Publicēts: 05.08.2022.
Fondu logo kopā

Finanšu ministrija ir atbildīga par sekojošu Atveseļošanas fonda (AF) plānā noteiktu reformu un investīciju projektu īstenošanu un uzraudzību.

KĀ NOZARES MINISTRIJA

Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.)

Kvalitatīvais rādītājs: valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana

Starpposma rādītāja apraksts: pieņemts valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam. Tajā ietvertas šādas darbības: nereģistrēta/nelegāla saimnieciskā darbība; nedeklarēta nodarbinātība; nereģistrēti darījumi un nelikumīga preču aprite; nereģistrēta/nekontrolēta skaidras naudas aprite; krāpšana nodokļu jomā. Galvenā uzmanība tajā tiks pievērsta ekonomikas nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas risku, piemēram, būvniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, drošības, ēdināšanas un viesmīlības, transporta nozarēm.

Pasākuma izpildes statuss: izpildīts
Lai turpinātu īstenot mērķtiecīgus pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai un neuzskaitītas ekonomikas daļas mazināšanai, tika izstrādāts un ar Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 201 apstiprināts  Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam. Plānā ir ietverti 43 konkrēti nozaru ministriju un tautsaimniecības nozaru asociāciju ekspertu priekšlikumi ēnu ekonomiku mazinošiem pasākumiem, kas īstenojami noteiktos termiņos, nozarēs, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir būtiski augsts.

Plānā kā prioritārie pasākumi ir definēti prettiesisku līdzekļu iegūšanas aprites mazināšana un “aplokšņu algu” maksāšanas ierobežošana. Plānā ir noteikti pieci rīcības virzieni: 1. Nereģistrēta saimnieciskā darbība; 2. Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; 3. Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; 4. Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; 5. Nodokļu nomaksas veicināšana.

Pieņemtā darba plāna kopija pieejama tīmekļvietnē.

Saite uz plāna publikāciju tiešsaistē.

Valsts pētniecības programmas “Ēnu ekonomikas samazināšana, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību” īstenošana (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.)

Kvantitatīvais rādītājs: pētījumu ziņojumu skaits - 5

Mērķrādītāja apraksts: nodokļu saistību izpildes jomā veic šādus pētījumus:  ziņojums par faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomiku Latvijā, galveno uzmanību pievēršot nozīmīgākajām nozarēm;  ziņojums par faktoriem, kas nosaka fizisku personu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieskaitot analīzi par ēnu ekonomikas līmeņa ietekmi uz nodokļu saistību izpildi;  ziņojums ar politikas ieteikumiem likumdošanas, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem un citiem uzlabojumiem, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, t. sk. novērtējums par ierosināto ieteikumu finansiālo ietekmi;  ziņojums, kurā novērtēti neiegūtie budžeta ieņēmumi, kas izriet no nelikumīgām darbībām, t. sk. likumdošanas ieteikumi nelikumīgas naudas aprites riska mazināšanai;  ēnu ekonomikas mērīšanas metodikas izstrāde, izmantojot dinamisku “vairāku rādītāju – vairāku iemeslu” modeli, t. sk. sadalījumu pēc nodokļu veidiem, uzņēmuma lieluma un nozarēm.

Pasākuma izpildes statuss: izpildīts
Lai rastu jaunus, inovatīvus un zinātniski pētnieciskas darbības rezultātā pamatotus priekšlikumus ēnu ekonomikas mazinošiem pasākumiem, 2020. gadā tika uzsākta valsts pētījumu programmas "Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" īstenošana. 2020. gada 26. februārī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 75 “Par valsts pētījumu programmu “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai”. Pētījumu programmas projekts tiek finansēts no Finanšu ministrijas valsts budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projekta ietvaros projekta īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ir iesniedzis visus saturiskos pārskatus, iekļaujot tajos: 

  • 2020. gada 27. novembrī – ziņojumu par projekta īstenošanas uzsākšanu un sākotnējos secinājumus par ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, novērtējot to ietekmes iespējamību un ietekmes radītās sekas valstī kopumā;
  • 2021. gada 28. maijā (ar precizējumiem 2021. gada 1. septembrī) – šādus ziņojumus: 1) ziņojums par ēnu ekonomiku Latvijā ietekmējošo faktoru novērtējumu, tautsaimniecības nozarēs, kurām ir nozīmīga finanšu ietekme, un valstī kopumā; 2) ziņojums par iemesliem, kāpēc fiziskās personas izvairās no labprātīgas nodokļu maksāšanas un iesaistīšanās sociālās apdrošināšanas sistēmā, un analīzi par ietekmējošiem faktoriem, kas veido ēnu ekonomikas radītus priekšnosacījumus negodīgai konkurencei un atsevišķu iedzīvotāju grupu sociālajai nevienlīdzībai un nepietiekamai nodrošinātībai, kā arī analīzi, kā ēnu ekonomikas mazināšana ietekmē attieksmi pret nodokļu maksāšanu; 3) zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu izmaiņām, iestāžu darba organizāciju, viedo tehnoloģiju izmantošanu vai citiem valsts realizējamiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi;
  • 2022. gada 28. janvārī – šādus ziņojumus: 1) zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi; 2) ziņojums par negūto budžeta ieņēmumu apjomu no pretlikumīgām darbībām; 3) izstrādāto ēnu ekonomikas mērīšanas metodoloģijas projektu, ēnu ekonomikas apmēra prognozēšanas algoritmu un aplēses par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā 2020. gadā.
  • 2022. gada 31. oktobrī – šādus ziņojumus: 1) zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā; 2) metodika ēnu ekonomikas apjoma noteikšanai, algoritms tās apjoma prognozēšanai un ēnu ekonomikas aplēses Latvijā 2020. un 2021. gadā; 3) pētījums par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā 2020. un 2021. gadā, izmantojot izstrādāto ēnu ekonomikas mērīšanas metodoloģiju.

Zinātnisko pētījumu rezultāti par ēnu ekonomikas apmēru un tās ietekmējošiem faktoriem, kā arī ierosinātie priekšlikumi Finanšu ministrijā tiks izmantoti gan valsts politikas plānošanā un lēmumu pieņemšanā noteiktās jomās, gan kā izsvērti un zinātniski pamatoti argumenti jaunu ēnu ekonomikas mazinošu pasākumu ierosināšanai un īstenošanai.

Valsts pētījumu programmas ietvaros iesniegtie ziņojumi pieejami FM tīmekļvietnē.

Pētniecības rezultātu īstenošana (pasākums izpildīts 2023. gada 4. decembrī).

Tiek publicēts novērtējuma ziņojums par ēnu ekonomikas lielumu, kas balstīts uz 2022. gadā izstrādāto metodiku.

Publicēts ēnu ekonomikas novērtējuma ziņojums.

Pasākuma izpildes statuss: izpildīts.

Atskaites punkts ir sasniegts, jo ir sagatavots un 2023. gada decembrī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicēts ziņojums par ēnu ekonomikas apmēru 2022. gadā un turpmākām prognozēm, pamatojoties uz izstrādāto metodoloģiju.

Lai rastu jaunus inovatīvus un zinātniski pētnieciskas darbības rezultātā pamatotus priekšlikumus ēnu ekonomiku mazinošiem pasākumiem, Finanšu ministrija no 2020. gada augusta līdz 2023. gada aprīlim īstenoja valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projektu, piesaistot zinātniekus ēnu ekonomikas cēloņu, seku un to mazināšanas pasākumu izvērtēšanā. Programmas mērķis bija paplašināt zināšanu un analītisko bāzi ekonomikas un finanšu nozarē, stiprināt saikni starp pētniecību un valsts rīcībpolitiku, veicināt sabiedrībā izpratni par ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi un nodokļu saistību labprātīgas izpildes nozīmi. Zinātniskās darbības un pētījumu rezultātā tika vērtēti ēnu ekonomiku ietekmējošie faktori tautsaimniecības nozarēs un sniegtas zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī izstrādāta ēnu ekonomikas mērīšanas un prognozēšanas metodoloģija. Pamatojoties uz zinātnieku izstrādāto metodoloģiju, 2023. gadā tika sagatavots novērtējuma ziņojums par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā 2022. gadā.

Ziņojums pieejams: FM tīmekļvietnē.

Nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbības uzsākšana, kontroles optimizācija (pasākums izpildīts 2023.gada 4.jūlijā). 

Kvalitatīvais rādītājs: Tiesību aktu stāšanās spēkā, tostarp:

  • iekļauts nodokļu maksātāju reitingu sistēmas tiesiskais regulējums, kas nodrošina to novērtējuma publicēšanu;
  • optimizēti nodokļu kontroles un inspekciju veidi, lai uzlabotu nodokļu kontroles un inspekciju efektivitāti.

Rādītāja izpildes statuss: Izpildīts

Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): rādītājs bez finansējuma. Lai no Eiropas Komisijas tiktu saņemts ikgadējais maksājums 438 milj. euro apmērā, Latvijai līdz 2023.gada beigām ir jāiesniedz Eiropas Komisijai auditēts maksājuma pieprasījums par visu 2022.gada rādītāju (tostarp, nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbības uzsākšanu, kontroles optimizāciju) izpildi ar pamatojošiem dokumentiem.

Rādītājs izpildīts, stājoties spēkā šādiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumiem:

  1. Lai nodrošinātu publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, ar 2023.gada 4.jūliju ir stājušies spēkā grozījumi, kas paredz minētā novērtējuma publicēšanu, sākot ar 2024.gada 1.janvāri.

    Nodokļu maksātāji, kuri rūpējas par savu reputāciju, būs motivēti uzlabot publiski pieejamo reitinga kopējo novērtējumu, godprātīgāk izpildot nodokļu normatīvo aktu prasības. Tādējādi šāda regulējuma mērķis ir veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi, it sevišķi, ņemot vērā, ka reitinga novērtējumu Valsts ieņēmumu dienests noteiks, pamatojoties uz sešām nodokļu saistību izpildi raksturojošām rādītāju kopām: reģistrācijas datu novērtējums (piemēram, vai ir bijusi apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība, vai ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, kāds ir amatpersonu raksturojums utt.), deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītāji (piemēram, vērtējot deklarāciju iesniegšanas termiņa kavējumus un deklarāciju precizēšanas biežumu), nodokļu saistību izpildes rādītāji (piemēram, vērtējot, kāds ir nodokļu parādu lielums uz konkrēto datumu, vai tiek ievēroti piešķirtie nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi utt.), nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultāti (piemēram, vērtējot, kāds ir papildus budžetā aprēķinātās nodokļu summas apmērs pret nodokļu maksātāja budžetā veiktajām nodokļu iemaksām), darba samaksas novērtējums (piemēram, salīdzinot nodokļu maksātāja darba samaksas līmeni pret vidējo darba samaksas līmeni attiecīgajā profesijā, nozarē un valstī) un nodokļu deklarēšanas risku novērtējums (piemēram, vērtējot informāciju, kas saņemta no trešajām personām, tajā skaitā starptautiskās informācijas apmaiņas veidā saņemtos datus).

    2023.gada 4.ceturksnī pirms tiesiskā regulējuma piemērošanas uzsākšanas (pirms novērtējuma publicēšanas no 2024.gada 1.janvāra) Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās nodokļu maksātājiem iespēju iepazīties ar informāciju par to aktuālo reitinga novērtējumu, kā arī detalizētu informāciju par nodokļu saistību izpildi raksturojošajiem rādītājiem Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Lai arī līdz nodokļu maksātāju reitinga kopvērtējuma publiskošanai ir salīdzinoši neliels periods, nodokļu maksātāji būs motivēti mainīt savu uzvedību un rīkoties, lai reitingu varētu uzlabot pirms tā publiskošanas 2024.gada 1.janvārī.

    Grozījumi pieejami https://www.vestnesis.lv/op/2023/118.3 un https://likumi.lv/ta/id/342839-grozijumi-likuma-par-nodokliem-un-nodevam-
     
  2. Lai optimizētu nodokļu administrācijas pārbaužu skaitu, ar 2023.gada 30.jūniju ir stājušies spēkā grozījumi, kas paredz jaunu nodokļu administrācijas pārbaudes veidu – nodokļu kontrole –, kurā ir integrēti vairāki līdz šim likumā noteiktie pārbaužu veidi, tajā skaitā tematiskā pārbaude un datu atbilstības pārbaude, kas ar pieņemtajiem grozījumiem no likuma ir izslēgti.

    Nodokļu kontroles regulējums paredz būtisku uzsvaru uz labprātīgu konstatēto neatbilstību novēršanu, kā arī jaunu iespēju, kā vienoties par papildu budžetā aprēķināto nodokļu maksājumu labprātīgu samaksu. 

    Ievērojot veiktās izmaiņas, turpmāk likums “Par nodokļiem un nodevām” regulēs divu nodokļu administrācijas pārbaužu veidus – nodokļu kontrole un nodokļu revīzija (audits) – kuru izvēli konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests noteiks, pamatojoties uz īstenoto jauno pieeju, pievēršot arvien vairāk uzmanības nodokļu maksātāju uzvedības izpētei un izpratnei.

    Grozījumi pieejami https://www.vestnesis.lv/op/2023/116.2 un https://likumi.lv/ta/id/342748-grozijumi-likuma-par-nodokliem-un-nodevam-

Valsts ieņēmumu dienests ir apņēmies īstenot 16 rādītājus (četrās reformās), kas iekļauti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, no tiem 12 rādītāji ar kopējo piešķirto Eiropas Savienības līdzfinansējumu 14 280 310 EUR apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests ir atbildīgs par sekojošu Atveseļošanas fonda (AF) plānā noteiktu pasākumu īstenošanu un uzraudzību:

Digitālā transformācija

2.1.1.r. reformas "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" Investīcija 2.1.1.1.i. "Pārrobežu sadarbību nodokļu jomā veicinošo digitālo pakalpojumu attīstība"

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): 1 680 000 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2026.gada 3.ceturksnis

2.1.2.r. reformas "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija"  Investīcija 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centrālizētās platformas un sistēmas”  Valsts ieņēmumu dienesta atbildības investīciju projekts «Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu»

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): 1 680 000 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2026.gada 3.ceturksnis

Likuma varas stiprināšana

6.1.1.r. reforma “Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā”

Rādītājs “Nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbības uzsākšana, kontroles optimizācija”

  • Likumprojekta virzību nodrošina Finanšu ministrija
  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): rādītājs bez finansējuma.
  • Pabeigšanas termiņš: 2022.gada 4.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Tiesību aktu stāšanās spēkā

Rādītājs “Sāk darboties uz datiem balstītu pakalpojumu grozs katrai nodokļu maksātāju segmentācijas grupai”

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): rādītājs bez finansējuma.
  • Pabeigšanas termiņš: 2024.gada 2.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Izmaiņas VID iekšējos noteikumos un/vai pakalpojumu sniegšanas platformā(-s)

Rādītājs “Atbilstības riska pārvaldības rokasgrāmatas publicēšana”

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): rādītājs bez finansējuma.
  • Pabeigšanas termiņš: 2023.gada 3.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Izmaiņas VID iekšējos noteikumos

Investīcija 6.1.1.1.i. “Esošo analītisko risinājumu modernizācija”

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): 2 100 000 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2024.gada 2.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Izstrādātas un ieviestas modernas riska analīzes sistēmas

Investīcija 6.1.1.2.i “Jaunu analīzes sistēmu izstrāde”

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): 1 880 000 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2024.gada 2.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Sāk darboties moderna riska analīzes sistēma

Investīcija 6.1.1.3.i “Personāla apmācības darbam ar analītisko platformu un konsultācijas”

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): 20 000 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2023.gada 4.ceturksnis
  • Kvantitatīvais rādītājs: 50 darbinieku sagatavošana darbam ar analītisko platformu

6.1.2.r. reforma “Muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālināta un centralizēta analīze”

Investīcija 6.1.2.1.i. “Dzelzceļa  rentgeniekārtu  sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei”

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): 3 000 000 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2024.gada 4.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Parakstīts pieņemšanas akts

Investīcija 6.1.2.2.i. “Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana”

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): 135 000 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2022.gada 4.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Parakstīts pieņemšanas akts

Investīcija 6.1.2.3.i “Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP”

  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN): 1 392 000 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2023.gada 4.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Parakstīts pieņemšanas akts

Invstīcija 6.1.2.4.i. “Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā” atskaites punkti par kravu kontroles rentgeniekārtas piegādi un uzstādīšanu

  • Investīciju projekts tiks realizēts ciešā sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
  • Izmaksas AF plāna ietvaros (Bez PVN) rentgena iekārtas iegādei: 2 393 310 EUR
  • Pabeigšanas termiņš: 2024.gada 4.ceturksnis
  • Kvalitatīvais rādītājs: Parakstīts pieņemšanas akts

Projekta mērķis ir izveidot jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru kontroles dienestu- Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes un Pārtikas un veterinārā dienesta  funkciju īstenošanai Uriekstes ielā 42B, Rīgā (Kundziņsalā), kā arī Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Rīgas ostas II kategorijas robežkontroles punkta, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Rīgas muitas kontroles punkta daļas, Rīgas brīvostas muitas kontroles punkta 0210 un Pārtikas un veterinārā dienesta Rīgas ostas kontroles punkta Uriekstes ielā 16, Rīgā pārcelšana uz Uriekstes ielu 42B Rīgā.

Projekta rezultātā tiks radīta mūsdienu prasībām atbilstoša darba vide efektīvai kontroles dienestu sadarbībai, lai īstenotu nelikumīgas tirdzniecības ​apkarošanas pasākumus un nodrošinātu atbilstošu drošības un drošuma līmeni.
Tiks paātrināts un vienkāršots muitošanas process, radīti labvēlīgāki apstākļi ​uzņēmējdarbībai, mazināta ar Rīgas ostu saistītā ​transporta radītā negatīvā ietekme ​uz Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu ​un gaisa kvalitāti, kā arī veicināta TEN-T ​infrastruktūras attīstība.

Projekta stadija:
Iepirkums projektēšanai, būvdarbiem un kontroles dienestu funkciju izpildei nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma piegādei un uzstādīšanai.

Nodošanas gads:
2026

Objekta adrese:
Uriekstes ielā 42B, Rīga

Platība (m2):
59121.00

Investīcijas (EUR): 
39134316

 

Fondu projekta apraksts

Projekta nosaukums:
“Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā”, kas tiek īstenota 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinetā apstiprinātā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plānā iekļautās reformas 6.1.2.r. “Muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālināta un centralizēta analīze” ietvaros.

Projekta mērķis ir:
Izveidot jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru kontroles dienestu - Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts robežsardzes (VRS) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)  - funkciju īstenošanai Uriekstes ielā 42, Rīgā (Kundziņsalā); tajā skaitā, lai VRS Rīgas pārvaldes Rīgas ostas II kategorijas robežkontroles punktu, VID Muitas pārvaldes Rīgas muitas kontroles punktu daļas Rīgas brīvostas muitas kontroles punktu 0210 un PVD Rīgas ostas kontroles punktu Uriekstes ielā 16, Rīgā pārceltu uz Uriekstes ielu 42, Rīgā.

Projekta galvenās darbības:
Pakārtoti veiksmīgai kontroles dienestu funkciju veikšanai un kontroles dienestu sadarbības īstenošanai, tostarp, transporta kustības loģistikai, ievērojot projekta “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu” risinājumus, apmēram 5,9 ha plašā saimnieciski neizmantotā un neapbūvētā ostas teritorijā plānots izbūvēt:

  • kravas un vieglo transporta līdzekļu stāvlaukumus ~35 000 m2 platībā;
  • kompleksu ēku ~ 5 550 m2 platībā, kurā izvietotas VID, VRS un PVD struktūrvienību funkciju īstenošanai nepieciešamās telpas (t.sk. visu kontroles dienestu koplietošanas telpas – klientu apkalpošanas telpa, sanāksmju /mācību telpas, atpūtas/ēdamtelpas; serveru telpa, u.c.);
  • kravu kontroles rentgena iekārtas ēku un kravu kontroles rentgena iekārtas operatora ēku ~ 636 m2;
  • kontroles paviljonus (2 gab.) zem nojumēm, katrs paviljons ~36 m2;
  • saimniecības ēku ~136 m2.

Projekta ieguvumi:
Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks:

  • mazināta ar Rīgas ostu saistītā transporta radītā negatīvā ietekme uz Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu un sekmēta Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras attīstība, kā arī veicināta Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanās;
  • radīta mūsdienu prasībām atbilstoša darba vide ar atbilstošiem tehnoloģiskajiem risinājumiem efektīvai kontroles dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietā, lai īstenotu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas pasākumus, nodrošinātu atbilstošu drošības un drošuma līmeni, kā arī paātrinātu un vienkāršotu muitošanas procesu, tādējādi padarot biznesa vidi Latvijā pievilcīgāku;
  • radīti labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbībai, mazinot kravas transporta ceļā pavadīto laiku.

Projekta termiņš un finansējums:
AF plāna investīcija jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30.jūnijam.

Kopējais investīcijai paredzētais finansējums sastāda 39 134 316 euro (no tā 12 758 000 euro AF plānā investīcijai piešķirtais granta finansējums un 26 376 316 euro Valsts budžeta finansējums).

Projekta mērķa grupa:
Investīcijas īstenošanas rezultātā gala labuma guvēji - Finanšu ministrija (VID), Iekšlietu ministrija (VRS, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Nodrošinājuma valsts aģentūra) un Zemkopības ministrija (PVD).

Sabiedrības mērķgrupas – privātpersonas un juridiskās personas, kas izmantos robežšķērsošanas vietu pakalpojumus.

Saite uz programmas mājas lapām:

www.esfondi.lv
https://commission.europa.eu/business-economy-euro/economic-recovery/recovery-and-resilience-facility_en#the-recovery-and-resilience-facility

Aktuālā informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. 

IUB realizētās reformas:

Nr. 6.4.1.r. “Publisko iepirkumu līgumu reģistra izveide” (tiek realizēta sadarbībā ar Finanšu ministrijas Juridisko departamentu)

Pieņemti grozījumi tiesību aktos, kas reglamentē publisko iepirkumu, paredzot līgumu reģistru, kas satur strukturētu informāciju par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un to faktisko izpildi (likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" Saeimā pieņemts 03.03.2022., stājās spēkā 01.01.2023.; likumprojekti "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" Saeimā pieņemti 05.05.2022., stājās spēkā 01.01.2023.)

Izstrādāts un kopš 01.01.2023. publiski pieejams Līgumu reģistrs

Nr. 6.4.3.r. “Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana” (tiek realizēta sadarbībā ar Finanšu ministrijas Juridisko departamentu)

  • Veikts pētījums par publisko iepirkumu centralizāciju un pieņemts Ministru kabineta lēmums par rīcības virzieniem attiecībā uz publisko iepirkumu centralizāciju (Ministru kabineta 12.04.2022. sēdes protokols Nr.20 44.§);
  • Iepirkumu veicēju profesionalizācijas stratēģija 2022.–2024.gadam 24.03.2022. ir parakstīta, paredzot darbības virzienus iepirkumu veicēju profesionalizācijai, centralizētu iepirkumu veicināšanai un Iepirkumu uzraudzības biroja darbības efektivitātes paaugstināšanai; stratēģija 31.03.2022. ir apstiprināta ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr.204;
  • Izstrādātas un Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētas standartizētas kvalifikācijas prasības pa nozarēm (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, būvniecība, autotransports, mobilo un fiksēto sakaru pakalpojumi)
  • Nosakot standartizētus pieņemšanas–nodošanas dokumentus būvdarbu iepirkumos, ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu" (Ministru kabineta 05.07.2022. sēdes protokols Nr.35/52§, stājās spēkā 12.07.2022.)
  • Metodiskie materiāli Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē sakārtoti iepirkumu ceļveža veidā, ņemot vērā iepirkuma procesa dzīves cikla posmus
  • Atbilstoši Profesionālo kompetenču un potenciāla novērtēšanas un cilvēkresursu attīstības plānošanas matricas metodikas ietvaram izveidota iepirkumu veicēju mācību programma Valsts administrācijas skolā
  • Profesionālo kompetenču un potenciāla novērtēšanas un cilvēkresursu attīstības plānošanas matricas metodika papildināta ar paaugstinātas kompetences prasībām iepirkuma komisijai lielajos (virs Eiropas Savienības līgumcenu sliekšņa) un centralizētajos iepirkumos
  • Pilnveidota Iepirkumu uzraudzības biroja risku un procesu pārvaldība, izstrādājot Iepirkumu uzraudzības biroja datos un riskos balstītas darbības metodikas vadlīnijas, kas paredz iepirkumu uzraudzības funkciju veikšanu, balstoties uz regulāru datu un risku izvērtējumu

Nr. 6.4.4.r. “IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana”

  • Izstrādāts un apstiprināts kritēriju kopums, kas balstīts uz informāciju, kas tiek iegūta automātiski no Publikāciju vadības sistēmā pieejamajiem datiem. Pamatojoties uz kritēriju izmantošanas mērķi, kritēriji ir sadalīti divos atsevišķos dokumentos: 1. dokumentā “Pasūtītāju reitingu rīks – kritēriju apraksts” un 2. dokumentā “Riskanto iepirkumu, riskanto pasūtītāju un riskanto sektoru apzināšana – kritēriju apraksts” (izmanto jau ieviesto risinājumu “Sarkanie karodziņi”.
  • Veikts iepirkums un noslēgts līgums par Publikāciju vadības sistēmas izstrādi, nodrošinot tiešsaistes piekļuvi, e-formu publicēšanu, pārskatu par iepirkumu statistiku un klientu profilu pieejamību, funkcionalitāti, kas uzlabo iepirkumu iesniegumu izskatīšanas, pirmspārbaužu veikšanas, administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procesu, nodrošina sodīto personu pārbaudi pirms to iekļaušanas iepirkuma komisijā.
  • Publikāciju vadības sistēmas modernizācijas darbu izpildes termiņš – 2024.gada 4.ceturksnis.
  • Šī reforma tiek finansēta 2.1.1.1.investīcijas “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” ietvaros, saņemot Atveseļošanas fonda finansējumu 1 344 000 euro apmērā.

2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” 

Projekta mērķis: Izveidot jaunu Iepirkumu uzraudzības biroja biznesa prasībām atbilstošu mūsdienīgos augstākās kvalitātes IKT risinājumos balstītu Publikāciju vadības sistēmu, nodrošinot visu Iepirkumu uzraudzības biroja pamatfunkciju izpildes biznesa procesu un pakalpojumu efektīvu atbalstu un automatizāciju – ar iepirkumiem saistītās informācijas ievadi, uzkrāšanu, apstrādi, analīzi un tālāk nodošanu, pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai, t.sk., informācijas pārizmantošanu no un uz citām informācijas sistēmām, novēršot vienas informācijas ievadi vairākās sistēmās, kā arī ērtu darba vidi sistēmas lietotājiem.

Projekta īstenošanas termiņš: 2024.gada 31.decembris.

Projekta finansējums: 1 344 000 EUR.

Projekta rezultāti: Izstrādāta projekta un iepirkuma dokumentācija, kā arī veikts iepirkums un noslēgts līgums par Publikāciju vadības sistēmas izstrādi.

2022. gada 16. oktobrī IUB izsludināja atklātu konkursu “Publikāciju vadības sistēmas izstrāde” ar identifikācijas numuru IUB 2022/9, kas ar 2023. gada 13. februāra lēmumu pārtraukts un martā nodots rīkošanai Finanšu ministrijai, lai novērstu interešu konflikta riskus.

2023. gadā:

  • 18. janvārī Ministru kabinets apstiprināja investīcijas 2.1.1.1.i projekta pasi “Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija”.
  • 21. aprīlī Finanšu ministrija izsludināja iepirkumu “Publikāciju vadības sistēmas izstrāde un uzturēšana” ar identifikācijas numuru FM 2023/23 (CI).
  • 6. jūnijā IUB parakstīja trīspusēju vienošanos ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” projekta Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/002 “Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija” īstenošanu”.
  • 20. jūnijā IUB noslēdza līgumu par Publikāciju vadības sistēmas izstrādi ar SIA "OSS Networks".
  • 22. septembrī noslēdzās projekta izstrādes  0. posms, kurā izstrādāts Publikāciju vadības sistēmas arhitektūras apraksts, sistēmas projektējuma apraksts, projekta pārvaldības plāns, sistēmas izstrādes un ieviešanas plāns.

2024. gadā:

  • 22. februārī noslēdzās projekta izstrādes 1. posms, kurā izstrādāta iepirkuma pārvaldība iestāžu profilā un IUB iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem pārvaldības process.
  • 14. martā stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija", ar kuriem tiek mainīts projekta investīcijas numurs no 2.1.1.1.i. uz 2.1.3.1.i.

FM Juridiskā departamenta realizētajām reformām:

  • Nr.6.4.2.r. “Konkurences vides pilnveidošana un korupcijas risku mazināšana”

FM atbildībā ziņot par šādiem pasākumiem minētās reformas ietvaros:

Normatīvais regulējums konkurences vides pilnveidošanai un korupcijas risku mazināšanai publiskajos iepirkumos (ar pabeigšanas laiku 2021.g. 4 cet.)

Mērķa apraksts:
Publisko iepirkumu jomu regulējošajos tiesību aktos cita starpā pieņemti grozījumi:

  1. iepirkuma komisija tiek izveidota katram iepirkumam vai atsevišķi uz noteiktu laikposmu;
  2. iepirkuma komisijas sekretāram ir jāparaksta neieinteresētības apliecinājums;
  3. paplašināti kandidātu un pretendnetu izslēgšanas nosacījumi;
  4. vērtēšanas kritērijos noteiktas konkrētas jomas, kurās papildus iegādes cenai vērtējamas arī dzīves cikla izmaksas un kvalitātes kritēriji;
  5. stingrākas prasības gadījumos, kad piedāvājumu iesniedzis tikai viens piegādātājs;
  6. nosakot plašāku tirgus priekšizpētes lietošanu, lai izvairītos no nepamatoti ierobežojošām prasībām.

Attiecībā uz korupcijas risku mazināšanu publiskajā iepirkumā tika pieņemti Publisko iepirkumu likuma grozījumi (likums Saeimā pieņemts 03.03.2022., izsludināts un publicēts "Latvijas Vēstnesī" 15.03.2022.), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma grozījumi un Publiskās un privātās partnerības likuma grozījumi (likumi Saeimā pieņemti 05.05.2022., izsludināti un publicēti "Latvijas Vēstnesī" 17.05.2022.). Visi likumi stājas spēkā 01.01.2023.

Attiecībā uz konkurences vides pilnveidošanu publiskajā iepirkumā tika pieņemti Publisko iepirkumu likuma grozījumi un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma grozījumi (likumi Saeimā pieņemti 24.03.2022., izsludināti un publicēti "Latvijas Vēstnesī" 07.04.2022.) Likumi stājas spēkā 01.01.2023.

KĀ PĀRVALDOŠĀ MINISTRIJA

Atveseļošanas fonda plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” ietvaros Reformas Nr. 2.1.1.r. “Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija” investīcijas Nr. 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” projektiem:

  • VID realizēto projektu “Pārrobežu sadarbību nodokļu jomā veicinošo digitālo pakalpojumu attīstība”
  • IUB realizēto projektu “Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija”

 

2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide”  

Projekta mērķis: Izveidot jaunu Iepirkumu uzraudzības biroja biznesa prasībām atbilstošu mūsdienīgos augstākās kvalitātes IKT risinājumos balstītu Publikāciju vadības sistēmu, nodrošinot visu Iepirkumu uzraudzības biroja pamatfunkciju izpildes biznesa procesu un pakalpojumu efektīvu atbalstu un automatizāciju – ar iepirkumiem saistītās informācijas ievadi, uzkrāšanu, apstrādi, analīzi un tālāk nodošanu, pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai, t.sk., informācijas pārizmantošanu no un uz citām informācijas sistēmām, novēršot vienas informācijas ievadi vairākās sistēmās, kā arī ērtu darba vidi sistēmas lietotājiem.

Projekta īstenošanas termiņš: 2024.gada 31.decembris.

Projekta finansējums: 1 344 000 EUR.

Projekta rezultāti: Izstrādāta projekta un iepirkuma dokumentācija, kā arī veikts iepirkums un noslēgts līgums par Publikāciju vadības sistēmas izstrādi.

Reformas Nr. 2.1.2.r. “Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana” ” investīcijas Nr. 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projektiem:

  • VID realizēto projektu “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu”
  • Valsts kases (sadarbībā ar Valsts kanceleju) realizēto projektu “Vienotas iestāžu pārvaldības pakalpojumu centra izveides nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana”

 

Aktualitātes