Aug Jul 2020 Aug Sep
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Februārī eksports vēl auga strauji, taču turpmāk gaidāma sabremzēšanās 09/04/2020

2020. gada februārī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Ja šā gada janvārī preču eksporta vērtība palielinājās par 7,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tad februārī eksporta izaugsme paātrinājās un sasniedza 9,5% pieaugumu gada izteiksmē. Tik straujš preču eksporta kāpums gada sākumā bija negaidīts, ņemot vērā, ka kopš pērnā gada vidus pasaules ekonomikas izaugsme un ārējais pieprasījums sāka bremzēties. Janvāra un februāra datos vēl neatspoguļojas koronavīrusa Covid-19 negatīvā ietekme uz Latvijas preču eksportu. Taču turpmākajos mēnešos situācija visticamāk mainīsies, un pandēmijas izraisītās sekas pakāpeniski sāks negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.

Negatīvā ietekme, pirmkārt, atspoguļosies pakalpojumu eksportā, jo robežu slēgšana un pasažieru starptautiskās plūsmas apturēšana tiešā veidā un uzreiz ietekmēs transporta pakalpojumu eksportu, kā arī ārvalstu tūristu izdevumu apjomu Latvijā. Pašreiz pakalpojumu eksporta dati ir pieejami tikai par janvāri, un tie rāda, ka kopējā pakalpojumu eksporta vērtība bija par 4,5% augstāka nekā pērnā gada janvārī. Savukārt negatīvā ietekme uz preču eksportu varētu parādīties ar nelielu nobīdi.

Eiropas Savienības (ES) valstu kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomikas sentimenta indekss šā gada martā samazinājies līdz 94,8 punktiem no 103,0 punktiem februārī. Tik straujš sentimenta indeksa pasliktinājums viena mēneša ietvaros nebija fiksēts pat 2008. gadā, kad iestājas globālā ekonomikas recesija. Tas nozīmē, ka ES valstu patērētāju un uzņēmēju novērtējums par turpmāko ekonomikas attīstību ir pesimistisks. Jāatzīmē, ka ES ir lielākais noieta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem. Tas veido aptuveni 70% no kopējā eksporta. Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka visas starptautiskās ekonomikas un finanšu institūcijas prognozē, ka šis ekonomikas šoks ir īslaicīgs, un, ja izdosies apturēt vai mazināt pandēmiju tuvākajos mēnešos, tad līdz gada beigām ekonomikas noskaņojums varētu stabilizēties.

Preču eksporta pieaugumu šā gada februārī būtiski ietekmēja mehānismu un mehānisko ierīču, kā arī elektroierīču un elektroiekārtu preču eksports, kas kopumā palielinājās par 25,7%. Detalizētāka analīze rāda, ka šīs grupas pieaugumu noteica re-eksports, jo straujāki eksporta kāpumi ir fiksēti tādām precēm kā mobilie telefoni, monitori, projektori, automātiskās datu apstrādes iekārtas jeb tās preces, kas Latvijā netiek ražotas. Spilgts piemērs ir mobilie telefoni, kuri vispirms tiek importēti no tādām valstīm kā Ķīna un Vjetnama, bet pēc tam eksportēti uz Rietumeiropas valstīm. Piemēram, februārī telefonu aparātu eksports palielinājās par 21,8%, bet imports par 18,1%. Austrumāzijas reģionā ir koncentrēta lielākā daļa no pasaules elektrotehnikas ražošanas jaudām un, kā zināms, arī šis reģions cieš no COVID-19 izplatības. Tādējādi turpmākā elektrotehnikas preču importēšana un tālākā re-eksportēšana arī varētu būt apdraudēta, un šo preču eksporta attīstība jāvērtē piesardzīgi.

Būtisku devumu preču eksporta izaugsmē februārī nodrošināja arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums par 13,2%, strauji palielinoties graudaugu, dārzeņu un piena produktu eksportam. Piena produktu eksporta izaugsmi nodrošināja bāzes efekti, un šīs preču grupas eksporta vērtība kopumā atbilst iepriekšējo mēnešu dinamikai. Savukārt graudaugu eksporta kāpums ir vēl pērnā gada augstās ražas atspulgs. Sagaidāms, ka šā gada pirmajā pusē graudaugu eksports varētu turpināt palielināties, taču šo preču eksporta attīstību gada otrajā pusē ietekmēs gan šā gada ražas apjoms, gan šo preču cenu dinamika pasaules tirgos, ko negatīvi varētu ietekmēt tirdzniecības plūsmas ierobežojumi un patēriņa kritums saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību pasaulē.

Būtiski ir palielinājies arī mēbeļu eksports – par 28,0% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri. Mēbeļu eksporta kāpums fiksēts uz vairākām valstīm, taču spēcīgo pieaugumu nodrošināja mēbeļu un mājas aprīkojuma izstrādājumu eksporta pieaugums uz Vāciju, Zviedriju un Baltijas valstīm.

No citām preču grupām var atzīmēt plastmasas un to izstrādājumu eksporta pieaugumu par 27,7%, papīra un poligrāfijas izstrādājumu – par 27,4% un tekstilmateriālu eksporta palielinājumu par 19,3%. Lai arī šīm preču grupām ir fiksēts ļoti straujš eksporta kāpums, tomēr šo grupu eksporta īpatsvars kopējā preču eksportā ir relatīvi zems, tādējādi tās kopējo eksporta pieaugumu veicināja mazāk nekā pārtikas vai elektroierīču eksporta palielinājums.

Vienlaikus februāra datos ir fiksēti arī eksporta kritumi. Minerālproduktu eksporta samazinājumu par 5,9% galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas eksporta kritums. Savukārt koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības samazinājumu par 4,3% lielā mērā noteica pērnā gada augstā bāze. Pagājušā gada sākumā koksnes eksports palielinājās, ko labvēlīgi ietekmēja augstais eksporta apjoms uz Lielbritāniju, kad Brexit gaidās tika papildinātas šīs valsts noliktavas. Taču šī faktora pozitīvā ietekme pazuda gada otrajā ceturksnī. Papildus tam pērn bija straujš koksnes cenu kritums pasaules tirgos, tādējādi kopš pērnā gada maija koksnes eksports uzrāda negatīvu dinamiku. Sagaidāms, ka, izzūdot bāzes efektiem, sākot no šā gada aprīļa, koksnes eksporta kritums apstāsies.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

31/07/2020 29/07/2020 10/07/2020

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Aug Jul 2020 Aug Sep
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija