Šodien publicētie dati par rūpniecības apjoma izmaiņām februārī tiešām iepriecina, jo nozare kopumā gada giezumā ir sasniegusi 3,8% pieaugumu. Labs pieaugums ir vērojams arī apstrādes rūpniecībā, izlaidei pieaugot par 4.3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Izaugsmes pamatā bija gan lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares, gan arī citas, mazākas apakšnozares, kuras iepriekš uzrādīja izlaides apjomu kritumus.
Arī februārī galveno apstrādes rūpniecības izaugsmi nodrošināja kokapstrāde, februārī gada laikā izlaides apjomus kāpinot par 11,2%. Kokrūpniecības izaugsmi veicina pastāvīgs investīciju pieaugums koksnes tālākas pārstrādes produktu ražošanā – kokskaidu granulās, saplāksnī, koka būvkonstrukcijās u.c. inovatīvos izstrādājumos ar augstu pievienoto vērtību.
Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma šā gada februārī ražošanas apjomi pieauguši arī otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – pārtikas produktu ražošanā. Pārtikas rūpniecības izlaide gada izteiksmē pieauga par 5,2%, tai skaitā piena produktu ražošana palielinājās par 13,1% un gaļas produktu ražošana un pārstrāde – par 19,4%. Prognozējams, ka zivju un vēžveidīgo pārstrādei vajadzētu pieaugt līdz ar pērnā gada jūnijā noteikto Krievijas sankciju bāzes efekta izzušanu. Turklāt pēc pusotra gada pārtraukuma šā gada februārī pieauga Latvijā ražoto pārtikas produktu apgrozījums. To nodrošināja realizācijas pieaugums vietējā tirgū, jo eksporta realizācija turpināja samazināties.
Savukārt trešā pēc īpatsvara lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, tas ir, gatavo metālizstrādājumu ražošana, kurā izaugsme pēdējo reizi reģistrēta pērnā gada februārī, izlaides apjomus šā gada februārī palielinājusi par 10,0%. Pēc ieilgušajiem izlaides samazinājumiem, apakšnozares izaugsmi nākamajos mēnešos varētu veicināt iepriekšējos periodos veiktās investīcijas, kā arī turpmākie investīciju plāni, piemēram, mehānisko transportlīdzekļu metāla detaļu ražotnes izveide Jelgavā.
Tāpat izaugsmi uzrādījusi iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana - 11,4% gada griezumā, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana - 6,2%. Par labām turpmākās izaugsmes perspektīvām mašīnbūves nozarē liecina, piemēram, nozares uzņēmuma SIA “Zieglera mašīnbūve” attīstības plāni, šogad investējot jauna produkta izstrādē un modernās ražošanas iekārtās, kas paredzētas auto detaļu un iekārtu izgatavošanai rietumu tirgum. Turklāt jau februārī darbu uzsākusi jauna kravas automašīnu projektēšanas un pārbūves rūpnīca.
Savukārt iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarē pagaidām vērojams izlaides apjomu samazinājums. Tāpat sarūk arī elektrisko iekārtu ražošanas apjomi, ko turpina noteikt Krievijas ekonomiskā lejupslīde un valūtas kursa svārstības.
Pārējās rūpniecības nozares – elektroenerģijas un gāzes apgāde, kā arī ieguves rūpniecība –2016. gada februārī noslēgušās ar izlaides pieaugumu. Februārī elektroenerģijas un gāzes apgādes sektora gada izaugsme bija daudz mērenāka nekā janvārī, izlaides apjomiem pieaugot par 2,0%, ko nodrošināja elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugums hidroelektrostacijās, jo koģenerācijas staciju izlaide samazinājās. Savukārt ieguves rūpniecības pieauguma temps februārī bija līdzīgs iepriekšējā mēnesī uzrādītajam, gada izteiksmē veidojot 3,0% izaugsmi.
Latvijas rūpniecības nozares konfidences indekss, kas parāda vispārējo sektora noskaņojumu, martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies. Tajā pašā laikā rādītāja vērtība saglabājusi iepriekšējo piecu gadu vidējo līmeni, jo izmaiņas mēneša ietvaros nenorāda uz ilgtermiņa tendenci. Tāpat būtiski uzlabojies rūpnieku vērtējums par ražošanas apjomiem iepriekš, kā arī par veiktajiem pasūtījumiem nākamajiem mēnešiem. Turklāt ir sagaidāms, ka turpināsies eksporta pieaugums uz Eiropas Savienības valstīm (pērn kopējie eksporta apjomi uz ES palielinājās par 1,9%), par ko liecina ES Ekonomikas sentimenta indeksa rādītājs, martā uzrādot pieaugošu tendenci jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Tādējādi vairāki iekšējie un ārējie faktori šogad norāda uz labu rūpniecības attīstības potenciālu.