2024. gada deviņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrājies 607,1 miljonu eiro liels pārpalikums, kas ir būtiski augstāks nekā 58,5 miljonu eiro pārpalikums atbilstošajā periodā pērn, liecina Valsts kases publicētie dati. Pārpalikums vērojams visos budžeta līmeņos, taču sagaidāms, ka tradicionāli gada pēdējos mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidosies deficīts. Pārpalikumu kopbudžetā nodrošina augstie ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par iepriekšējā perioda projektiem, taču veicot aprēķinus pēc uzkrājuma principa, t.i., vērtējot izpildi vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, ĀFP ieņēmumi tiks atzīti brīdī, kad projekti tiks īstenoti jeb izdevumi uzskaitīti.
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos 13,1 miljarda eiro apmērā pieauga par 1,5 miljardiem eiro jeb 13% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Kopbudžeta ieņēmumu (pēc naudas plūsmas metodoloģijas) kāpumu pamatā skaidro saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi par īstenotajiem ES fondu projektiem, kas 2024. gada deviņos mēnešos saņemti 1,7 miljardu eiro apmērā un ir par 643,3 miljoniem eiro jeb 60,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp šā gada martā saņemts avansa maksājums Taisnīgas pārkārtošanās fondā 57,5 miljoni eiro un maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda 335,7 miljoni eiro, par 43 reformu un investīciju mērķu izpildi Latvijas valsts pārvaldes un tautsaimniecības modernizācijā, energoefektivitātē, reģionu attīstībā, kā arī izglītības, veselības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības uzlabošanā. Sagaidāms, ka arī šā gada izskaņā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, pieaugs ĀFP izdevumi, kad par realizētajiem projektiem tiks veikti noslēguma maksājumi, tādējādi negatīvi ietekmējot kopbudžeta bilanci.
Lielāki nekā pērn bijuši arī kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, bet neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā), kas atbilstoši Valsts kases datiem šā gada deviņos mēnešos bija 9,9 miljardi eiro. Lai gan tie iekasēti par 675,4 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, tie nesasniedz budžetā plānoto. Salīdzinājumā ar plānu nodokļi kopbudžetā (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) iekasēti 95,8% jeb par 153 miljoniem eiro mazāk. Ieņēmumu kāpumu turpina nodrošināt darbaspēka nodokļu ieņēmumi, kamēr patēriņa nodokļi ir ar lejupvērstu tendenci vājā iekšzemes patēriņa un inflācijas tempu samazinājuma rezultātā.
Neskatoties uz to, ka PVN ieņēmumi, kas ir lielākais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, šā gada augustā un septembrī iekasēti vairāk nekā pērnā gada attiecīgajos mēnešos, kopumā PVN ieņēmumi 2024. gada deviņos mēnešos 2,8 miljardu eiro apmērā samazinājās par 80 miljoniem eiro jeb 2,7%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada. PVN ieņēmumiem jau no gada sākuma ir tendence samazināties, kad būtiski samazinājās energoapgādes nozares veiktās iemaksas cenu krituma dēļ. Tāpat arī lielākais PVN maksātājs, tirdzniecības nozare, iemaksājusi mazāk nekā pirms gada, tostarp vairumtirdzniecības nozarē vērojams iemaksu kritums, kamēr mazumtirdzniecības nozares iemaksas bijušas nedaudz augstākas nekā gadu iepriekš. Saskaņā ar CSP datiem šā gada astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi bijuši tikai par 0,2% augstāki par apjomiem pērnā gada attiecīgajā periodā. Tostarp pārtikas preču tirdzniecība samazinājusies par 1,7%, nepārtikas preču noiets (bez degvielas) bijis par 0,9% lielāks, bet degvielas tirdzniecības apjomi auguši par 2,3%. Tādi faktori kā algu pieaugums, zemā inflācija, iedzīvotāju konfidence, privātā patēriņa un mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ir pamats mazumtirdzniecības nozares izaugsmei, tostarp patēriņa nodokļu ieņēmumu pieaugumam atlikušajos šā gada mēnešos.
Ieņēmumi no valsts obligātajām sociālajām iemaksām 2024. gada deviņos mēnešos pieauga par 289,5 miljoniem eiro jeb 9,6%, veidojot 3,3 miljardus eiro. Jāatzīmē, ka septembrī valsts speciālā budžeta ieņēmumi no valsts obligātajām sociālajām iemaksām bija zem pērnā gada līmeņa, kas saistāms ar septembrī veiktajām pārmaksātā solidaritātes nodokļa atmaksām 23,6 miljonu eiro apmērā, kas tika atgrieztas nodokļu maksātājiem, pārsvarā tekošo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu segšanai. IIN ieņēmumi 2024. gada deviņos mēnešos sasniedza 2 miljardus eiro un bija par 227,9 miljoniem eiro jeb 12,6% augstāki nekā gadu iepriekš, tostarp IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā šā gada deviņos mēnešos 1,5 miljardu eiro apmērā bija par 162,3 miljoniem eiro jeb 11,9% lielāki nekā atbilstošajā periodā pērn, tādējādi pārsniedzot valsts garantētos pašvaldību budžeta ieņēmumus šā gada trīs ceturkšņos par 102,6 miljoniem eiro. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datos no darba devēju ziņojumiem turpina iezīmēties atšķirīgi darba samaksas fonda pieauguma tempi sabiedriskajā un privātajā sektorā. Ja darba samaksas fonds kopumā pārskata periodā kāpis par aptuveni 9%, tad pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm sabiedriskajā sektorā vērojams pieaugums par 14%, kamēr privātajā sektorā pieaugums bijis ap 7%. Straujais pieaugums sabiedriskajā sektorā lielā mērā saistāms ar atalgojuma celšanu izglītības un aizsardzības nozarēs, kā arī janvārī veiktajām piemaksām Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem.
UIN ieņēmumi 2024. gada deviņos mēnešos bija 604,8 miljoni eiro. Straujais ieņēmumu kāpums par 150,6 miljoniem eiro jeb 33,2% salīdzinājumā ar deviņiem mēnešiem pirms gada skaidrojams ar trīs lielāko banku veikto peļņas sadali saistībā ar izmaiņām UIN likumā, kur kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 1. janvāra noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā. Iepriekš kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veica UIN samaksu vispārējā kārtībā - veicot nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī.
Tāpat ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2024. gada deviņos mēnešos iekasēti 1,0 miljarda eiro apmērā, t.i., par 159,9 miljoniem eiro jeb 18,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpumu pamatā veicināja par 56,8 miljoniem eiro jeb 17% lielākas valsts kapitālsabiedrību iemaksātās dividendes valsts pamatbudžetā (2024. gada deviņos mēnešos veido 393,3 miljonus eiro) par pērnā gada peļņu. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 58,9 miljoniem eiro lielāki nekā deviņos mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi 140,9 miljonu eiro apmērā, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem.
Savukārt, kopbudžeta izdevumi 2024. gada deviņos mēnešos bija par 959,9 miljoniem eiro jeb 8,3% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš, veidojot 12,5 miljardus eiro. Lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos vērojams atlīdzībai (t.i., ieskaitot izdevumus darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām) – par 407,7 miljoniem eiro jeb 16,3%, pārsniedzot 2,9 miljardus eiro. Kāpumu veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, kā arī atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Arī pašvaldību budžetā izdevumi atlīdzībai būtiski pieauga, kas lielā mērā saistāms ar lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada deviņos mēnešos bija 941 miljons eiro, kas ir par 99,2 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai 655,5 miljonu eiro apmērā šā gada deviņos mēnešos auguši par 156,5 miljoniem eiro jeb 31,4%, ko ietekmēja šā gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei (jāatzīmē, ka izdevumi pēc EKS metodoloģijas tiks uzskaitīti bruņojuma piegādes brīdī). Turpretī pašvaldību budžetā izdevumi pamatkapitāla veidošanai sarukuši par 49,2 miljoniem eiro jeb 16,1%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pirms gada, sasniedzot 256,5 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar vēl ne tik intensīvā apmērā uzsāktām un īstenošanā esošām jaunām investīcijām ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības plānošanas periodu pārejas posmā.
Valsts pamatbudžetā, plānošanas periodu pārejas posmā, kapitālie izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem 2024. gada deviņos mēnešos 174 miljonu eiro apmērā sasnieguši pērnā gada izdevumu līmeni. Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, 2024. gada deviņos mēnešos bijuši 230,7 miljoni eiro (tostarp 38,7 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 349,5 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, jo jaunu investīciju uzsākšanai turpinās normatīvās bāzes izstrāde un intensīvas projektu atlases vairākās jomās, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums sagaidāms turpmākos gados. Atveseļošanas fonda projektiem deviņos mēnešos veikti maksājumi 201,5 miljonu eiro (tostarp 58,3 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 71,5 miljoniem eiro jeb 55% vairāk nekā gadu iepriekš, bet pēdējā ceturksnī ir risks nespēt investēt vēl plānotās divas trešdaļas no gada plāna, ko rada dažādi izaicinājumi projektu ieviešanā (projektu atlases, iepirkumi, īstenotāju kapacitāte, t.sk. finanšu u.c.). Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansētā RailBaltica projekta izdevumi 2024. gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžetā bija 104,9 miljoni eiro (tostarp 94,7 miljons eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi), kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 5,7% mazāk nekā atbilstošā periodā pirms gada. Pastāv risks, ka gada pēdējos mēnešos izdevumu pieaugums RailBaltica var nebūt tik straujš, lai sasniegtu prognozēto apmēru (ap 300 miljoniem eiro), jo pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas lēno finansējuma apguvi ietekmē lauzti projektēšanas līgumi, lēnais projektam nepieciešamo zemju atsavināšanas process un citi jautājumi, tai skaitā būvniecības līgumu indeksācija.
Vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējums, ko Finanšu ministrija sagatavoja šā gada augustā, paredzēja deficītu 2024. gadam 2,6% no IKP apmērā, taču pastāv risks, ka deficīts būs lielāks, ņemot vērā, ka izaugsmes tempi, tostarp CSP 30.09.2024 veiktās datu revīzijas dēļ, un attiecīgi nodokļu ieņēmumi varētu būt zemāki par pašreiz prognozēto. FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu decembrī-janvārī, ņemot vērā kopbudžeta izpildi gada pēdējos mēnešos.