Feb Jan 2020 Feb Mar
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Finanšu ministra Jāņa Reira novērtējums 2019. gadam un prognozes par 2020. gadu 02/01/2020

Pēc straujās izaugsmes divos iepriekšējo gados Latvijas ekonomikas izaugsme 2019. gadā kļuva mērenāka, iekšzemes kopproduktam (IKP) gada pirmajos trīs ceturkšņos pieaugot par 2,5%. Ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos noteica lēnāka būvniecības nozares izaugsme, stabilizējoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju plūsmai, un zemāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi. Tāpat izaugsmi palēnināja tranzītkravu plūsmas samazināšanās caur Latviju, finanšu pakalpojumu eksporta kritums un enerģētikas nozarei nelabvēlīgie laika apstākļi gada pirmajā pusē.

Savukārt būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē 2019. gadā nodrošināja pieaugums tirdzniecības nozarē, kāpums lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ko lielā mērā noteica labā graudu raža, kā arī uz iekšējo tirgu vērsto pakalpojumu nozaru straujā attīstība. Lai gan ekonomikas izaugsme kopumā palēninājās no iepriekšējā gadā sasniegtajiem 4,6%, tā joprojām bija būtiski straujāka nekā ES kopumā, kur 2019. gadā tāpat bija vērojams attīstības tempu samazinājums līdz 1,6% gada pirmajos trīs ceturkšņos.

Saglabājoties stabilai ekonomikas izaugsmei, Latvijā turpinājās visai spēcīgs darba samaksas kāpums, mēneša vidējai bruto darba samaksai pirmajos trīs ceturkšņos palielinoties par 8,0% un sasniedzot 1070 eiro. Turpināja augt pieprasījums pēc strādājošajiem, un bezdarba līmenis kritās gandrīz tikpat strauji kā iepriekšējā gadā, gada pirmajos trīs ceturkšņos samazinoties par 1,2 procentpunktiem. Trešajā ceturksnī arī bezdarba līmenis Latvijā pirmo reizi kopš 2014. gada bija noslīdējis zem Lietuvas līmeņa, samazinoties līdz 6,0%. Neskatoties uz stabilo ekonomikas izaugsmi un straujo algu kāpumu, cenu pieaugums Latvijā saglabājās mērenā līmenī un to ietekmēja galvenokārt energoresursu un pārtikas cenu svārstības pasaules tirgū, akcīzes nodokļu izmaiņas, kā arī ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Gada vidējā inflācija 2019. gadā bija 2,8% apmērā.

Pasaules ekonomikā 2019. gadā iezīmējās izaugsmes tempu kritums, ko noteica tirdzniecības apjomu bremzēšanās, augot protekcionisma tendencēm un saasinoties ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktam. Eiropā situāciju pasliktināja neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES un Vācijas rūpniecības nozares, īpaši autobūves industrijas problēmas. Kopumā pasaules ekonomikas izaugsme, kas iepriekšējā gadā bija sasniegusi straujāko kāpumu pēdējo septiņu gadu laikā,  2019. gadā noslīdēja līdz 3,0%, kas bija zemākais pieaugums kopš 2009. gada krīzes. Savukārt eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze 2019. gadam novembrī tika pazemināta līdz 1,1%.

Latviju kā valsti ar atvērtu ekonomiku būtiski ietekmē ārējā pieprasījuma izmaiņas, kas 2019. gadā arī vājināja ekonomikas izaugsmi. Tomēr uz ārējiem tirgiem pārsvarā orientētajai apstrādes rūpniecībai gada pirmajos trīs ceturkšņos izdevās uzrādīt 3,0% izaugsmi, pat neskatoties uz nelabvēlīgo tirgus konjunktūru pēc apjoma lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē kokrūpniecībā. Arī preču un pakalpojumu eksports trīs ceturkšņos uzrādīja mērenu 2,3% kāpumu, kur kritumu kokapstrādes nozarē, tranzītā un finanšu pakalpojumos vairāk nekā kompensēja pieaugušais labības eksports, kā arī strauji augošie telesakaru un datorpakalpojumi.

Pateicoties vidējās darba samaksas pieaugumam un augstam nodarbinātības līmenim, 2019. gada budžetā bija vērojams straujš darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi pieauguši par gandrīz 10% un plānu pārsniedza būtiskā apmērā. Tajā pat laikā mazākā apmērā budžetā saņemti uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas saistīts ar izmaiņām nodokļa maksāšanas kārtībā, kā arī augstu uzņēmumu ienākuma nodokļa atmaksu apjomu, kas 2019. gadā atmaksāts. Līdz ar to nodokļu ieņēmumi kopumā 2019. gadā būs saņemti plānotajā apmērā.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā veidos 0,5% no IKP, kas kopumā atbilst valsts budžeta likumā plānotajam līmenim.

Šogad nozīmīga bija valsts budžeta 2020. gadam izstrāde, kuru Saeimā pieņēma 2019. gada 14. novembrī. Nākamā gada valsts budžeta veidošana būtiski atšķīrās no iepriekšējas prakses. To veidoja valdību veidojošo partiju budžeta sagatavošanas darba grupa. Tas paredz būtisku papildu finansējumu un atbalstu daudziem sabiedrībai ļoti nozīmīgiem pasākumiem veselības, izglītības, kā arī iekšējās drošības un tieslietu jomās.

Veidojot gan 2019. gada, gan 2020. gada budžetu, tika nodrošināta nodokļu politikas stabilitāte un paredzamība, īstenojot pamatā tikai Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018. – 2021. gadam jau iepriekš apstiprinātos nodokļu reformas pasākumus, kas vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņa nodokļiem. Tā rezultātā ir sākusies Latvijas darbaspēka nodokļu starptautisko rādītāju uzlabošanās, tāpat ir saglabāti augsti rādītāji nodokļu jomā gan Doing Business, gan nodokļu konkurētspējas indeksos.

2019. gada 11 mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 4,8% un tas ir mazāks pieaugums nekā IKP faktiskās cenās 2019. gada deviņos mēnešos (5,6%). To galvenokārt ietekmēja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazināšanās saistībā ar būtiskām izmaiņām nodokļu politikā attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli. Jāatzīmē, ka VID administrētie nodokļu ieņēmumi bez uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 8,3%. Kopumā 2019. gadā tiek prognozēts, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi sasniegs plānoto.

Jāuzsver, ka 2019. gadā VID turpina nodokļu maksātāju reitingu projektu, kā arī ir uzsācis nodokļu maksātāju segmentēšanas projektu, kas balstīts uz visaptverošu risku analīzes sistēmu nodokļu saistību izpildes disciplīnas novērtēšanai.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31 .maijam jāizstrādā jaunas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes tika sākts jau šā gada vasarā, kad valdības koalīciju veidojošās partijas izveidoja Nodokļu politikas plānošanas attīstības komiteju. Tajā tika koordinētas sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. 

Sadarbībā ar profesionālajām organizācijām un augstskolu mācību spēkiem ir izstrādāts jauna Grāmatvedības likuma projekts, un tas aizvietos deviņdesmito gadu sākumā pieņemto likumu, nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai, un notiekošajai tautsaimniecības digitalizācijai.

2020. gadā tiks turpinātas jau iesāktās iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī rosināti jauni risinājumi, panākot straujāku progresu ēnu ekonomikas ierobežošanai. Tā, piemēram, 2019. gadā ir pieņemts regulējums, lai arvien vairāk mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, ar 2020. gadu mazinot izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros ieviešama elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (no 1 miljona eiro uz 350 000 eiro). Savukārt, lai nodrošinātu, ka būvlaukumā tiek lietota normatīvajiem aktiem atbilstoša elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, ar 2020. gada otru pusi būs jānodrošina, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai reizi divos gados jāveic ārējā drošības pārbaude.

2019. gadā VID aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa par 2018. gadu bija 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados (2017. gadā - 12,1%, 2016. gadā – 12,3%).

PVN nodokļu plaisas samazināšanos ir sekmējuši vairāki faktori, tostarp labvēlīgā ekonomiskā situācija valstī. Liela loma ir arī normatīvo aktu un administratīvo procedūru izmaiņām, kas ieviestas ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros – PVN plaisas samazināšanos ir sekmējusi reversās maksāšanas kārtības ieviešana vairākos problemātiskajos segmentos – būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām, dārgmetālu apritei, malkai un briketēm, mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem. 2018. gadā PVN plaisas mazināšanos sekmēja arī samazinātais ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, kā arī PVN 5% likme Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Sagaidāms, ka arī 2019. un 2020. gadā PVN plaisa turpinās samazināties, tomēr tās samazināšanās temps visticamāk kļūs lēnāks. Tas saistīts gan ar prognozētajām makroekonomiskās attīstības tendencēm, gan arī faktu, ka tuvākā gada laikā nav paredzamas kādas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā kopumā.

2018. gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā (t.s. aplokšņu algu veidotā plaisa) veidoja 19,3% un, salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir samazinājies par 0,6 procentpunktiem. 2018. gadā vērojamas pozitīvas izmaiņas nodokļu maksātāju darba ienākumu nedeklarēšanas uzvedībā – samazinās zaudējumi no nedeklarētām darba stundām nedeklarētiem darba ienākumiem. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa ir samazinājusies par 0,6 procentpunktiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisa ir samazinājusies par 0,5 procentpunktiem. Lielākais aplokšņu algas samazinājums 2018. gadā ir ēku būvniecības nozarē – par 1,8 procentpunktiem, ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 1,6 procentpunktiem, nekustamo īpašumu darījumu nozarē – par 1,4 procentpunktiem.

Lai ierobežotu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību, 2019. gadā ir apstiprināts regulējums, kas paredz Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu tīmekļu vietņu bloķēšanu un atbildību par personas dalību Latvijas Republikā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs vai interaktīvās izlozēs. Ar 2020. gada 1. janvāri maksājumu pakalpojumu sniedzējiem obligāta kļūst prasība atteikt pārskaitījumu Latvijas Republikā nelicencēto interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājam.

Ar 2020. gada sākumu tiks ieviests valsts vienots no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm Pašatteikušos personu reģistrs, lai ierobežotu azartspēļu un interaktīvo izložu spēlēšanas nelabvēlīgo ietekmi uz personām, kurām šis brīvā laika pavadīšanas un izklaides veids var kļūt nekontrolējams un pāriet nepārvaramā un pārmērīgā tieksmē. Šāds rīks dos iespēju personai noteikt sev liegumu piekļūt azartspēļu un interaktīvo izložu organizēšanas vietās, tādējādi mazinot iespējami negatīvo ietekmi ne tikai uz personu, bet arī uz līdzcilvēkiem.

Latvija ir izpildījusi ES fondu 2014. – 2020. gada perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2018. gada vidusposma rādītājus visās jomās un saņēmusi EK atļauju izmantot 6% snieguma rezerves finansējumu no 4,4 miljardiem eiro ES fondu investīcijām. Tas projektu īstenošanai ļauj papildus novirzīt 261,6 miljonus eiro ES fondu līdzekļu. Tie būs pieejami,  jau sākot ar 2020. gadu. Latvijas iestāžu un projektu īstenotāju spēja mobilizēt  resursus un pūles ES fondu projektu īstenošanā rezultējas ar pārliecinošu EK noteikto ikgadējo finanšu mērķu sasniegšanu.

2019. gada 11 mēnešos ir sasniegti arī nozīmīgi rezultāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā. Ir veiktas 988 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību izpildes pārbaudes. Par pārbaužu laikā konstatētajiem pārkāpumiem tika pieņemti 226 lēmumi, piemērotais naudas sods kopā veido 366 565 eiro. Pārbaužu rezultātā divos gadījumos ir konstatēti Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumi, par kuriem materiāli ir nosūtīti Valsts drošības dienestam, uz kuru pamata ir sākts kriminālprocess.

Ar 2019. gada 1. novembri ir izveidota Latvija Republikas politiski nozīmīgu personu datubāze, nodrošinot sabiedrībai pieejamu informāciju nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas nolūkā. Tāpat sākti 72 kriminālprocesi un 9  kriminālprocesi nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt 44 kriminālprocesi sākti un 4 nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas. Finanšu līdzekļi 13,1 miljona eiro apmērā arestēti, savukārt manta 1,4 miljonu eiro vērtībā atzīta par noziedzīgi iegūtu.

2019. gada norises Latvijā un pasaulē iezīmē augstus izaugsmes riskus Latvijas ekonomikai arī nākamajā gadā, tajā skaitā gan eirozonas lēnās izaugsmes dēļ, gan saistībā ar augsto nenoteiktību pasaulē un pieaugušajiem Latvijas iekšējiem riskiem finanšu un transporta nozarēs. Tajā pašā laikā priekšnosacījumi Latvijas ekonomikas attīstībai ir pat labāki nekā 2019. gadā – pasaules ekonomikas izaugsmes tempi atkal kļūst straujāki, apsteidzošie indikatori rāda, ka arī Eiropas ekonomikā zemākais punkts, iespējams, varētu jau būt sasniegts. Savukārt pašas Latvijas izaugsmi vairs nebremzēs tik plašs vienreizēju faktoru kopums kā tas bija 2019. gadā, kad gada pirmajā pusē laika apstākļu ietekmē krasu kritumu piedzīvoja enerģētikas nozare, no gada vidus kritās cenas un pieprasījums kokrūpniecības nozarē, samazinājās arī finanšu pakalpojumu eksports, bet mazumtirdzniecību skāra pierobežas tirdzniecības samazinājums Igaunijas nodokļu izmaiņu ietekmē. Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsmi Latvijā turpinās veicināt spēcīgais iekšzemes pieprasījums un 2020. gadā tā saglabāsies tuvu potenciālajam izaugsmes tempam.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

29/01/2020 22/01/2020 21/01/2020

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Feb Jan 2020 Feb Mar
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija