Eiropas Komisija (EK) 4.februārī ir publiskojusi kārtējās ekonomikas prognozes, kas paredz nelielu ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos eirozonā 2016.gadā un atzinīgi novērtē Latvijas pēdējā laika ekonomikas attīstību, paaugstinot tās 2016.gada izaugsmes prognozi līdz 3,1%.

Eiropas Komisija paredz, ka eirozonas kopējā ekonomikas izaugsme 2016.gadā paātrināsies līdz 1,7%, kas būs straujāk, nekā 2015.gadā sasniegtie 1,6%. Tomēr izaugsme eirozonā 2016.gadā būs nedaudz lēnāka, nekā EK prognozēja iepriekš, kad tā paredzēja 1,8% pieaugumu. Nedaudz lēnākā sagaidāmā izaugsme saistīta pieaugušajiem pasaules kopējiem riskiem, tajā skaitā lēnāku izaugsmi Ķīnā un no izejvielu eksporta atkarīgajās attīstības valstīs,  vājo pasaules tirdzniecību, kā arī ģeopolitisko un ar politiku saistīto nenoteiktību. Taču tajā pašā laikā kļūs spēcīgāki arī atsevišķi izaugsmi veicinoši faktori, tajā skaitā zemās naftas cenas, labvēlīgi kreditēšanas nosacījumi un zemais eiro kurss.

Latvijas ekonomikai EK 2016.gadam prognozē 3,1% un 2017.gadam – 3,2% izaugsmi, kas būtiski pārsniedz eirozonas un ES vidējās izaugsmes rādītājus.  EK atzīst, ka 2015.gadā Latvijas ekonomikas attīstība bijusi straujāka, nekā iepriekš prognozēts, 2,4% vietā sasniedzot 2,7%, pēc EK aplēsēm. EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme paātrinās, ko veicina zemās procentu likmes un aktīvāka banku kreditēšana. Ekonomikas izaugsmi veicina arī zemās energoresursu cenas un eksportētāju veiksmīgā darbība nelabvēlīgas ārējās vides apstākļos. EK atzīmē, ka līdztekus ekonomiskajai situācijai ir uzlabojušies arī fiskālie rādītāji, un budžeta deficīta samazināšanos nodrošinājuši gan augstāki nodokļu ieņēmumi, gan zemāki izdevumi, salīdzot ar prognozēto.

EK vērtējumā  Latvijas izaugsmes galvenais dzinējspēks šobrīd ir iekšzemes pieprasījums, un arī 2016.gadā izaugsmi nodrošinās privātais patēriņš un investīcijas. EK uzskata, ka riski Latvijas ekonomikas izaugsmei šobrīd ir sabalansēti, kur negatīvos riskus – ārējās vides negatīvo ietekmi un politisko nestabilitāti, līdzsvaro pozitīvie riski, tajā skaitā būtiskais izmaksu samazinājums energoresursu cenu krituma rezultātā, spēcīgais pieaugums tūrisma sektorā un veiksmīgā uzņēmēju pārorientēšanās uz jauniem produktiem un tirgiem.

EK vērtējums par Latvijas ekonomikas attīstību ir tuvs Finanšu ministrijas redzējumam, kura pašlaik sagatavo Latvijas makroekonomiskās attīstības scenāriju un makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam, kas būs pamatā Latvijas Stabilitātes programmas sagatavošanai.