Atsākoties straujākai ekonomikas izaugsmei, pirmajā ceturksnī jūtamāk samazinājies arī bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni krītoties par 0,9 procentpunktiem un veidojot 9,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.  Pagājušajā gadā kopumā bezdarba līmenis Latvijā bija samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Līdzīgu bezdarba līmeņa samazināšanos šogad uzrāda arī reģistrētā bezdarba dati, pēc kuriem reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās ir samazinājies līdz 7,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,0 procentpunktu zemāks nekā pirms gada. Reģistrētā bezdarba samazināšanos, kas bijusi vēl nedaudz straujāka nekā darba meklētāju īpatsvara samazināšanās, līdzās ekonomiskās aktivitātes pieaugumam ietekmējušas arī izmaiņas bezdarbnieka pabalstu saņemšanas kārtībā. Pagājušā gada beigās pieņemtie grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" no 9 līdz 12 mēnešiem pagarināja periodu, kurā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas bija jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Darba meklētāju skaits, pēc darbaspēka apsekojuma datiem, pēdējā gada laikā samazinājies par 10,3 tūkstošiem jeb 10,1%. Tajā pašā laikā nedaudz sarucis arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, tomēr šis samazinājums bijis mazāks nekā bezdarbniekiem – par 6,7 tūkstošiem jeb 0,8%. Vienlaicīga darba meklētāju un nodarbināto skaita samazināšanās saistīta ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu, un 15-74 gadus veco iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 26,1 tūkstoti jeb 1,8% mazāks nekā pirms gada. Vienlaikus jāatzīmē arī, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba ņēmēju skaits, par kuriem maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, šā gada pirmajā ceturksnī bijis pat nedaudz lielāks nekā pirms gada. Tas liecina, ka, neskatoties uz darbaspēka apsekojuma uzrādīto nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājumu, sociāli apdrošināto darba ņēmēju skaits pēc pusotra gada krituma ir atsācis palielināties.

Kā liecina darbaspēka apsekojuma dati un uzņēmumu dati par aizņemtajām darba vietām, būtiskākais darba vietu skaita samazinājums, līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šā gada pirmajā ceturksnī bijis būvniecības nozarē, taču samazinājuma apmērs jau ir ievērojami mazāks, un nākamajos ceturkšņos līdz ar spēcīgāku ES fondu līdzekļu ieplūdi nozarē strādājošo skaits atkal varētu sākt pieaugt. Savukārt nozares ar straujāko darba vietu skaita pieaugumu ir informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.

Sagaidāms, ka arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās pazemināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Tajā pašā laikā nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī.