Nov Oct Novembris 2020 Nov Dec
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016. gada ceturtajā ceturksnī kļuva spēcīgāka, salīdzinājumā ar 2015. gada pēdējo ceturksni pieaugot par 2,1% (sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati). Savukārt ceturkšņa griezumā pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem IKP pieaugums 2016. gada ceturtajā ceturksnī bija spēcīgākais pērnā gada laikā, veidojot 0,8%. 

Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada trešajā ceturksnī ir palēninājusies līdz 0,3%, ko izraisījuši zemāki izdevumi investīcijām, kā arī iekšzemes pieprasījuma vājināšanās, kamēr eksports par spīti nelabvēlīgajai ārējai situācijai sācis izvirzīties par vērā ņemamu izaugsmes nodrošinātāju, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šī gada IKP trešā ceturkšņa ātrais novērtējums liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ekonomikas izaugsme bija  0,8%. Jāatzīmē, ka šāds IKP pieauguma tempu sabremzējums bija negaidīts un ļoti iespējams, ka, publicējot izvērsto IKP aprēķinu, tas tiks nedaudz koriģēts uz augšu.

Šī gada IKP trešā ceturkšņa ātrais novērtējums liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ekonomikas izaugsme bija  0,8%. Jāatzīmē, ka šāds IKP pieauguma tempu sabremzējums bija negaidīts un ļoti iespējams, ka, publicējot izvērsto IKP aprēķinu, tas tiks nedaudz koriģēts uz augšu.

Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos ir bijis spēcīgi augošais privātais patēriņš, kamēr investīcijas pamatkapitālā dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē piedzīvojušas lejupslīdi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,6%, kas ir būtisks palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem un liecina, ka Latvijas ekonomika pamazām uzņem tempus.

IKP otrā ceturkšņa ātrais novērtējums liecina, ka IKP otru ceturksni pēc kārtas uzrāda 2.1% gada izaugsmi, ierindojot Latviju starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES). Izaugsmes dati apstiprina, ka Latvijas ekonomika ir uz stabila attīstības ceļa. 

Latvijas ekonomikas izaugsme gada griezumā šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 2,1% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk, nekā bija uzrādījis pirms mēneša publiskotais iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos ir bijis spēcīgi augošais privātais patēriņš, kamēr investīcijas pamatkapitālā dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē piedzīvojušas lejupslīdi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,1%, līdz ar to vairs nav pamata uzskatīt, ka Latvijas ekonomikā būtu iestājusies tehniskā recesija.

Neskatoties uz nelabvēlīgo situāciju ārējā vidē, Latvijas ekonomikas izaugsme 2015. gadā ir izrādījusies ievērojami straujāka, nekā sākotnēji prognozēts, sasniedzot 2,7%, liecina pirmdien publiskotie jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr gada pēdējā ceturkšņa dati ir mazāk iepriecinoši – ekonomikas izaugsme gada griezumā palēninājusies līdz 2,7%, salīdzinot ar trešajā ceturksnī sasniegto 3,5% pieaugumu.

Neskatoties uz nenoteiktību, ko pamatā noteica pasaules ekonomikas palēnināšanās, naftas cenu svārstības un politiskā nestabilitāte tuvākos un tālākos reģionos, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērnā gada pēdējā ceturksnī pieauga par 3%. Ja IKP ātrais novērtējums nemainīsies, tad kopumā 2015. gadā IKP būs pieaudzis par 2,8%. Tādējādi ekonomiskā izaugsme ir bijusi straujāka nekā Finanšu ministrijas prognozētā izaugsme pērnā gada jūnijā.

Neskatoties uz nenoteiktību, ko pamatā noteica pasaules ekonomikas palēnināšanās, naftas cenu svārstības un politiskā nestabilitāte tuvākos un tālākos reģionos, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērnā gada pēdējā ceturksnī pieauga par 3%. Ja IKP ātrais novērtējums nemainīsies, tad kopumā 2015. gadā IKP būs pieaudzis par 2,8%. Tādējādi ekonomiskā izaugsme ir bijusi straujāka nekā Finanšu ministrijas prognozētā izaugsme pērnā gada jūnijā.

1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Nov Oct Novembris 2020 Nov Dec
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija