Jun May 2019 Jun Jul
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Salīdzinot ar pērno gadu, šā gada aprīlī eksporta vērtība augusi par 2,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu. Fiksētais pieaugums bija tikai nedaudz mazāks par eksporta kāpumu šā gada pirmajā ceturksnī, kad vidējais pieaugums veidoja 3,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Mērenāka Latvijas preču eksporta izaugsme gada sākumā, salīdzinot ar vidējo eksporta izaugsmi tuvu pie 10% pagājušajā gadā, bija iepriekš paredzama un skaidrojama gan ar pasaules ārējās tirdzniecības pieauguma tempu samazinājumu, gan ar lēnāku ekonomikas izaugsmi galvenajos Latvijas eksporta noieta tirgos.

Latvijas preču eksports šā gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 12,0% jeb 117 miljoniem eiro, uzrādot straujāko pieauguma tempu kopš pagājušā gada jūnija. Eksporta pieaugums martā bijis būtiski straujāks nekā iepriekšējos mēnešos, kad eksporta izaugsme jau kopš pagājušā gada vasaras pakāpeniski mazinājās, un šā gada pirmajos divos mēnešos eksporta pieaugums jau praktiski bija apstājies.

Latvijas preču eksporta vērtība šā gada februārī bija par 1% augstāka nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, ko ietekmēja būtisks mehānismu un mehānisko ierīču reeksporta samazinājums. Tikmēr Latvijā ražoto preču eksports joprojām uzrādīja pieaugumu. Dati par apstrādes rūpniecības produkcijas eksportu rāda, ka februārī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā bija par 13% augstāks nekā pirms gada.

2019. gada janvārī Latvijas preču eksports uzrādīja nelielu samazinājumu, kas saistīts galvenokārt ar mehānismu un mehānisko ierīču grupas reeksporta kritumu vienreizēju faktoru ietekmē. Preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri bija par 0,6% zemāka, tādējādi veidojot 962,5 miljonus eiro. Eksporta datu analīze liecina, ka, izslēdzot no kopējās preču eksporta vērtības turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājumu uz ASV 41,1 miljona eiro apmērā, preču eksports gada griezumā būtu pieaudzis par 3,8%. Tieši turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritums mazināja mehānismu un mehānisko ierīču grupas eksportu par 46,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri. Attiecībā uz turboreaktīvo dzinēju reeksportu ir jāatzīmē, ka tas ir saistīts ar Latvijas aviokompānijas jauno lidmašīnu piegādi un to tālāko tehnisko apkalpošanu, pakāpeniski atjaunot savu floti. Veicot lidmašīnu testēšanu un apkopi, to dzinēji tika aizsūtīti atpakaļ uz rūpnīcu, tādējādi ietekmējot ārējās tirdzniecības datus.

2018. gada novembrī Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 2,5 miljardus eiro, salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2017. gadā pieaugot par 7,0%. Šajā periodā eksports faktiskajās cenās novembrī ir palielinājies par 5,2%, tādējādi sasniedzot lielāko eksportu vērtību 2018. gadā jeb 1,2 miljardus eiro. Savukārt importa izmaiņas bijušas straujākas par eksportu, proti, 8,6%, salīdzinot ar 2017. gada novembri. Tādējādi preču ārējās tirdzniecības deficīts 2018. gada novembrī palielinājās līdz 132,4 miljoniem eiro. Kopējais preču eksports 2018. gada 11 mēnešos palielinājās par 8,0% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, bet preču imports pieauga straujāk – par 10,9%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka pēc neliela preču eksporta krituma iepriekšējā mēnesī, kad eksporta vērtība gada griezumā samazinājās par 1,0%, eksporta pieaugums 2018. gadā oktobrī ir atjaunojies. Preču eksporta vērtība gada izteiksmē palielinājās par 6,8% līdz 1157 miljoniem eiro, ar to uzstādot kārtējo rekordu, viena mēneša ietvaros eksporta vērtībai sasniedzot augstāko līmeni kopš statistikas uzskaites sākuma 1995. gadā. Fiksētais eksporta pieaugums liecina par to, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs. To apliecina arī Latvijas rūpniecības eksporta apgrozījuma pieaugums par 8,8% šā gada oktobrī. Taču, ņemot vērā to, ka eksporta kāpums oktobrī ir mazāks nekā šā gada vidējais eksporta kāpums pirmajos desmit mēnešos (8,3%), kā arī eksporta kritumu septembrī, var secināt, ka eksporta pieaugums bremzējas.

Centrālās statistikas pārvaldes šodien publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada septembrī pirmo reizi pēdējos sešos mēnešos gada griezumā samazinājās. Lai arī preču eksporta vērtība septembrī kopumā bija augsta un pārsniedza 1 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā citos atsevišķos šā gada mēnešos, tomēr preču eksports bija par 1,0% zemāks nekā pērnā gada septembrī. Nelielo kopējo preču eksporta kritumu galvenokārt noteicis iepriekš prognozēts samazinājums graudaugu un rapšu eksportā, sliktās graudaugu ražas dēļ šogad rudenī, kā arī reeksporta samazinājums atsevišķām elektroiekārtām un mehāniskajām ierīcēm. Izslēdzot šo preču eksporta kritumu, kopējais eksports septembrī būtu par 3,9% augstāks nekā iepriekšējā gada septembrī.

Pateicoties noturīgai ekonomikas izaugsmei Latvijas lielākajos eksporta tirgos, preču eksporta vērtība šā gada jūlijā sasniedza 949,8 milj. eiro. Tas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Zīmīgi, ka eksporta kāpums ir fiksēts visās lielākajās preču grupās, kā piemēram, pārtika, koksne, metāli un mehāniskās ierīces. Neskatoties uz to, ka ārējo tirdzniecību negatīvi ietekmējošie riski kopš gada sākuma ir palielinājušies, galvenokārt saistībā ar protekcionisma pieaugumu ārējā tirdzniecībā starp ASV no vienas puses un Ķīnas un ES no otras puses, līdz šim tas minimāli ietekmējis gan pasaules tirdzniecību kopumā, gan Latvijas ārējo tirdzniecību atsevišķi.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu šā gada jūnijā eksporta vērtība augusi par 10,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju. Fiksētais pieaugums jūnijā raksturo arī Latvijas preču eksporta dinamiku šā gada pirmajā pusgadā kopumā, jo eksporta vērtības kāpums pirmajos sešos mēnešos vidēji bija ļoti tuvs jūnija sniegumam, proti 9,7%, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu. Zīmīgi, ka arī lielākie eksporta pieaugumi preču grupu griezumā gan jūnijā, gan pirmajā pusgadā kopumā sakrīt. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Latvijas preču eksports šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 8,5%, joprojām uzrādot strauju pieauguma tempu, kas gan ir bijis nedaudz zemāks nekā iepriekšējā mēnesī un vidēji gada pirmajos piecos mēnešos kopā. Spēcīgs pieaugums maijā bijis visās trīs lielākajās preču eksporta grupās – lauksaimniecības preču un pārtikas, koka un koka izstrādājumu, kā arī mašīnu un iekārtu eksportā.

1 2 3 4 5

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jun May 2019 Jun Jul
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija