatācijas, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu, elektroenerģijas, dabas resursu, izložu un azartspēļu nodokļa, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi kopā par 98,5 miljoniem eiro nesasniedza plānoto. Jau otro gadu nodokļu reformas rezultātā būtiski zemāki kā plānots bija uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi. 2019. gadā UIN tika saņemts tikai 22,2% no plānotā, kas bija par 157 miljoniem eiro mazāk kā plānots. Vēl nozīmīgāk UIN ieņēmumi samazinājās salīdzinājumā ar 2018. gadu, par 259,2 miljoniem eiro. UIN ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar zemāku iemaksu apjomu, ko ietekmē joprojām augstais iepriekšējo gadu peļņas apmērs, par kuras sadali nodoklis netiek aprēķināts, un augsto atmaksu apmēru, nodokļu maksātājiem turpinot pieprasīt atmaksas par 2018. gada pirmajā pusgadā veiktajiem avansa maksājumiem.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pērn bija 11 532,0 miljoni eiro, kas bija par 433,9 miljoniem eiro jeb 3,9% vairāk kā 2018. gadā. Nozīmīgākais pieaugums pērn vērojams sociālo pabalstu izdevumos. Tie pērn palielinājās par 194,1 miljoniem eiro jeb 6,3%, sasniedzot 3 259,9 miljonus eiro. Visu gadu bija vērojama situācija, ka izdevumi pensijām pieaug mērenāk kā izdevumi pārējiem pabalstiem. Izdevumi pensijām kopbudžetā palielinājās par 111,5 miljoniem eiro jeb 5,3%, ko ietekmēja pēdējos gados augstākais indekss. Izdevumu pārējiem pabalstiem palielināšanos vairāk ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas celšanās, ko ņem vērā par pamatu pabalstu aprēķinam, tādējādi šie izdevumi bija par 82,6 miljoniem eiro jeb 8,6% augstāki kā 2018. gadā. Īpaši jāizceļ izdevumu slimības pabalstiem pieaugums par 35,2 miljoniem eiro jeb 21,3%, ko ietekmēja gan vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpums, gan arī saņēmēju skaita palielināšanās.

Atlīdzībai kopbudžetā pērn iztērēti 2 611,9 miljoni eiro, kas bija par 159,8 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk kā 2018. gadā. Izdevumi palielinājušies dēļ gada sākumā veiktās pabalstu izmaksas iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam tiek izmaksāta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tāpat kopbudžetā vērojams izdevumu pieaugums aizsardzības un veselības resoros, kā arī pedagogiem un nodarbinātajiem augstskolās.

Izdevumi citās pozīcijās pērn nomināli bija krietni tuvāk 2018. gada izdevumu līmenim. Subsīdijas un dotācijas (2 329,4 miljoni eiro) pērn kopbudžetā veiktas par 53,3 miljoniem eiro jeb 2,3% lielākā apmērā kā 2018. gadā. Vienlaikus pērn būtiski pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozarei (+126,8 miljoni eiro), kas pamatā saistīts ar lielākiem izdevumiem, kas no kopbudžeta tiek novirzīti ārstniecības iestādēm, tostarp atalgojuma celšanai.

2019. gadā ES budžetā tika iemaksāti 291,9 miljoni eiro, kas, ņemot vērā kopējā ES budžeta pieaugumu, pērn bija par 33,3 miljoniem eiro jeb 12,9% vairāk kā 2018. gadā. Turpinās intensīva ES fondu projektu īstenošana, tādējādi pērn ES fondu investīcijas saglabājās augstajā 2018. gada līmenī un kopumā atbilda plānotajam. Kopbudžeta kapitālie izdevumi (1 209,4 miljoni eiro), lai gan sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, pērn palielinājās mēreni, par 21,3 miljoniem eiro jeb 1,8%. Izdevumu palielināšanos nodrošināja augstākas investīcijas Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūrā. Kapitālo izdevumu pieauguma tempu kopbudžetā ietekmēja zemāks izdevumu līmenis pamatfunkciju nodrošināšanai pašvaldību budžetā.

Pērn atsevišķās izdevumu grupās kopbudžetā bija vērojams arī veikto maksājumu samazinājums. Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem (1 509,7 miljoni eiro) pērn samazinājās par 23,5 miljoni eiro jeb 1,5%, savukārt procentu izdevumi (263,1 miljoni eiro) veikti par 12,6 miljoniem eiro jeb 4,6% mazākā apmērā kā 2018. gadā.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

31/07/2020 29/07/2020 10/07/2020

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Aug Jul 2020 Aug Sep
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija