2023. gada 7. septembrī Finanšu ministrija rīkoja konferenci “Valsts parāda attīstība: optimālo līmeni meklējot”, kurā ar ekspertiem no Eiropas Fiskālās padomes, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas, Eiropas Centrālas bankas, kredītreitinga aģentūras un Labklājības ministrijas diskutēja par ar valsts parādu saistītiem jautājumiem.

Konferences mērķis bija veicināt atklātas un interaktīvas diskusijas par valsts parāda jautājumiem, dalīties viedokļos un pieredzē. Šīs konferences galvenās tēmas bija saistītas ar ES fiskālo noteikumu un fiskālās politikas veidošanu nākotnē, valsts parādu ietekmējošiem faktoriem un valsts parāda lomu ekonomikā, kā arī fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību. Īpaša uzmanība tika pievērsta valsts parāda līmenim, kas būtu optimāls Latvijas gadījumā.

Konferences moderators: Morten Hansen

 

9:00 – 9:30 Reģistrācija, rīta kafija

9:30 – 9:40 Konferences atklāšana, Arvils Ašeradens, finanšu ministrs

9:40 – 11:40 1. daļa

  • Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents – Monetārā un fiskālā politika: uz kopīga ceļa vai katra savu gaitu?
  • Niels Thygesen, Eiropas Fiskālās padomes priekšsēdētājs Ekonomikas pārvaldības ietvara reforma – fiskālo noteikumu nākotne
  • Stephanie Pamies, Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta Publisko finanšu ilgtspējas un valsts izdevumu tendenču nodaļas vadītāja – Parāda ilgtspējas analīze un ES fiskālais ietvars
  • Lorenzo Codogno, viesprofesors, Londonas Ekonomikas augstskola – Parāda ilgtspējas analīze ir atgriezusies. Pēkšņas pamatfaktoru izmaiņas var novest valstis ar augstu parādu līdz sliktam līdzsvaram
  • Diskusijas

11:40 – 12:20 Kafijas pauze

12:20 – 14:20 2. daļa

  • Cristina Checherita-Westphal, Eiropas Centrālās bankas Fiskālās politikas nodaļas vadošā ekonomiste – Valsts parāda līmenis: kā tas ietekmē un kāpēc tam ir nozīme
  • Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas galvenais pētnieks – Fiskālā ilgtspēja: inflācijas loma
  • Olivier Chemla, Moody’s Investors Service viceprezidents – Publisko finanšu loma valsts kredītreitingu analīzē
  • Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs – Pensiju sistēmas izaicinājumu iespējamā ietekme uz budžetu
  • Diskusijas

14:20 – 14:30 Noslēguma piezīmes

 

Konferences darba valoda: angļu

Konferences ekspertu prezentācijas

Cristina Checherita-Westphal ir Eiropas Centrālās bankas Ekonomikas ģenerāldirektorāta Fiskālās politikas nodaļas vadošā ekonomiste. Viņas pētnieciskās intereses ir parādu ilgtspējas, fiskālās un monetārās politikas mijiedarbības, ekonomiskās konverģences un izaugsmes jomā. Viņa ieguvusi maģistra grādu Kolumbijas Universitātē (Columbia University) un doktora grādu Džordža Meisona Universitātē (George Mason University).

Konferences prezentācija:

Ingus Alliks tika iecelts par Labklājības ministrijas valsts sekretāru un stājās amatā 2016. gada septembrī.

No 2003. līdz 2016. gadam viņš bija Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kura pārziņā bija darba tiesiskās attiecības, darba drošība un veselības aizsardzība, sociālā apdrošināšana, bērnu un ģimenes politika, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgas iespējas personām ar invaliditāti. Pirms tam, no 1999. līdz 2003. gadam, viņš bija Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors.

Kopš 2007. gada I. Alliks ir Eiropas Sociālās kohēzijas komitejas loceklis. No 2000. līdz 2006. gadam viņš bija arī Eiropas Sociālās hartas Valdības komitejas loceklis.

I. Alliks bija iesaistīts sociālās apdrošināšanas sistēmas izveidē Latvijā un darbojās kā Pasaules Bankas finansēta Latvijas labklājības reformas projekta sociālās apdrošināšanas politikas apakškomponentes vadītājs no 1997. līdz 2003. gadam.

I. Alliks ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs un maģistra grādu politikas zinātnēs, pašlaik viņš ir arī vieslektors Sociālā darba studiju programmā Rīgas Stradiņa universitātē, pasniedzot lekcijas par sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Konferences prezentācija:

Lorenzo Codogno ir konsultāciju firmas LC Macro Advisors Ltd dibinātājs un galvenais ekonomists, Londonas Ekonomikas augstskolas (London School of Economics) Eiropas institūta viesprofesors un Eiropas Koledžas (College of Europe) viesprofesors Brigē. Pirms konsultāciju pakalpojumu sniegšanas viņš bija galvenais ekonomists un ģenerāldirektors valsts kases departamentā Itālijas Ekonomikas un Finanšu ministrijā (no 2006. gada maija līdz 2015. gada februārim), vadīja ekonomiskās analīzes un plānošanas direktorātu, atbildot par makroekonomiskajām prognozēm, vietējās/starptautiskās ekonomikas analīzi un vietējās/starptautiskās monetārās un finanšu politikas jautājumiem. Šajā periodā L.Codogno bija arī Itālijas delegācijas vadītājs Eiropas Savienības Ekonomikas politikas komitejā, kuru viņš vadīja no 2010. gada janvāra līdz 2011. gada decembrim. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā L.Codogno vadīja Itālijas delegāciju Ekonomikas politikas komitejā, Ekonomikas un attīstības pārskata komitejā un 1. darba grupā, kuru viņš vadīja no 2013. gada janvāra līdz 2015. gada februārim. Pēc darba ministrijā L.Codogno sāka strādāt Bank of America, kur iepriekšējos vienpadsmit gadus bija rīkotājdirektors, vecākais ekonomists un viens no Eiropas ekonomikas nodaļas vadītājiem Londonā. Pirms tam viņš strādāja Unicredit pētniecības departamentā. L.Codogno ir studējis Padujas Universitātē Itālijā (University of Padua) un ieguvis maģistra grādu Sirakjūsas Universitātē (Syracuse University), Sirakjūsā, Ņujorkā, ASV.

Konferences prezentācija:

Mārtiņš Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā (1995), Kembridžas Universitātē – diplomu ekonomikā (1996) un Londonas Universitātē – maģistra grādu ekonomikā ar izcilību (MSc in Economics with Distinction; 1997) un doktora grādu ekonomikā (PhD in Economics; 2005).

1994.–1995. gadā strādājis par vadošo ekonomistu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā un par pētniecības asistentu International Research and Exchanges Board (IREX) Rīgas birojā.

No 2000. gada septembra līdz 2001. gada jūnijam un no 2001. gada septembra līdz 2002. gada jūnijam bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā (Social Sciences Department, School of Slavonic and East European Studies, University College London).

No 2005. gada novembra līdz 2009. gada decembrim strādājis AS "HANSABANKA" (vēlāk pārdēvēta par "Swedbank" AS) par galveno ekonomistu Latvijā un galveno makroekonomikas analītiķi Baltijā. No 2010. gada janvāra līdz 2018. gada augustam bijis Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists un Swedbank grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.

Latvijas Republikas Saeima 2018. gada 21. jūnijā apstiprināja M. Kazāku par Latvijas Bankas padomes locekli (ar 2018. gada 1. augustu). 

M. Kazāks strādājis par pasniedzēju Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga; 1996–2008), Londonas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Biznesa skolā.

Darbojies Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā (2006–2011), Banku augstskolas Padomnieku konventā, Liepājas Universitātes padomnieku konventā un Latvijas Republikas fiskālās disciplīnas padomē (2014–2018). Ir Ekonomistu apvienības 2010 un National Association for Business Economics (ASV) biedrs.

M. Kazāks ir daudzu publikāciju autors un līdzautors finanšu tirgu un to integrācijas, ekonomiskās attīstības cikla un finanšu krīžu, fiskālās politikas un tautsaimniecības konkurētspējas jomā.

Kā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir Eiropas Centrālās bankas Padomes un Ģenerālpadomes loceklis. Mārtiņš Kazāks ir Latvijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā.

Konferences prezentācija:

Morten Hansen ir Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) Ekonomikas nodaļas vadītājs, publicē rakstus ir.lv, sniedz ieguldījumu Economist Intelligence Unit un ir bijušais Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks, kurš pēc otrā pilnvaru termiņa beigām ir padomes ekspertu grupas loceklis.

Mortens Hansens ir no Dānijas un dzīvo Latvijā kopš 1993. gada. Agrāk strādājis Latvijas Universitātes Eirofakultātē.

Niels Thygesen ir Kopenhāgenas Universitātes (University of Copenhagen) Starptautiskās ekonomikas emeritētais profesors un kopš 2016. gada Eiropas Fiskālās padomes priekšsēdētājs. Viņš ir bijis Dānijas Ekonomikas padomes priekšsēdētājs un Dānijas Centrālās bankas (Danmarks Nationalbank) vadītāja padomnieks, taču lielāko daļu savas karjeras ir veltījis starptautiskajām institūcijām (Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija). N.Thygesen bija neatkarīgs Delora komitejas (the Delors Committee) loceklis, kuru Eiropadome izvirzīja Ekonomikas un monetārās savienības sagatavošanai 1988.-1989. gadā. 

Konferences prezentācija:

Olivier Chemla ir Moody’s viceprezidents – vecākais valstu kredītriska analītiķis. O.Chemla ir vadošais analītiķis Eiropas valstu un starptautisko institūciju portfelim. Pirms pievienošanās Moody’s 2018. gadā, O.Chemla sešus gadus strādāja par galveno ekonomistu Francijas lielo uzņēmumu asociācijā (Afep). O.Chemla sāka savu karjeru Francijas valsts pārvaldē, ieņemot dažādus amatus Darba, veselības un ekonomikas departamentā. 2011. gadā O.Chemla tika iecelts par budžeta, publisko kontu un valsts reformu ministra īpašo padomnieku.

Konferences prezentācija:

Oļegs Tkačevs ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas galvenais pētnieks. Viņa galvenie pētnieciskie virzieni ietver fiskālo un strukturālo politiku, konkurētspēju un tirdzniecību. Iepriekš O.Tkačevs pārstāvējis Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas Monetārās politikas komitejas Valsts finanšu darba grupā. 2009.-2012. gadā cieši sadarbojās ar kolēģiem no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, izstrādājot fiskālās konsolidācijas stratēģiju un ieteikumus strukturālajām reformām. 2012. un 2013. gadā O.Tkačevs bija nacionālās centrālās bankas eksperts Eiropas Centrālās bankas Ekonomikas ģenerāldirektorātā. Latvijas Universitātē ieguvis ekonomikas doktora grādu.

Konferences prezentācija:

Stéphanie Pamies ir Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta Publisko finanšu ilgtspējas un valsts izdevumu tendenču nodaļas vadītāja. Pirms darba Eiropas Komisijā strādājusi dažādos ekonomistes amatos valsts kases ģenerāldirektorātā Francijas Ekonomikas un Finanšu ministrijā un Francijas Attīstības aģentūras Pētniecības direktorātā. Viņa ir publicējusi un koordinējusi daudzus rakstus un ziņojumus valsts finanšu, makroekonomiskās analīzes un starptautiskās attīstības jomā. S.Pamies ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā Birmingemas Universitātē (University of Birmingham) un Bordo Universitātē (University of Bordeaux).

Konferences prezentācija: