Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums gada izteiksmē pagājušā gada decembrī ir palēninājies līdz 2,0%, salīdzinot ar iepriekšējā mēnesī sasniegto 4,5% kāpumu, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Izaugsmes palēnināšanos noteicis galvenokārt spēcīgais pārtikas tirdzniecības kritums, salīdzinājumā ar 2015.gada gada attiecīgo mēnesi samazinoties par 6,3%.

Tajā pašā laikā nepārtikas preču tirdzniecībā decembrī bija vērojams visai spēcīgs 7,2% apgrozījuma pieaugums, kas būtiski pārsniedz 2016.gada vidējo pieauguma līmeni. Nozīmīgu devumu šajā pieaugumā nodrošināja degvielas tirdzniecības kāpums par 10,6% gada izteiksmē. Tomēr arī pārējo nepārtikas preču apgrozījums ir būtiski palielinājies, un nepārtikas preču tirdzniecība, neskaitot degvielu, decembrī ir bijusi par 6,4% lielāka nekā 2015.gada decembrī. Visstraujāk nepārtikas preču grupā augusi tirdzniecība pa pastu un interneta veikalos – par 37,3%, informācijas un komunikāciju iekārtu tirdzniecība – par 11,0%, kā arī apģērbu un apavu tirdzniecība – par 10,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri.

 

 

 

Noderīga ziņa? Padalies! attēls attēls attēls

 

Nepārtikas preču apgrozījuma spēcīgais pieaugums liecina, ka iedzīvotāju rīcībā ir līdzekļi ilglietošanas preču iegādei un gada pēdējos mēnešos visticamāk bijis vērojams arī spēcīgāks vidējās darba samaksas pieaugums. Nepārtikas preču iegādi veicinājis arī patēriņa kreditēšanas pieaugums, kā arī joprojām salīdzinoši zemais inflācijas līmenis. Kopējie nepārtikas tirdzniecības dati apstiprina, ka privātā patēriņa pieaugums Latvijā joprojām saglabājas salīdzinoši spēcīgs, un pārtikas tirdzniecības kritums visdrīzāk ir saistīts ar citiem faktoriem un nenorāda uz kopējā pieprasījuma vājināšanos.

Decembrī pārtikas apgrozījuma kritumu, kas gada griezumā ir bijis straujākais kopš 2010.gada, var būt ietekmējis arī mazāks svētku dienu skaits nekā iepriekšējā gada nogalē. Taču kopumā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās jau sešus mēnešus pēc kārtas, kā pamatā  visdrīzāk  ir vairāk fundamentāli faktori, starp tiem var būt iedzīvotāju skaita straujāka samazināšanās, īpaši sarūkot darba vietām būvniecības nozarē, kā arī pašu trūcīgāko iedzīvotāju materiālā stāvokļa pasliktināšanās, kas var būt likusi ierobežot izdevumus pārtikas iegādei.

2016.gadā kopā mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 1,9%, kas ir lēnākais pieaugums laikā pēc krīzes. Zemo mazumtirdzniecības izaugsmi noteicis jau minētais pārtikas tirdzniecības kritums – 2016.gadā kopumā par 1,0%, kā arī lēni augošie degvielas mazumtirdzniecības apjomi, kurus var būt ietekmējis arī nedaudz zemākais degvielas cenu līmenis Latvijas kaimiņvalstīs. Tomēr jāpiemin, ka zemo pieaugumu mazumtirdzniecībā 2016.gadā ir kompensējis straujāks pieaugums vairumtirdzniecībā, un kopējais pieaugums tirdzniecības nozarē ir bijis būtiski straujāks, nekā uzrāda mazumtirdzniecības dati.

Saglabājoties spēcīgam pieaugumam nepārtikas preču tirdzniecībā, neskaitot degvielu, kur apgrozījums 2016.gadā kopā ir audzis par 4,7%,  sagaidāms, ka šogad mazumtirdzniecības izaugsme kļūs straujāka. To veicinās gan spēcīgāka kopējā ekonomikas izaugsme nekā 2016.gadā, gan algu pieaugums un kreditēšanas aktivizēšanās.

 


attēls Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

 

Vairāk par šo tēmu


FM: Jūlijā strauji palielinājās tirdzniecība nepārtikas preču veikalos

31/08/2020

FM: Jūnijā pieauga gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecība

29/07/2020

FM: Mazumtirdzniecības rezultātus maijā pozitīvi ietekmēja pārtikas un degvielas tirdzniecība

29/06/2020