Nov Oct Novembris 2020 Nov Dec
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Atbilstoši Centrālās statistikas datiem šā gada jūlijā, patēriņa cenas pirmo reizi šogad pārsniedza nulles atzīmi un pakāpās par 0,1% gada izteiksmē. Kopumā tas ir uzskatāms par samērā zemu pieaugumu, taču jāatzīmē, ka pašreizējos apstākļos zemo patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka ārējie faktori, kamēr pamatinflācija jeb cenu izmaiņas, kas vairāk raksturo vietējā tirgus tendences, ir tuvu vienam procentam. Ir gan jāpiemin, ka arī visā eirozonā ir vērojama līdzīga situācija un ātrais novērtējums parāda, ka jūlijā eirozonā gada inflācija bija 0,2%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija, patēriņa cenas š.g. jūnijā salīdzinājumā ar maiju palika nemainīgas. Parasti cenu līmeņa svārstības jūnijā nosaka cenu kāpums pārtikai, jo jaunās ražas produkti sezonas sākumā tradicionāli ir dārgāki. Taču šī mēneša dati ir samērā netipiski, jo augļu un dārzeņu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pat samazinājās – attiecīgi par 3,6 un 3,9%. Kopumā pārtikas preces, kas veido nedaudz vairāk par piekto daļu kopējā patēriņa grozā, jūnijā kļuvušas par vienu procentu lētākas. Jūnijā tradicionāli sākas arī sezonas atlaides atsevišķiem apģērbiem un apaviem, izņēmums nebija arī šoreiz, šo preču cenām samazinoties kopumā par 1,7%.

Patēriņa cenas maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājušās par 0,6%, uzrādot nedaudz straujāku kāpumu nekā parasti šajā mēnesī. To ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu, alus, atsevišķu pārtikas preču un telekomunikāciju pakalpojumu cenu pieaugums. Neskatoties uz to, cenas joprojām ir zemākas nekā pirms gada, un salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju ir samazinājušās par 0,8%, uzrādot tādu pašu kritumu kā pagājušajā mēnesī.

Lai arī šā gada martā patēriņa cenas salīdzinājumā ar februāri ir pieaugušas par 0,7%, gada laikā tomēr ir vērojams samērā liels cenu kritums - 0,6%. 

Jaunākie dati par patēriņa cenu izmaiņām rāda, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt izejvielu izmaksu samazināšanās, un tā saglabājas patēriņam un mažnodrošinātajiem iedzīvotājiem labvēlīga. Patēriņa cenas februārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušās par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bijusi tieši ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem, kam ir vislielākais īpatsvars mazāk turīgo iedzīvotāju patēriņā, kā arī degvielas cenu kritumam. Savukārt vislielākā inflāciju paaugstinošā ietekme februārī bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 0,6%, kas ir netipiski augsts kritums gada pirmajam mēnesim. Patēriņa cenu dinamiku gada sākumā parasti ietekmē sezonālie faktori, un  arī šajā reizē tas nebija izņēmums. Pēc jaunā gada parasti būtisks sezonāls kritums novērojams apģērbu un apavu cenām (-6,4%), kas ir saistīts ar ziemas preču izpārdošanu. Tieši apģērbu un apavu cenu kritumam bija lielākā negatīvā ietekme uz patēriņa cenu izmainām mēneša griezumā. 

Līdz ar naftas un citu izejvielu preču cenu kritumu pasaules tirgū gada vidējā inflācija 2015. gadā bijusi zemajā 0,2% līmenī, bet 2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri, patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%.

Centrālas statistikas pārvaldes operatīvie dati par patēriņa cenu izmaiņām šī gada novembrī salīdzinājumā ar atbilstošo mēnesi pērn liecina, ka pēc divu mēnešu samazinājuma cenas nemainījās jeb gada inflācija bija 0% apmērā. 

Patēriņa cenas šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0,3%, liecina Centrālās statiskas pārvaldes operatīvie dati. Parasti šajā mēnesī inflācijas paaugstinošo efektu rada pārtikas preču cenu kāpums, galvenokārt ražas sezonas noslēgšanās ietekmē. Tas nebija izņēmums arī šoreiz. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu mēneša griezumā bija cenu kāpumam pārtikai par 0,9%. Spēcīgs cenu paaugstinājums fiksēts dārzeņiem un kartupeļiem – kopā par 12,7%.

Dati par patēriņa cenu izmaiņām šā gada septembrī ir ļoti netipiski. Pretēji gaidītajam cenu pieaugumam šoreiz vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā samazinājās par 0,5%. Tas ir lielākais cenu samazinājums kopš 2010. gada septembra. Cenu kritums pārsvarā fiksēts   precēm, cenām samazinoties par 1,7% salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Spēcīgāko ietekmi uz cenu samazinājumu radīja cenu kritums pārtikas precēm, it īpaši piena un piena produktiem, kā arī dārzeņiem un kartupeļiem, attiecīgi par 7,5% un 7,6%.

1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Nov Oct Novembris 2020 Nov Dec
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija